Murgi, 485. sērija.

Dziesmu, deju un spekulantu svētki tuvojās noslēgumam. Pārpildītās slimnīcas beidzot varēja uzelpot, jo tās jau bija nogurušas elpināt no mutes mutē svētku gājienā paģībušos, uz skatuves kārtējā mēģinājuma laikā pēdējo dvašu izlaidušos un Zīveres režijas nomocītos.

Svētku ieskaņas koncertā apmeklētāji stundu un 15 minūtes klausījās Brālīša un Karlsona uvertīru, kuras laikā paspēja apspriest visas Seksa un lielpilsētas jaunākās sērijas un pat mazliet pievērsties Renegātam, neuzspējot vien apspriest to, kāpēc Kobrā tika nošauts Toms, nevis Semīrs. Gudrāk izdarīja tie, kuri nenoticēja draudiem par alus netirgošanu Mežaparkā – tiem jau minētās stundas un 15 minūšu laikā sākās īstie svētki.

Svētku laikā strauji pieauga pieprasījums pēc dziesmu grāmatām. Vispārējās ažiotāžas laikā grāmatnīcām izdevās iztirgot pat kompartijas XXIV kongresam veltīto dziesmu burtnīcas, Žana Mišela Žāra kompozīciju tekstus un jauno grāmatu par Credo. Režisori gan nelikās pārsteigti par to, ka neviens nezina dziesmu tekstus, jo to lielākā daļa bija ņemti no ne tikai neierakstītā, bet vēl nesacerētā Guns N"Roses albuma Chinese Democracy. Organizētāji gan mierināja, ka noslēguma koncertā šādi pārpratumi neatkārtosies, un solīja visa vakara garumā uz lielā ekrāna ne tikai rādīt Ti ž menja pidmanula dziesmas vārdus ar surdotulkojumu, bet arī attiecīgus deju soļus un speķa reklāmas rullīti.

Rīgas dome beidzot nosprieda, ka labākais birķermeistars tomēr ir Birks, jo viņš ir staltāks augumā, ārsts pēc izglītības un pēc pāris alus izdzeršanas vismaz nežagojas kā Olafpulks. Tāpat tika nolemts, ka labākā koalīcija ir vecā koalīcija, jo tad vismaz nenāksies pie kabinetu durvīm naglot jaunas plāksnītes un neviens neapmaldīsies, nakts melnumā dodoties pie koalīcijas biedriem sastiķēt uz trim. "Un tiešām mēs tā nospriedām?" pamodušies nakts sarunās parakstītajos dokumentos neticīgi skatījās frakciju līderi, taču beigu beigās vienojās, ka viss, kas notiek, notiek tikai uz labu un cita koalīcija nav nekāds zaķis un neaizmuks.

Jaunais VVF Zatlers izstudēja laika prognozi, kas liecināja, ka zemestrīce, cunami un siseņu uzlidojums Pekinai augustā nav gaidāmi, izpētīja goda viesu sarakstu, olimpiādes programmiņā atrada dažu pazīstamu sporta veidu nosaukumus un nosprieda, ka savu iepriekšējo lēmumu pazīmēties vismaz atklāšanas ceremonijā un noslēguma banketā nemainīs. "Kam tad mūsu sportisti mās ar rokām – kaut kādam Hu? Un kaut gan tā ir miermīlīga sacensība, var gadīties, ka kāda resna nēģeriete sabradā mūsu smukās basketbolistes, Ščerbatiham uz kājas var uzkrist svaru stienis, bet šķēpmetēji samet savus rīkus viens otram mugurā vai pat zemāk, un tad profesionāla daktera palīdzība būs nenovērtējama," savu lielāko trumpi galdā lika Zatlers. Prezidenta kanceleja tikmēr rēķināja, pēc kāda kursa juaņas maināmas pret latiem un cik daudz jāliek aploksnītēs.

Riebīgais basketbola ASK Rīga tikmēr atstāja Sandi Valteru bez bumbas, treniņtērpa, uzturlīdzekļiem, īpašumiem, naudas kontā, jefreitora uzplečiem un Biedriņam atpakaļ noceltās sievas. Izrādījās, ka līgumā rakstītais "nokārtot nodokļu maksājumus" jātulko kā "mēs tavā vietā aizstiepsim papīrus uz VID, lempi", nevis "samaksāsim", kā to bija sapratis Sandis. Līdz ar to viņam nācās mēnesi pārtikt no reņģēm, maizes un ūdens, bet uz esīti tikmēr tika deleģēti naudīgāki komandas biedri, kas izšņauca arī visu Sančam paredzēto.

Lūza Liepājas metalurgu Zaharjina pacietības vadzis, un viņš atlaida ne tikai galveno otro starkovu Andrejevu, bet arī piecus futbolistus, stadionu, koncertestrādi Pūt, vējiņi, Luī Fontēnu, bet Līvu alu pārdeva somāliešiem. Futbola kluba fani par šo drosmīgo soli Zaharjinam aplaudēja tik ilgi, līdz noskaidrojās, ka bez Bleideļa neviens cits nav spējīgs tikt galā ar interneta mājaslapu. Liepājniekiem gan bija iespēja reizi gadā redzēt kaut ko futbolam līdzīgu, jo savu spēli viņu stadionā aizvadīja FK Rīga, kas īriem uz maču Liepājā kā tuvāko maršrutu bija ieteikuši došanos caur Šķauni, Valku un Kolkasragu.

Uz latvju ceļiem izvietoja fotoradarus, kas uzreiz sagādāja papildu darbu Eiropas Cilvēktiesību tiesai – piecas autovadītājiem blakus sēdošās sievas iesniedza sūdzības, kāpēc viņas bildē izskatās tik slikti, bet pārējo dāmu vīri – kāpēc aizskartas viņu tiesības uz privāto dzīvi, nofotografējot kopā ar mīļākajām. Dīvainā kārtā šoreiz nebija iekritis intergrētais Kastēns, un nācās tikai minēt – vai viņš ņēmis vērā partijas biedru izteikto fui vai arī ietekmīgāki bijuši sievas rīcībā esošie virtuves piederumi. "Ne viens, ne otrs, vienkārši seksīgā Jolkina Palkina, maita tāda, vairs nezvana," patiesību atklāja Kastēns.

Tikmēr tālajā Japānā G-8 valstu līderi mazliet papļāpāja par globālo pārtikas krīzi un badacietējiem, mazliet apsprieda sasilšanu un izmešu daudzumu, bet pēc tam devās uz dārza svētkiem, kur viņus jau gaidīja uz dūmojoša grila cepta teļgaļa, tauks tuncis, melnās trifeles un citas delikateses. "Yo, Dima, tu esi foršs džeks, bet pretraķešu vairogu mēs būvēsim šā vai tā," teica krietnais Džordžs. "Tak būvējiet, kas jums liedz, bet mēs taisīsim troksni šā vai tā," viņam atbildēja jaunais Putinveidīgais Medvedevs. "Jā, un mēs jums palīdzēsim un kaut ko uzlaidīsim gaisā," vispārējo noskaņojumu uztvēra irāņi, kas uz samitu gan nebija aicināti.

*Katru sestdienu žurnālā "Mēs" lasiet jaunāko Murgu sēriju