Pēc tam, kad ASV prezidenta vēlēšanās bija saskaitīti pirmie pieci simti balsu, lielākā daļa no kuriem tika nodoti maijā, lielākie amerikāņu televīzijas kanāli atmeta šai nodarbei ar roku, pasludināja par uzvarētāju Obamu un aizgāja gulēt.
«Kā, un tas ir viss?» neizpratnē bija afroamerikāņi, amerikokenijieši un Japānas Obamas pilsētas iedzīvotāji, kuri bija gatavojušies svinēt 16 dienas un 16 naktis, bet pēc tam – saskaņā ar seniem šamaņu ticējumiem – upurēt begemotu vai vismaz sagūstītu albīnu un nākamajā dienā pamosties jaunā valstī.
«Amerikāņu tauta ir runājusi. Man tas nepatīk, bet neko darīt, lai tā tauta iet galīgi... uz Guns’N Roses koncertu. Hau!» mazliet saskumis paziņoja sirmais Makkeins, taču piedāvāja uzvarētājam uzpīpēt miera pīpi un iedzert ugunsūdeni, bet pirms laišanās snaudā apdomāja, kādas pārmaiņas spēs piedāvāt 2066. gadā, kad kandidēs vēlēšanās kā Aļaskas trakās Sāras viceprezidents. Pasaule sūtīja uz Ameriku jau laikus sacerētās apsveikuma telegrammas un izteica piesardzīgu atvieglojumu par to, ka amerikāņiem izdevies uz trešo termiņu neievēlēt krietno Džordžu vai vienalga kādu Bušu.
Īpašu dāvanu jaunajam ASV prezidentam sarūpēja Krievijas putiniskais Medvedevs, kurš paziņoja, ka Kaļiņingradā tiks dislocētas raķetes Iskander un torpēdas Cucumber, bet pilsētas augstākajā kalnā uzstādīs milzīgu lāča izbāzni, kura uzdevums būs vest maldināšanā un kārdināšanā amerikāņu pretraķešu vairogu, spļaujot tā virzienā saulespuķu sēklu mizas. Pie viena Medvedevs ierosināja Krievijas prezidentu turpmāk vēlēt uz sešiem gadiem – ar noteikumu, ka tiks ievēlēts Putins.
Beidzot bija pienācis brīdis, kad gan ASV prezidents, gan F-1 čempions bija tumšādainie. «Toties labākais reperis joprojām ir baltais un arī boksā mūsējie vācu ukraiņi rullē,» uzvaroši noteica amerikāņu tautas mazākums, kas caurām naktīm sēdēja pie TV ekrāniem, lai sagaidītu jauno Eminema albumu un brāļu Kļičko cīņu pret Valujevu. «Un arī Zvaigžņu lietū francūzītis bija diezgan balts! Un Koru karos jau nu pilnīgi noteikti vinnēs mūsējie!» piebalsoja latvju tauta, riskējot saņemt smagu starptautisko nosodījumu par rasisma, antisemītisma, terorisma, politnekorektuma un homofobijas izpausmēm. Šā iemesla dēļ jau tika prātots, vai Džordžam Stīlam tomēr nepiešķirt goda titulu Labākais koru karists, kurš neizskatās pēc Laura Reinika, bet pastāvēja bažas, ka viņš šajā nominācijā varētu zaudēt Kurusovai.
Pa to laiku Latvijas valdībai un Rīgas domei nācās lemt, ko iesākt ar kārtējo čurātāju pie Brīvības pieminekļa. Šoreiz iekritis bija nevis brits, bet norvēģis, turklāt nevis puisis, bet meitene un nevis stāvus, bet tupus. Viņa skaidroja, ka lietojusi alkoholu, tāpēc nav varējusi kontrolēt savu rīcību, turklāt Brīvības piemineklis tumsā izskatījies pēc milzu troļļa. Tiesu sēdētāji, sasēdētāji un piesēdētāji iežēlojās, un norvēģiete tika cauri ar 100 latu sodu par čurāšanu, bet vēl simts tika pieplusots par Mildas noturēšanu par trolli. Ņemot vērā to, ka iepriekš pie Brīvības pieminekļa pliku dibenu demonstrējušajam īram nācās maksāt 1600 latus, Īrija iesniedza Latvijai protesta notu, slēdza divas zemeņu plantācijas un atsūtīja atpakaļ mājās 666 viesstrādniekus. «Tas īra dibens bija reti neglīts, bet šis – pavisam cita lieta!» savu lēmumu pamatoja taisnā latvju tiesa.
Savukārt oranžā Tautas partija nekādi nespēja izdomāt, kur nogrūst savu bijušo Kalvīti. «Man Maskavā ir laba reputācija, ļoti liels paziņu loks. Un vispār – derētu pastrādāt par vēstnieku kādā valstī, kur valda Putins un Gazproms; tādā, kur karogā redzama kļavaslapa; vai vismaz tādā, kurā kaut ko rubī no hoķa,» uzvedinošas domas saviem partijas biedriem deva Kalvītis. Partijas biedri nopriecājās un aizsūtīja Kalvīti uz Mongoliju, kas pēdējā pasaules čempionātā gan bija izlidojusi no H grupas, taču beidzot Kalvīša dēlam bija cerības tikt trešajā maiņā kādā profesionālā komandā – Ulanbanbatoras Ulanbator, kas iepriekšējā valsts čempionātā bija palikusi trešajā vietā divu komandu konkurencē.
Talsu rajonā tikmēr tika svinīgi atklāta jauna un moderna marihuānas audzētava, kas atbilda visiem Eiropas standartiem un kuras produkciju varēja uzskatīt par ekoloģiski tīru. Pirmo ražu – 5,3 kilogramus hašiša, 18 kilogramus marihuānas un 15 lielus puķupodus ar zālītes stādiem gan piesita pie ķepām Narkotiku apkarošanas biroja darbinieki. «Lai pagaidām pastāv pie mums, vēl nav īsti gatavi,» uz jautājumu, ko iesāks ar stādiem, atbildēja narkotiku biroja vīri un lika saprast, ka bada un taupības laikos ir gatavi iknedēļas prēmijas saņemt arī graudā.
Nespējot no saviem logiem saredzēt jauno Lunkano Dienvidu tiltu, Rīgas dome nolēma, ka nekāda tilta patiesībā nav, tāpēc tā drošības pārbaude nav nepieciešama. «Nav ko tur meklēt utis, tilts neizlieksies kā ķirzaka, bet tikai kā orangutāns orgasmā vai kareivīga bonobo šimpanze,» oficiālo pašvaldības viedokli preses relīzē darīja zināmu tilta Raubiško. Pašvaldības amatpersonas skaidroja, ka nav iemesla neuzticēties ekspertiem, kas iepriekš testējuši tādas būves kā tiltu pie Ķeguma HES, Pizas torni, kuģi Titāniks un Ņujorkas Dvīņu torņus, apstiprinot to stiprību, noturību un monumentālību. Turklāt pirmās ugunskristības tilts bija izturējis godam – tas tikai mazliet sazvārojās, kad apmaldījusies kravas automašīna ar numura zīmi bija aizķērusi tilta margas.