Serbijā pēc 13 gadu slapstīšanās, slēpšanās, bēguļošanas un atklātas nodarbošanās ar šarlatānisku alternatīvo medicīnu beidzot tika aizturēts bijušais galvenais Bosnijas serbs Karadžičs.
Viņš bija uzaudzējis garu, baltu bārdu un tikpat garus, sarkanus kāju nagus, bizē iepinis tulpes un neļķes, kā arī staigāja T kreklā ar lozungu Make love, not war. Sākumā Karadžičs apgalvoja, ka nemaz neesot Karadžičs, un mēģināja iestāstīt, ka jaunajā filmā par Hariju Poteru viņam jātēlo Cūkkārpas burvju skolas direktors un nezināmi teroristi viņu nolaupījuši tieši no filmēšanas laukuma. «Tā, vecais, laikam uz Gvantanamo gribi?» apjautājās serbu īpašo dienestu īpašie palīgi. «Nē, nē, Hāgā arī gana labi,» piekrita Karadžičs un atzinās, ka amatu apvienošanas kārtībā esot arī Mladičs, Halihodžičs, Salihamidžičs un Hotabičs.
Kaut kad pēc Blomes metālfestivāla, pozitīvās Salacgrīvas un lietainās Metallicas, mazliet pirms Limbažu pilsētas svētkiem un gandrīz vienlaikus ar Liepājas mediņpludmaļfestivālu Jūrmalā sākās pensionēto estrādes mākslinieku salidojums Jaunais zvilnis. Par pasākuma sākšanos liecināja fakts, ka pa Rīgas dzelzceļa stacijas peronu klīda reitūzenēs, topiņā un sarkanās tapočkās tērpusies Alla Borisovna ar kārtējo jauno puņķutapu pie sāniem. «Kur te tagad var nopirkt belašus? Vai Kirova parkā samokatus vēl iespējams iznomāt? Un Vilis Lācis un Augusts Voss arī uz koncertu nāks? Neaizmirstiet, ka 1812. gada Tēvijas kara veterāniem ieeja par puscenu,» čivināja primadonna, kurai kārtējās plastiskās operācijas laikā netīšām bija ieoperētas plastmasas smadzenes.
Kara vēsmas bija jūtamas arī citur. No kādas sen neventilētas ēkas ventilācijas šahtas tika izkacēts Otrā pasaules kara lādiņš, meseršmita propelleris un sarkanarmiešu paikas komplekts ar neiztrūkstošajiem simts gramiem. Evakuēto iedzīvotāju atgriešanās mitekļos iekavējās, jo sapieri, ugunsdzēsēji un policisti ķērās pie nopietnas pārbaudes, cerot atrast vēl kādu komplektu.
Savukārt pie Latvijas Universitātes durvīm sākās jauno un zinātkāro stulbeņu salidojums Kurš ilgāk nostāvēs rindā, kurā var arī nestāvēt. Daudziem tā iepatikās, ka viņi, rindu izstāvējuši, stājās tās galā un stāvēja vēlreiz, lai iesniegtu dokumentus visur, kur vien iespējams, kamēr dokumenti vienreiz neizturēja un beidzās. Tusiņš, kam tika dots nosaukums Essential High Education Party, turpinājās līdz pat 30. jūlijam, un LU mācībspēki bija šokā – uzņemšanas komisijām sākotnēji tika piekodināts sākt darbu stundu agrāk, taču arī jaunie un zinātkārie sāka stāvēt stundu agrāk, līdz radās aizdomas, ka nākamgad rinda sāks veidoties jau naktī uz 2. septembri. Beigu galā tika atrasts vienkāršs risinājums: eksperimentālā kārtā tika atkal ļauts sēdēt iepretim LU ēkai skvēra zālienā, un jaunie un zinātkārie uzreiz saprata, kāpēc patiesībā vilkušies Raiņa bulvāra virzienā.
Rīgas dome tomēr akceptēja Basteja bulvāra pārdēvēšanu, un burgerēstuve McDonald’s krita izmisumā – poļu ražotājiem nekādi nevarēja izskaidrot, uz kurieni tagad sūtīt saldētos kartupeļus, sintētisko lopgaļu un plastilīna salātus: Zigfrīda Annas Gunāra Valda Zatlera Meierovica bulvāra nosaukums uz pasūtījuma pavadzīmēm neietilpa. Lielas problēmas radās arī gidiem, kam nācās sarkstot un bālējot mēģināt kaut ko stāstīt ziņkārīgajiem tūristiem, kas vēlējās uzzināt ko vairāk par Aspazijas un Meierovica kopdzīvi, kā arī to, ko par to visu teica Zigfrīds, ko Anna un ko Rainis. «Nevis Raimis, bet Rainis,» krievu tūristiem atkārtoja gidi. Rīgas vicealmērīgais Ludviks gan mierināja, ka visas problēmas ir nieki: «Pamainīsim saistošos noteikumus un Rīgas vēsturi, un būs jau labi!»
Olaines pagastā ugunsdzēsējiem nācās braukt no koka nocelt Nīlas krokodilu, kurš bija ieperinājies dzeguzes ligzdā un grasījās dzemdēt kaķēnus. Uzreiz bija redzams, ka dzīvnieks ir labi kopts, jo tam bija gara, spīdīga spalva, un, kad to pakasīja aiz auss, tas apmierināti ņurdēja. Kad glābēji to aiz ļipas izvilka no krūmiem, tas nopirka tramvaja talonu par 40 santīmiem un devās uz zoodārzu, kur tika peldināts baseinā Čabulīša skeleta vietā – līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām. Savukārt uz Vaivadiem dzēsēju un glābēju vietā devās narkologi. Kādu laiku no Olaines puses par krokodiliem vairāk nekas nebija dzirdams.
Tveras apgabala aktīvisti nosauca cūku igauņu Ilvesa vārdā, aizveda to līdz Igaunijas robežai un palaida brīvībā. Cūka sapārojās ar Roņu salas lāci un rūkdami rukšķēdama nāca atpakaļ uz Krieviju. Pečoru apkaimes iedzīvotāji ilgi nevarēja saprast, vai saukt cūku par Medvedevu vai tomēr, kā jau tas agrāk bija ierasts, par Putinu. Beigu beigās cūka atbilstoši jaunajām vēstures vēsmām tika nodēvēta par Meierovicu, un Krievija varēja ziņot, ka savas Tartu miera līgumā paredzētās saistības tā godam izpildījusi.
Pa to laiku iekšlietu Segliņš plosījās pa Gaujas ielas pentagonu, kur viņam tukšajā un vēl nestrādājošajā ēdnīcā atkal kotletes vietā bija iesmērējuši šniceli, turklāt ar suņa iekārojamu kaulu. «Ceru, ka man vairāk nekad nebūs jārunā ar žurnālistiem par kotlešu jautājumu. Tas, ka man par to jārunā, parāda atbildīgo amatpersonu nolaidību, neizlēmību un stulbumu,» nokunkstējās lāga Mareks. «Tas, ka tu par to runā, arī parāda to pašu,» nokunkstējās žurnālisti.
Izrādās, Latvijā dzīve nemaz tik dārga nav – noskaidrojās, ka starp vienpadsmit Eiropas Savienības valstīm Latvijā gan ir dārgākais piens, milti, cukurs un snikeri, toties lētākais šņabis un kāposti. «Ko tad jums vēl vajag?» neizpratnē bija ministru ministrs Godmanis. «Neko!» teica apmierinātā tauta un aizgāja gulēt.