Arī latvju zemei strauji, neatvairāmi un nenovēršami tuvojās 2008. gada astotā mēneša astotā diena, un valdībai bija jāmobilizē visi resursi, lai izprātotu, kā to iemūžināt.
Tā kā lielākā tautas daļa bija apprecējusies jau septītā gada septītajā jūlijā, tika nolemts, ka visiem telefona numuriem jāsastāv no astoņiem cipariem. "Ideālā gadījumā visiem jābūt astoņniekiem, bet, ja kāds tos nepazīst, atļauts lietot arī bezgalības zīmi, semikolu, alus pudeles korķi vai ko citu," bija sacīts valdības lēmumā. Dīvainas sakritības dēļ arī Pekiniādes organizācijas komitejas numurā bija tikai astoņi astoņnieki.
Pēc Saules aptumsumsuma pavērošanas visi aptumsumsušie devās uz kārtējo referendumdumu, lai balsotu pret Saeimu, valdību, Ministru kabineta caurlaižu biroju, Rīgas pašvaldību, oligarhiem, Rolanda statuju, sabiedriskā transporta biļešu tarifiem, pārāk dārgo alu, kartupeļu salmiņiem bez sāls, kā arī to, ka Skonto nekādi nespēj uzvarēt Dinaburgu. Izrādījās, tiek piedāvāta tikai viena iespēja – nobalsot par iespēju balsot balsojumā par iespēju kaut kad nākamajā gadsimtā grozīt Satversmi, lai tauta varētu balsot vēlreiz par Saeimas, valdības un LNT laika veča Grigaļa atlaišanu. "Vai par manu balsi kortelītim neviens nepiemetīs?!" bija sašutuši pie urnām nonākušie referendumdumisti, kuriem mazdārziņos postā gāja sūri grūti audzētā tomātu raža un trīs svelmi pārdzīvojušie sparģeļi.
Bijušā KNABa Loskutova erotiskos stāstiņus laikraksts Pionieris tomēr izbrāķēja, tāpēc nācās meklēt darbu citās jomās. Grupa Prāta vētra viņa piedāvājumu filmēties kailam grupas koncerttūres reklāmas kampaņā noraidīja, jo Loskutovs bija nokavējis kampaņas sākumu un ietūcīt viņu jau gatavajos klipos nebija iespējams. Maksimas Centa Ūbeles vietā – pat neraugoties uz to, ka Ļošam bija tikpat smieklīgs ģīmis – viņu arī nepieņēma, toties biedrībai Par tautas tiesībām Loskutovs bija gana labs. "Paldies, ka atbalstījāt mani un nācāt pie Saeimas, atnāciet arī uz referendumdumu un nobalsojiet par kaut ko, es gan piemirsu, par ko, un, ja tikšu atpakaļ krēslā, rūpīgi paskatīšos, par ko jūs te esat balsojuši," skaidrā krievlatviešu valodā teica lāga Aleksejs.
Pa to laiku pavisam traki gāja ar festivālu Jaunais zvilnis, kura rīkotāji pasākuma laikā un VVF Zatlera klātbūtnē Latvijas valsts himnu nomainīja ar dziesmiņu Tikai trusis nespēlē hokeju, šprotes uzzīmēja uz sarkanbaltsarkanā karoga kā ģerboni, Baltijas jūru pārdēvēja par Baikāla ezeru un nogremdēja tajā divas neorbitālās stacijas Mir, par latviešu nacionālo simbolu pasludināja zilo Moisejevu, bet par deju – kazačoku, ko izpildīja horvātu tautas tērpā ģērbusies Ksjuša. Neraugoties uz visiem šiem pūliņiem, VVF Zatlers un citi amatvīri nekā nesaprata – smaidīja, sarokojās, aicināja ciemos uz pili un prasīja, kur var dabūt vēl. Aiz škrobes organizatori gāja piečurāt Brīvības pieminekļa apkaimi, taču tur viņus noturēja par britu tūristiem un palaida vaļā. "Kogda šitiem oluhiem pieleks, ka mēs par viņiem ņirdzam?!" izmisusi kliedza Alla Borisovna, stateniski nogūlās uz bagāžas ratiņiem un kategoriski atteicās pamest valsti.
VVF Zatlers vairāk bija aizņemts ar domām par nākamajā dienā gaidāmo soda metienu izpildīšanu – kāds dzērumā un sarunas karstumā viņu bija izvēlējies par Latvijas sieviešu izlases basketbolā talismanu, amuletu, šamani, koka lācīti un plīša zirdziņu, pie viena piesakot: kuru pēc skaita sodiņu lāga Valdis iemetīs, tādu vietu izlase ieņems Pekiniādē. Kad Zatlers ar trešo piegājienu beidzot iedabūja bumbu kurvī, nevis smukās Krūmbergas dekoltē, sievtreneris Zvirgzdiņš drošības labad nosūtīja protestu uz FIBA, ka metiens bijis pēc svilpes, ar neatļautu paņēmienu, no aizmugures stāvokļa, aiz zilās līnijas un ar neērto nūjas pusi. "Mēs šo jautājumu objektīvi izskatīsim Pekiniādes laikā. Atšķirībā no Adamkusa un Ilvesa, jūsējais jau tur nez kāpēc tomēr ganīsies," skanēja FIBA atbilde.
Savukārt latvju galvaspilsētā sākās liela plēšanās par tramvaju un trolejbusu taloniņu tirdzniecību – izrādījās, uz tiem uzvārās pieci starpnieki un visa TB/LNNK Rīgas nodaļa, tāpēc kiosknieces, bufetnieces un Čakmarijas ielas darbinieces atteicās tos tirgot. Rīgas satiksme mierināja, ka nekas briesmīgs neesot noticis: "Nu un kas, ka tos nevarēs nopirkt avīžkioskos, pie vadītājiem un tamlīdzīgās lētās bodītēs? Toties esam panākuši vienošanos, ka talonus turpmāk tirgos Dolce & Gabbana, Kalvin Klein un Mercedes tirdzniecības centros!" lepni paziņoja Rīgas satiksme.
Britu zeme spēra soli tuvāk šariāta likumiem, islāma pasludināšanai par valsts pamatreliģiju, musulmaņu galvassegu obligātai valkāšanai un Osamas bin Lādena iecelšanai Apakšbikšu ordeņa bruņinieka kārtā. Kad konservatīvo līderim Kemeronam nospēra velosipēdu un viņš paziņoja, ka zaglis tiks nomētāts ar akmeņiem, viņam nocirtīs rokas un pēc nāves viņš 72 jaunavu vietā sastapsies ar vienu Veinu Rūniju un diviem Filipiem Kraučiem, velosipēds momentā atradās.