Jānis Latvietis / Viedokļi

Klāt bija pēdējās no 17 pavasara mirkļu pēdējām svinībām – pesņu, pļasku, voblu un vodkas prazdņiks pie Pārdaugavas uzvarekļa.

Latvju valdība sasauca vienu slēgto sēdi pēc otras, cenšoties pieņemt tādu budžetu, lai Starptautiskais valūtas fonds būtu paēdis, vietējie pensionāri – kaut nedaudz dzīvi, un lai arī pašiem izdotos uzvārīties.

Latvju valdība sasauca vienu slēgto sēdi pēc otras, cenšoties pieņemt tādu budžetu, lai Starptautiskais valūtas fonds būtu paēdis, vietējie pensionāri – kaut nedaudz dzīvi, un lai arī pašiem izdotos uzvārīties.

Pamatīgi izkāvušies ar olām, šūpolēm un krēsliem Vecrīgas pelmeņnīcā, ļautiņi pamazām gurdeni ieradās savās darbavietās, lai noskaidrotu, vai nav atlaisti vai vismaz spiesti strādāt par jūrascūciņai paredzēto iztikas minimumu.

Pāri latvju zemei pāršalca Ziemeļkorejas līdz galam nepalaistā satelīta atlūzas, divi amerikāņu iznīcinātāji, Zaļā ceturtdiena, Klusā piektdiena, Smagā sestdiena, Paģirainā svētdiena, Brīvā pirmdiena un Lieldienas kā tādas.

Visā pasaulē iestājās Smieklu diena, taču nekā briesmīgi smieklīga tajā neatgadījās – izpalika gan gaidītais Baraku Obamas paziņojums par verdzības atjaunošanu un Afganistānas opija magoņu ražas novākšanu pirms termiņa, gan paredzētais G-20 līderu vēstījums par ekonomiskās krīzes beigām, gan ES plānotā Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšana.

Latvju zeme atkal dzīvoja gadskārtējās pulksteņu ļurkāšanas gaidās, taču šogad lielu diskusiju par to lietderību nebija.

Par godu leģionāru dienai Rīgā tika mobilizēti visi policijas spēki, ielās sadzīta armija un Vineta Veldres vārdā nosauktā Prževaļska zirgu rota, no Bosnijas, Kosovas un Ādažu ziemāju lauku misijām atsauktais motostrēlnieku pulks, artilēristi, snaiperi un sapieri, kā arī Feldmanes dēls, kurš bija nogribējies pēc Kokorevičas.

Ar 67 deputātu atbalstu latvju valsts tika pie jaunas valdības un premjera Lācīša Dombrovska izskatā.

Kamēr Krievijā atkal plānoja pie sienas pielikt Hodorkovski, bet Pakistāna nodemonstrēja savu attieksmi pret kriketu kā sporta veidu un Šrilanku kā valsti, latvju zemē premjera amatam izvirzītais Jaunā laika Bēdīgais Laimes Lācītis Dombrovskis bija pacēlis koalīcijas pie kājām nomesto iepuvušo varas ābolu un nu tikai gaidīja, kad viedais Marsa Repše nāks un to puvumu griezīs nost – kā to bija solījusi Ziedoņkantānausmīte.

To, ka latvju zeme joprojām ir pasaules uzmanības centrā, apliecināja VVF Zatlers, kurš ceturtdienas rītā raisīja lielāku intrigu nekā Oskaru, Bada galvu un Zaļās karotītes balvu pasniegšanas ceremonijās – visās TV programmās akurāt pulksten 10.32 tika ierakstīta nākamā premjera nosaukšana tiešraidē.

Rīgas apgabaltiesā iesāka skatīt 143 sējumos apkopoto Lemberga lietu, kas aizņēma tik daudz vietas, ka tās transportēšanai nācās no Saūda Arābijas iznomāt vienu no ietilpīgākajiem un Somālijas pirātu pagaidām nenolaupītajiem supertankkuģiem.

Pēc olimpiskā atlases turnīra hokejā mainījās arī politiskā situācija valstī – par premjeru tika ieteikts Karsums, bet par prezidentu – Naumovs, kad viņš būs sasniedzis attiecīgo gadu slieksni.

Zemnieki ieņēma Rīgu, ciešā lokā apjozdami VEF tiltu, ministriju un tuvāko Statoil benzīntanku.

Kamēr krīzē sprāgstošā latvju tauta nespēja sagrabināt naudiņu Neprāta cenas turpinājumam un Hameleona rotaļu adaptācijai, tai bija jāsamierinās ar seriālu Atlaist Saeimu!

Visu nedēļu pasaule ar interesi lūkojās Amerikas virzienā, kur pēc Obamu Barakas dotā zvēresta tika prognozēta Baltā nama pārtapšana par Krusttēva Toma būdu, krietnā Džordža pārvēršanās par ķirbi ar četrām pelēm pajūgā, bijušo izlaidīgo prezidentmeiteņu Džennas un Barbaras pārkrāsošanās par māsām Viljamsām un ASV kodolvairoga kļūšana par atjaunotajā PSRS ietilpstošās Kenijas galveno aizsardzības ieroci.

Doma laukumā uz miermīlīgiem pingvīnu sadziedāšanās svētkiem pulcējās 10 000 vai varbūt 20 000 cilvēku, kuri, kopā būšanas sajūtas iedvesmoti, pamazām pārformulēja pasākuma devīzi no "Atlaist Saeimu!" uz "Ieņemt šņabja bodi!"

No jaunā gada sākās lielas pārmaiņas – kases aparāti pārprogrammējās uz jauno 21% PVN likmi, pieprogrammējot cenai paaugstinājumu par 211%;

Nolasījuši Vecgada nekrologus un Jaungada uzrunas, valstsvīri piesēda atskatīties uz aizgājušo 2008. gadu. Izrādījās, ka sastrādāts bija gana, tāpēc ko atminēties bija.

Latvju zemē tika izsludināts vispārējais taupības, ekonomijas un PVN palielināšanas režīms, kura ietvaros Ziemassvētku svinības sekmīgi tika apvienotas ar Līgo nakti, Jurģiem, Vasarsvētkiem, Mirušo piemiņas dienu un Jūrassvētkiem.

Pēc tam, kad policija, izmeklējot divu vīreļu pa_strādātus dzimumnoziegumus, neapdomīgi aicināja atsaukties perversu maniaku upurus, tā tika apbērta ar iesniegumiem no lielākās daļas latvju tautas, kurai vienreiz bija piegriezušās valdības un parlamenta aktivitātes.

Krietnajam Ivaram sāka niezēt bārda, bet tas, kā jau ierasts, nozīmēja vienu no diviem: vai nu iemetušās utis, vai arī jādodas uz Saeimu un arī deputātiem jāpastāsta tas, ko zināja visa Latvija, sākot ar nule kā bezdarbnieka statusu ieguvušajiem un beidzot ar Vecrīgā Centrāltirgus meklējumos noklīdušām pensionārēm – Latvijā finanšu krīzes joprojām nebija tāpat kā seksa Padomju Savienībā, golodomora Ukrainā un pilsoņu kara Kongo.