No 1. septembra uz receptēm bija tikai korvalols un lapsu inde, nevis alkohols, tāpēc vidusskolēni, pamatskolēni, pirmskolēni un iestājeksāmenus silītē nokārtojušie varēja godam atzīmēt Zinību dienu.
Policija nepagurusi visu dienu stiepa uz iecirkņiem apšņaukušos, aprijušos un apdzērušos pusaudžus, kuri nesaprata, kāpēc viņi šajā dienā nedrīkst darīt to pašu, ko tāpat dara visa mācību gada garumā.
Pamatīgākajos veselības traucējumos 1. septembrī bija iedzīvojušies Saldus pamatskolas pedagogi – viņu tortē mistiskā kārtā bija iegadījušās caurejas zāles. Pārtikas veterināri, venerologi un citi šovos Zvaigžņu lietus un Apmeklē ķermertiņu ar superzvaigzni vēl nepieteikušies defektologi netika skaidrībā par šā fenomena cēloņiem, tomēr solījās līdz mācību gada beigām to izpētīt. «Līdz mācību gada beigām mēs paši izpētīsim. Kad rakstīsim atzīmes liecībās, ātri vien izpētīsim,» drūmi norūca caurejainie pedagogi. Skolēni mazliet saskuma, ka viņiem draudēja pagarināt mācību gadu, bet tad atcerējās, ka kāds maisiņš ar caurejas zālēm vēl ir palicis rezervē un sāka gatavoties Skolotāju dienas, Lāčplēša dienas, Neatkarības proklamēšanas dienas un Piektdienas svētku tortu modificēšanai, savukārt pedagogi sametās un nopirkta elektrisko ganu, ar kuru apjozt svinību galdus.
Sabiedriskā transporta kustības uzlabošanai maršrutā Spīķeri–Zaķusala–Latgalīte sāka kursēt antīkā koka piroga Dārgais. Pasažieri par puslatu varēja ar to aizbraukt līdz LTV ēkai, lai paskatītos uz dzīvu streipulīgo Streipu, kā arī lai noskaidrotu, vai Kots ir cilvēks, dzīvnieks vai zvērs. Diemžēl jau pirmajā dienā Dārgais iekūlās sastrēgumā, jo tam nokrita ragi, apbraucot kādu uz sliedēm novietotu autobusa riepu. Turklāt vēl Rīgas domnieki nekādi netika skaidrībā, vai kuģītim jābrauc uz priekšu, sāniem vai atpakaļgaitā un vai nav jāizsludina konkurss, kurā varētu uzvarēt Zaržecka kuteris.
Rīgas satiksme tikmēr bija aplēsusi, ka transporta sastrēgumi kopš pagājušā gada no rītiem samazinājušies par stundu, bet vakaros par pusstundu. «Ja turpināsim šādā garā, pēc 18 gadiem mums vairs nepietiks ar 24 stundām diennaktī,» gudroja sastrēgumu speciālisti. «Jums nepietiks prātiņa, bet mums – naudas benzīnam,» norūca sadrūmušie šoferi, kuriem lielo degvielas cenu dēļ tagad vajadzēa kooperēties un uz darbu braukt, divatā saspiežoties Nafigatorā.
Līdzekļu taupīšanas nolūkos sākās spriešana par triju īpašo, speciālo, nenovērtējamo un gandrīz neaizstājamo valdības sekretariātu – e-zemeņkūkulietu, ES finanšu izšķērdēšanas un neapgūšanas, kā arī sabiedrības aizintegrācijas uz Īriju ministriju – likvidēšanu. Ministru ministrs Godmanis prātoja, ka e-lietu Signe varētu iekārtoties darbā pie Gudeles konditorejas cehā, finanšu Strods tāpat tikai 2011. gadā pamanītu, ka palicis bez darba, taču problēmas sagādāja integrētais Kastēns, ko pie sevis negribēja ņemt pat Saša Jolkina. Pagaidām tika nolemts visu atstāt, kā ir.
Rīgas dinamiešiem izdevās pirmās ripas jaunajā līgā nesamest mezglā, nesakunkuļot un nenoslīcināt, kaut gan ceļā pie Habarovskas Amūras amūriem pavadīja 17 stundas, un bija pamatotas bažas, ka abi kanādieši atkal pagūs piedzerties, Šupleru Jūlis piedraudēja, ka šādā gadījumā viņiem par sodu būs jāpiedalās 80 metru skrējienā augstpapēžu kurpēs, un viss beidzās laimīgi. Arī mači aizritēja laimīgi, tikai otrajā komandas bija nolēmušas spēlēt bez vārtsargiem, tāpēc dinamiešiem beigās aptrūkās ripu, ko bullīšos samest amūru būros.
Par savu eksistenci nolēma atgādināt Nikaragvas sandīniskais prezidents Daniels Ortega Rēbuss, kļūdams par otro aiz Medvedutina, kurš atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību un savu netradicionālo seksuālo uzvedību. Par to uz Danielu Rēbusu lūpu uzmeta Venecuēlas Čavess, kurš abas neatkarības bija gribējis atzīt pirmais, taču bija pārāk aizņemts, nacionalizējot palikušās kokas lapu spiešanas fabrikas. Arī Gruzijas Mišiko, kurš bija piemirsis par Nikaragvas eksistenci, apvainojās un atzina Nikaragvu par Salvadoras provinci, pašu Rēbusu par āzi un piedraudēja atsaukt vēstnieku no Folklenda salām.
Ukrainā tikmēr turpinājās šovs Šķelies ar koalīciju – šoreiz par savu aiziešanu no valdības paziņoja prezidenta Juščenko piekritēji. Viņiem bija licies, ka premjerējošā smukā Juļa pārāk kaislīgi skatījusies uz Medvedutina pusi, turklāt viņai tika pārmesti ārlaulības sakari ar kādu Krievijas Melnās jūras flotes bocmani. Un Juščenko piedraudēja izsludināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas, prezidenta mūža valdīšanu un Kijevas Dinamo pasludināšanu par Čempionu līgas uzvarētāju.
Par Abramoviču desmitreiz bagātākais šeihs un padišahs Suleimans el Fahims nopirka Mančesteras Sitiju, piesolīja par Ronaldu 240 miljonus zaļo, kā arī piedraudēja pēc pāris gadiem izcīnīt čempionu kausu. Taču tad par Suleimanu el Fahimu desmitreiz bagātākais Faheimans el Suhims nopirka zvejnieku kolhoza Brīvais vilnis komandu, piesolīja par visiem Čelsijas un Sitijas spēlētājiem 240 miljardus zaļo, kā arī piedraudēja jau pēc gada izcīnīt čempionu kausu. Diemžēl viņi abi aplauzās: kāds Ross Akmens nopirka pašu čempionu kausu, un tirgošanās beidzās. Rosu pēc tam ilgi meklēja kreditori, taču tas jau ir cits stāsts.
Amerikāņu sirmais Makkeins viceprezidenta amatam izvirzīja Sāru Peilinu, taču jau nākamajā dienā atklājās milzīga šmuce – izrādījās, viņas 17 gadus vecā meita ir stāvoklī. Makkeins taisnojās, ka par to neko nezinot, savukārt Sāra atcirta: «Jūs domājat, ka man katru dienu jāpārbauda, kurš no maniem pieciem bērniem atkal ir stāvoklī?!» Taču nekas nelīdzēja – Amerikas masu mediji ķērās pie šīs tēmas iztirzāšanas, un neviens pat nepamanīja, ka krietnais Džordžs kārtējo reizi nozvēlies no velosipēda.