Bens Latkovskis / Viedokļi

Četru no Saskaņas izslēgto Rīgas domes (RD) deputātu demaršs, nepakļaujoties partijas vadības stūrētajai «balsošanas mašīnai», ir it kā grūti izskaidrojams. Īpaši tas attiecas uz pašreizējo vicemēru Vadimu Baraņņiku, kurš turklāt ir arī Rīgas brīvostas valdes loceklis un Rīgas satiksmes, kā arī citu Rīgas uzņēmumu kapitāldaļu turētājs. Politiskais amatu sadalījums pēc Ušakova katapultēšanās uz Briseli pašam Baraņņikam nedeva nekādas iespējas pakāpties kaut kur vēl augstāk.

Šodien 100 Latvijas pilsoņu vēlēs Latvijas Valsts prezidentu. Diemžēl šīs vēlēšanas par vēlēšanām var dēvēt vien nosacīti. Nav runa pat par to, ka tajās piedalīsies ārkārtīgi niecīga tautas daļa. Galu galā šie simt pilsoņi ir Saeimas deputāti un tātad mūsu priekšstāvji. Zināmā mērā – starpnieki, kuriem saskaņā ar mūsu valsts Satversmi esam uzticējuši šo atbildīgo darbu – Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpēc ievēlētā prezidenta leģitimitāti ne mirkli neapšaubu. Runa ir par ko citu.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu galvenā intriga bija – vai vecās «tradicionālās» partijas saglabās vairākumu un līdz ar to vai dažādi eiroskeptiskie, par populistiskiem dēvētie politiskie spēki (pārsvarā galēji labēji noskaņoti) iegūs pietiekami lielu mandātu skaitu, lai būtiski mainītu līdzšinējo ES politisko kursu.

Nedēļas nogalē notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Labais tonis liek aicināt visus piedalīties šajās vēlēšanās, jo tās taču, kā vienmēr, ir «vēsturiskas» un tajās «izšķiras» mūsu kopējais liktenis. Šoreiz publiski izteikt šīs dramatiskās frāzes ir tikpat patiesi kā sociālajos tīklos pasteigties paust savu sajūsmu par neaizmirstamo dziedātājas Madonnas priekšnesumu Eirovīzijas noslēguma koncertā, kurš esot aizēnojis visu pārējo mākslinieku necilo sniegumu, lai gan patiesībā Madonna, pēc vispārējā atzinuma, nodziedāja neraksturīgi vāji un arī priekšnesums bija pasākuma raksturam neatbilstošs.

Jāsaka, kā ir. Neslēpjoties. Administratīvi teritoriālā reforma, kuru pieteikusi Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar valdošās koalīcijas atbalstu, ir nobriedusi un bauda lielas sabiedrības daļas atbalstu. Protams, var runāt par detaļām un par to, kas ar ko apvienosies, bet idejiskā līmenī ir gandrīz vai panākts konsenss par to, ka pašvaldību Latvijā ir par daudz un to skaits ir jākonsolidē.

Neviens cilvēks nav svēts. Katram no mums ir savi trūkumi, sava uts. Kā teicis mūsu civilizācijas idejiskais pamatlicējs Jēzus Kristus – lai pirmais met akmeni tas, kurš pats bez grēka. Arī neviena partija nesastāv no svētajiem, lai kā dažam labam gribētos par tādu uzdoties. Neslēpsim. Ir mums atsevišķi politikāņi, kuros iemājojusi nepārvarama vēlme uzdoties par svētajiem, kā to trāpīgi epizodēs par sektantu sludinātāju brāli Teodoru raksturojis Vilis Lācis romānā Zvejnieka dēls, un šī vēlme izraisa īpašu riebumu. Nu cik var?

Šobrīd notiek izglītības sistēmas reforma. Uzsvars tiek likts uz tā saucamajām kompetencēm. Proti, jaunajam cilvēkam ir svarīgāk iegūt noteiktas prasmes, nevis iekalt (iedzīt atmiņā) noteiktus faktus vai formulas. Šos faktus jau ikviens varot atrast internetā. Līdz ar to jāveicina spējas atrast vajadzīgo informāciju. Sociālajos tīklos tiek apņirgtas matemātisko formulu zināšanas, jo darba intervijas tās taču neviens neprasot. Būtu bijis labāk, ja skolā mācītu to, kā pareizi atbildēt uz darba interviju jautājumiem. Rodas jautājums – kāds ir skolu uzdevums? Vai dot cilvēkam informatīvo bāzi, vai arī dot iemaņas praktiskajai dzīvei, jo skaidrs, ka Pitagora teorēmu diez vai kādreiz reālajā dzīvē nāksies pierādīt.

Ceturtdienas pievakarē atlidoju no atvaļinājuma Portugālē. Jāsaka, kā ir, brīnišķīga vieta. Bet Latvija tomēr mīļāka.

Brasas tilta remonts un Deglava tilta slēgšana izraisījuši plašus sastrēgumus Rīgas ielās. Autovadītāji, sēžot korķos, šķendējas un lamā visus, ko vien savā iztēlē atrod par vainīgajiem. Politiķi cenšas vainu uzgrūst viens otram, taču šobrīd nodarboties ar vainīgā meklēšanu nav īsti jēgas. Jādomā, kā situāciju mainīt. To var izdarīt vienīgi tad, ja ir skaidra izpratne par problēmu cēloni. Diemžēl to nedz politiķi, nedz arī Rīgas iedzīvotāji īsti nevēlas apjaust.

Ukrainā prezidenta vēlēšanas noslēdzās bez pārsteigumiem. Arī otrajā kārtā pārliecinoši uzvarēja Volodimirs Zelenskis. Līdz ar to visaptverošās prezidenta vēlēšanās nodrošināta demokrātiska varas pāreja, kas liecina par Ukrainas virzību pa eiropeisku attīstības ceļu.

Lai gan uz rīdziniekiem tā dēvētā administratīvi teritoriālā reforma (ATR) tikpat kā neattiecas, tieši viņi ir galvenie tās virzītāji. Katram ir sava motivācija un intereses. Mani personiski visvairāk uztrauc, ka jau vairākas desmitgades notiek mūsu valsts iztukšošanās, ko gudrā vārdā dēvē par depopulāciju. Tāpēc no ATR gribētu lielāku skaidrību, kā šī reforma ietekmēs Latvijas novadu apdzīvotību.

Braucot mājās no Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresa Jelgavas pilī, domāju, kādu virsrakstu likt komentāram par tur redzēto. Prātā nāca dažādi varianti, līdz beidzot izkristalizējās it kā īstais. Tas, kurš visprecīzāk raksturoja kongresā valdošo atmosfēru un tā rezultātu – Zemnieki nolemj neko nemainīt.

Vairāk nekā nedēļu ilgušais presings pret jauniecelto sabiedriskās televīzijas (LTV) vadītāju Eināru Gielu beidzies ar pēdējā atkāpšanos. Pareizāk sakot, nekas vēl nav beidzies. Viss tikai sākas. Tagad kārta nākamajam solim – jātiek galā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), un koalīcijas partijas nolēmušas lūgt Saeimas Juridiskā biroja atzinumu par to, ko Saeima šajā ziņā varētu iesākt.

Tieši pusnaktī uz piektdienu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā parādījās paziņojums par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšanu no amata. Sociālajos tīklos sākās diennakts stundai neparasta rosība. Ušakovs atlaists! Pilnīgi nepazīstami cilvēki virtuāli saskandināja iedomātas šampanieša glāzes, atzīmējot šo jaunumu, lai gan tas nebija nekāds pārsteigums nedz viņiem, nedz pašam Ušakovam.

Marta nogalē ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi pārsteidza pasauli. Viņš bez redzama iemesla (ja par tādu neuzskata Izraēlā gaidāmās parlamenta vēlēšanas) atzina Izraēlas jurisdikciju pār tā dēvētajām Golānas augstienēm, kuras kopš 1967. gada sešu dienu kara kontrolē Izraēla. 1981. gadā Izraēla šo teritoriju vienpusēji anektēja, taču, pēc starptautisko tiesību normām, tā joprojām skaitās Sīrijai piederoša Izraēlas okupēta teritorija. Vai šis lēmums kaut kādā veidā ietekmē arī mūs un kādā veidā?

Noslēdzies konkurss uz divām vakantajām vietām sabiedriskās televīzijas (LTV) valdē. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi Eināru Gielu, bet par LTV valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos Evu Juhņēviču.

Kad pirms vēlēšanām jaunizveidotā politiskā partija Kustība Par! apvienojās vienā vēlēšanu sarakstā ar Latvijas naudīgāko politisko spēku – Latvijas attīstībai, tad neviena no šīs politiskās laulības pusēm pat necentās slēpt šīs savienības pragmatisko raksturu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) beigusi juridisko pārbaudi par Rīgas domes darbu un konstatējusi vairākus iespējamus likumpārkāpumus. Viss liecina par to, ka Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšana no amata ir tuvākā laika jautājums.

Šā gada sākumā intervēju Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētāju Jāni Endziņu. Runājot par Latvijas biznesa vides konkurētspēju, viņš ar optimismu raudzījās nākotnē. Viņa optimisms balstījās uz pārliecību, ka «beidzot tiksim galā ar augstajām elektrības izmaksām jeb slaveno OIK (obligātā iepirkuma komponenti), kas atgrūž tos investorus, kuriem ir liels elektroenerģijas patēriņš» (Neatkarīgā, 18.01.2019.).

Saeimā steidzamības kārtā uzsākta likumprojekta skatīšana par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanu. Likumprojekts ļauj gatavot reformu paātrinātā tempā un neievērot visas procedūras. Rodas jautājumi, kāpēc tāda steidzamība, kāds ir šīs reformas mērķis un kāpēc tai ir tik kaismīgs atbalstītāju kodols?

Tuvojoties Eiroparlamenta vēlēšanām, arvien biežāk skan runas par Eiropu vienojošo ideoloģisko ietvaru. Savu redzējumu jau izteicis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Diemžēl ar neapbruņotu aci redzams, ka ideoloģiskas vienotības Eiropā nav, bet varbūt pēc tādas nemaz nevajadzētu tiekties? Tieši ideoloģiskā daudzveidībā un uzskatu brīvībā ir Eiropas spēks.

Rīgas satiksmes (RS) skandāls turpina spridzināt, un nav zināms, kā tas viss beigsies. Trešdien KNAB aizturējis ar RS cieši saistītā uzņēmuma Rīgas karte valdes locekli Aleksandru Brandavu. Agrākie RS valdes locekļi ir vai nu atlaisti, vai apcietināti. Neizturot mēslu smaku, atkāpies RS pagaidu vadītājs Anrijs Matīss.