Man ir klasesbiedrs, ar kuru šad tad sazvanāmies. Ar viņu var runāt par visām tēmām, izņemot vienu. To pieminot, acumirklī ar šo cilvēku notiek brīnumainas pārvērtības. No sapratīga, jauneklīga džeka viņš pēkšņi kļūst par apsēstu, vecišķu fanātiķi. Šīs pārvērtības notiek, izskanot burvju vārdam – Aivars Lembergs. Kādreiz es pat centos noskaidrot šīs dīvainās apsēstības cēloni, taču sen jau kā to vairs nemēģinu darīt – nekādas loģiskas argumentācijas tur nav. Ir tikai neiedragājams fanātisms, kas savā varā dažkārt pārņem pat visnotaļ sakarīgus prātus. Uzskatāmākais piemērs – LTV žurnālists Ivo Leitāns, kura apsēstība ar Lembergu vairs pat nav smieklīga.
Pieļauju, ka mans klases biedrs pirmdienas vakarā “no priekiem” par tiesas spriedumu Lemberga lietā pacēla kādu glāzīti. Iegansts labu labais. Neapstrīdams. Lembergs beidzot notiesāts, un senais sapnis par viņa iesēdināšanu piepildījies. Cik ilgi mans klases biedrs un citi viņa ticības brāļi priecāsies, grūti spriest, jo galvenā baudas sajūta, kā atklājuši psihologi, rodas nevis no paša notikuma, bet gan no šīs baudas gaidām, priekšnojautām.
Tomēr, spriežot pēc ierakstiem sociālajos tīklos, milzu entuziasmu šī Lemberga iesēdināšana neizraisīja. Protams, netrūka to (kā, piemēram, jau minētais Leitāns), kuri atklāti demonstrēja savu ļauno prieku un pat centās paņirgāties par atbildēt nevarošo pretinieku, taču tā vien šķiet, ka Lemberga lieta zaudējusi savu kādreizējo asumu. Cilvēku, kuri joprojām svēti tic, ka pie visām mūsu ķibelēm ir vainīgs tieši viņš - Lembergs, patiesībā nemaz nav tik daudz.
Jurģis Liepnieks tviterī ierakstīja: Veselai politiķu un mediju plejādei reāla krīze. Ko tagad JKPisti un citi vainos visās Latvijas nelaimēs?
Man šis pieredzējušā politisko notikumu vērotāja ieraksts izraisīja zināmu izbrīnu, jo atbilde taču ir tik pašsaprotama. Pavisam nesen arī pats Liepnieks publicēja ierakstu, kas precīzi raksturoja sabiedrībā izplatītāko uzvedības modeli: Saderam, ka pēc diviem gadiem, Saeimas vēlēšanās, jūs atkal nobalsosit gandrīz par visiem šitiem pašiem? Atkal būs NA, JKP, vēl jaunāka Vienotība/par/attīstībai. Nu būs tur klāt kāds progresīvais, tas viss neko nemaina. Jūs to ziniet, viņi to zina, tāpēc viss arī ir tā, kā ir.
Liepnieks taču pats atbild uz savu jautājumu - skaidrs, ka JKP un citi turpinās visās ķibelēs vainot Lembergu, ZZS un “oligarhus”. Tāpat kā līdz šim. Viņiem jau nav citu, ko vainot. Nevainos taču paši sevi? Kāds grēkāzis jāatrod, un tas, ka Lembergs atrodas cietumā nekādi netraucē viņam uzvelt vainu par pašu neizdarībām. Šī metode cilvēces vēsturē sevi ir pierādījusi cauri gadu tūkstošiem. Tā kā nekas nav jauns zem šīs saules.
Pats tiesas spriedums pārsteigumus neradīja. Par to, ka spriedums būs notiesājošs, šaubījās retais. Vienīgais nelielais pārsteigums bija apsūdzētā apcietināšana tiesas zālē. Parasti civilizētās valstīs par nevardarbīgiem noziegumiem notiesātos neapcietina pēc pirmās instances sprieduma. Īpaši, ja brīvības atņemšanas termiņš ir salīdzinoši īss. Diez vai Lembergs bēgtu uz ārzemēm vai kā citādi izvairītos no tālākas tiesāšanās. Nekas tāds līdz šim nebija novērots. Tāpēc šāds tiesas izvēlētais drošības līdzeklis nevairo pārliecību, ka tiesa spriedumu taisījusi, tikai un vienīgi balstoties uz juridiskiem, ne politiskiem argumentiem.
Pie zināma pārsteiguma jāpieskaita arī visnotaļ atturīgā politiķu reakcija uz politiski tik nozīmīgās lietas noslēgumu pirmajā instancē. Protams, to var interpretēt kā politiķu nevēlēšanos jaukties tiesu prerogatīvās, bet cik mēs neesam redzējuši politiķu izteikumus citās lietās. Piemēram, nupat notikušajā Uģa Magoņa lietā. Politiķu atturība, komentējot spriedumu, liecina, ka tīri intuitīvi viņi jūt, ka šī vairs nav lieta, ar kuru grābt punktus liekšķerēm. Protams, atsevišķu politisko spēku pārstāvji labprāt pazīmētos uz Lemberga apcietināšanas fona, taču 1) viņi to jau paguva izdarīt vēl pirms sprieduma nolasīšanas, kas ļāva pašam Lembergam vērst uzmanību uz visa tiesas procesa politisko raksturu; 2) pārāk skaļas gaviles vairotu šo sajūtu, ka Lembergs notiesāts nevis “par lietu”, bet gan tāpēc, ka citādi viņu dabūt nost no trases nav iespējams.
Jebkurā gadījumā tieši šīs sajūtas trūkums, ka Lembergs tiesāts, nevis tāpēc, ka bijis pārāk lecīgs, nepratis laikus aiztīties (kā citi par oligarhiem dēvētie), nevajadzīgi daudz radījis sev ienaidnieku, bet gan par reālu kaitējumu Latvijas valstij, ir galvenais iemesls, kāpēc Bordāna, Leitāna & Co uzvara šķiet tik pieklusināta. Jā, viņu galvenais ienaidnieks sēž cietumā, taču ko tas dod? Vai tāpēc, ka Lembergs cietumā, kļūst vieglāk atbildēt par nejēdzībām valdības noteiktajos ierobežojumos, haosu vakcinācijas procesā, nepieprasīto ES naudu? Nē, no tā, vai Lembergs cietumā vai savās mājās, politiķu potence nepieaug. Kādi tukšmuldētāji viņi bijuši, tādi arī paliks. Nu, nesanāks no Pavļuta nekāds dižais politiķis, lai arī visi dotumi it kā būtu. Par Bordānu vai Bondaru pat nerunāsim.
Tiesas spriedumā bija vēl kāds blakus lēmums ar grūti prognozējamām sekām. Runa ir par tiesas aicinājumu uzsākt krimināllietu pret vienu no galvenajiem visa šī tiesas procesa beneficiāriem Rudolfu Meroni. Sekas ir grūti prognozējamas, jo nav simtprocentīgi skaidra šī blakuslēmuma motivācija. Iespējams, ka tā jēga ir vienkārši pārbīdīt fokusu, amortizēt strīdīgo lēmumu par Lemberga apcietināšanu tiesas zālē, lai šis tiesas spriedums tik ļoti neizskatītos pēc brutālas izrēķināšanās ar politisko oponentu, kurš nonācis novājinātā situācijā. Taču tikpat labi var būt, ka Latvijas tiesībsargiem patiešām beidzot “piegriezies” šis Šveices “advokāts”, kurš Latvijā šeptējas nekaunīgāk kā uzpūtīgs kolonizators moru zemē. Tādā gadījumā varam cerēt, ka Meroni visatļautībai varētu pienākt arī gals. Uz to gan, ņemot vērā Meroni naudas ietekmi Latvijas politiskajā vidē, cerības nav lielas.
Var ignorēt kopējo kontekstu un izlikties, ka Lemberga lietai nav bijusi politiskā komponente. Tad gan jāatbild uz jautājumu - vai tiešām Lembergs ir vienīgais, kuram var kaut ko pārmest par deviņdesmito gadu īpašumu pārdales laikos sadarīto? Viss pārējais privatizācijas process bijis tīrs, godīgs un juridiski nevainojams? Ja uz šo jautājumu nespējam atbildēt ar skaidru un pārliecinošu - jā, tad jāatzīst, ka tika tiesāts nevis likumpārkāpējs Lembergs, bet gan politiķis Lembergs.
Savukārt, ja tā, tad Lembergu tiesā nevarēja attaisnot, pat ja visi apsūdzības vairāk nekā divsimt sējumi neko jēdzīgu nesatur, jo tas neatbilst mūsu pusē pieņemtajai cīņu praksei. Pretinieks ir jāiznīcina, jāiemīca dubļos un pret to nekādu žēlastību izrādīt nedrīkst. Arī pats Lembergs ne reizi vien pierādījis, ka atkāpties netaisās un ir gatavs cīnīties līdz beidzamajam. Ja šādi cīņas noteikumi tiek uzstādīti, tad arī tiesas iznākums ir likumsakarīgs. Cita lieta, ka vēl nekas nav beidzies un skaidrs, ka būs gan apelācija, gan arī iespējama vēršanās Eiropas cilvēktiesību tiesā. Tā kā viss vēl priekšā.
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
