Suņa astes komisija
Sengrieķu valstsvīrs un domātājs Alkibiads reiz nocirta savam sunim asti, un par šo notikumu runāja visa Atēnu sabiedrība. Kad viņam jautāja – kāpēc viņš tā rīkojies, tad Alkibiads atbildēja: «Lai visi runā par šo suņa asti un nerunā par citām lietām.» Ar šo savdabīgo eksperimentu Alkibiads nodemonstrēja to, ko mūsdienās sauc par sabiedriskās domas manipulāciju, ar bezjēdzīgiem niekiem novēršot uzmanību no svarīgākā.
Ja čekas maisu zupa ir tik daudzas reizes sildīta, pārsildīta, pārrūgusi un pārskābusi, ka izraisa vienīgi atgrūdošu reakciju - «nu, cik var ap šiem maisiem ņemties», tad uzsildītā Rīdzenes zupa joprojām izraisa zināmu sabiedrības interesi. Par to runā medijos un rāda TV. Galu galā šī zupa pa īstam tiek sildīta tikai otro reizi, kas pēc Latvijas politiskās virtuves kritērijiem skaitās «vēl gluži svaiga». Taču, ja no šīs izrādes noraujam manipulatīvo plīvuru, tad redzam, ka grūti atrast spilgtāku piemēru sabiedriskās uztveres aberācijai. Situācijā, kad ik gadu Latvijas elektroenerģijas patērētāji pārmaksā 240 miljonus eiro par tā dēvēto obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un dārgās elektroenerģijas cenas dēļ Latvijas rūpniecība zaudē konkurētspēju, daži uz pārvēlēšanu ceroši Saeimas deputāti cenšas pievērst sev sabiedrības uzmanību ar veciem, jau tolaik politiski maznozīmīgu notikumu pārstāstiem.
Ir nodibināta vecās zupas izpētes komisija, kuras locekļi ar gudriem ģīmjiem jau gandrīz pusgadu tēlo, ka dara kaut ko jēgpilnu. Kā teica barons Minhauzens režisora Marka Zaharova filmā, visas pasaules lielākās muļķības tiek izdarītas ar gudru sejas izteiksmi. Lai piedotu šai pseidoizmeklēšanai lielāku svarīgumu, vieni piesauc burvju vārdu - «oligarhi», bet citi sauc krimināllietas numuru ar daudziem cipariem, kurus neviens tā arī no galvas nav varējis iemācīties. TV3 ziņo: ««Oligarhu lietas» izmeklēšana iestrēgusi. Sabiedrībai mazas izredzes uzzināt, kā notikusi «valsts sagrābšana».»
Piedodiet, bet par kādu «valsts sagrābšanu» ir runa? 2010. gadā? Vienīgā epizode, kurā KNAB izmeklētāji ar Jutu Strīķi priekšgalā mēģināja atrast (bet beigās tā arī neatrada) kādas kriminālnodarījuma pazīmes, bija Aināra Šlesera iespējamās īpašumtiesības vienā Rīgas brīvostas teritorijā esošā uzņēmumā. Ja citu reālu nodarījumu, par kuriem varētu rasties tiesībsargājošo iestāžu interese, nav, tad par ko te vispār ir runa, vēl jo vairāk tāpēc, ka nav arī nekādu īpašu politiski vērtējamu nodarījumu?
Zīmīgi, ka komisijā, kura jau ilgstoši imitē drudžainu rosīšanos, nav neviena politiķa, kurš varētu būt puslīdz drošs par savu vietu nākamajā Saeimā. Tad nu jāizpaužas, kā nu katrs prot, un uz komisijas sēdēm jāaicina cilvēki, kuru vienīgais uzdevums ir piedot šim balagānam jel kādu nopietnības auru. Pirmdienas sēdē deputāts Judins ierosināja aicināt uz sēdi pensionēto Drošības policijas darbinieku Juri Leitieti. Lai izklausītos dramatiskāk, viņš skaļi pārprasīja, vai visiem komisijas locekļiem ir pielaide [valsts noslēpumam], un piebilda, ka komisijas sēde būšot slēgta. Apžēliņ’. Šis cirks tiek iestudēts ar tādu nopietnību, it kā notiktu gatavošanās pieņemšanai pie Anglijas karalienes. Turklāt īstai pieņemšanai, nevis tai, kur misteram Bīnam pirksts iesprūst bikšu priekšas atverē un Bakingemas pils sasista no kartona dekorācijām.
Kamēr Sudrabas - Judina «komisijā» skan bezmērķīga vāvuļošana (jo nav saprotams, kurš tieši ir tas nodarījums, kura dēļ šī komisija darbojas), esmu pilnīgi drošs, ka nekāda īsta parlamentārā komisija, kura līdz saknei izmeklētu, kā mūsu valsts nonāca līdz šai reālajai OIK afērai, netiks nodibināta. 240 miljonu gadā un Latvijas konkurētspējas mazinājums tādu godu, kādu izpelnījušās Šlesera pļāpas un viss ap tām saistītais, neiegūs. Iemesls pavisam vienkāršs - OIK afērai būs grūti piekabināt Lemberga vārdu, toties tur varētu atrasties daudzi Lemberga oponenti no visa plašā politiskā spektra.
Tas, protams, nenozīmē, ka OIK netiks izmantota gaidāmajā cīņā par vietu pie siles. Tiks, bet tikai kā tukšs, virspusējs sauklis bez dziļākas jēgas. Piemēram, kas nekait uz balsu makšķeres āķa uzlikt plastmasas tārpiņu ar uzkrakstu - OIK - Oligarhu iepirkuma komponente. Skaisti skan. Gandrīz kā «oligarhu sarunas». Cik vilinošs māneklis! Tā vien prasās ierīt.