Šogad tiesas skatījušas tikai vienu lietu par personas iespējamo sadarbību ar VDK

© Jānis Saliņš / F64

Šogad tiesas ir skatījušas tikai vienu lietu par kādas personas iespējamo sadarbību ar Valsts drošības komiteju (VDK), un arī šajā lietā sadarbība nav konstatēta, līdzīgi kā iepriekšējos gadījumos kopš VDK dokumentu publiskošanas.

Rīgas rajona tiesā šogad rudenī bija saņemta pārbaudes lieta par kāda vīrieša iespējamo sadarbību ar VDK.

Prokurors pārbaudē norādījis, ka nebija iespējams savākt pierādījumus, kas ļautu izdarīt kategorisku secinājumu par personas apzinātu slepenu sadarbību ar VDK. Iegūt papildus pierādījumus nebija iespējams, jo aģentu personu un darba lietas ir izvestas no Latvijas valsts vai iznīcinātas.

Tiesas sēdē pārbaudāmā persona neatzina sadarbības faktu ar VDK. Viņš skaidrojis, ka darbojies aviācijā Spilvē, pašā zemākajā amatā un bija otrais pilots. Vīrietis skaidrojis, - kamēr atradies dežūrā, viņam bija jāpakļaujas štāba priekšniekam.

Vīrietis skaidrojis, ka sakarā ar štāba priekšnieka rīkojumu pirms lidojuma un pēc lidojuma Spilves lidostā devies uz noteiktu kabinetu. Šajā kabinetā pirms lidojuma viņš saņēmis kartes un pēc lidojuma kartes bija jāatdod atpakaļ. Šajā kabinetā ieradies, tikai veicot darba pienākumus un nekādi ziņojumi no viņa puses neesot nodoti.

Saistībā ar Cēsu VDK dienestu vīrietis norādījis, ka viņu aicināja ziņot par jauniešiem, taču viņš kategoriski esot atteicies.

Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies pārbaudāmās personas un liecinieka liecības, kā arī prokurora atzinumu, tiesa uzskatīja, ka vīrieša apzināta sadarbība ar VDK nav pierādīta, kā arī nav pierādīts, ka vīrietis ir bijis VDK informators.

No lietas materiālos esošās uzskaites kartītes secināms, ka vīrietis bijis aģenta kategorijā "Savervēts", tajā pašā laikā tiesa atzina, ka uzskaites kartītes esamība vien nav pierādījums, lai konstatētu, ka konkrētā persona slepeni apzināti sadarbojusies ar VDK.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka pērn tiesa nav vērtējušas personu iespējamo sadarbību ar VDK. Savukārt 2019.gadā izskatītas astoņas lietas un nevienā netika konstatēta personas sadarbība ar VDK.

Jau ziņots, ka kopš VDK dokumentu publiskošanas 2018.gada decembrī prokuratūra saņēma vairākus iesniegumus no personām, kuras vēlējušās pierādīt nesadarbošanos ar VDK.

Piemēram, šajā laikā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nekonstatēja kinorežisora Ivara Selecka sadarbību ar VDK. Tāpat Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nav konstatējusi režisores un rakstnieces Vijas Beinertes sadarbību ar VDK.

2018.gadā 20.decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem. Vēlāk publiski pieejami arī citi VDK dokumenti.

Latvijā

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja "Progresīvo" deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegtos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz atjaunot normu par amatpersonu atalgojuma publicēšanu iestāžu mājaslapās.