Pa civilizētas attīstības taku

© f64

Jo loģiskāki un saprātīgāki satiksmes noteikumi, jo satiksmes dalībnieki tos labprāt ievēro. Savukārt, ja zīmes ir saliktas haotiski bez redzama pamatojuma, šādus noteikumus pat likuma paklausīgam cilvēkam grūti ievērot. Līdzīgi ir ar nodokļiem.

 Ja nodokļu sistēma ir loģiska un līdzsvarota, sabiedrība to cenšas ievērot un tās pārkāpēji jūtas nekomfortabli. Savukārt, ja nodokļu sistēma ir valsts ekonomikai neatbilstoša un tai trūkst loģikas gan likmju apjomos, gan arī šo nodokļu izlietojumā, vēlme maksāt nodokļus būtiski pazeminās.

Attīstītās valstīs nodokļu sistēma ir veidojusies ilgstošu mēģinājumu un korekciju ceļā, atrodot attiecīgā sabiedrības attīstības fāzē saprātīgāko variantu. Tur sevi cienoši cilvēki uzskata, ka nodokļus maksāt ir pašsaprotami, un ar to, ka nodokļus nemaksā, nelepojas pat šaurā lokā. Latvijā nodokļu sistēma ir salīdzinoši jauna un veidojusies diezgan voluntāri, galvenokārt, lai apmierinātu attiecīgā brīža valsts finansiālās vajadzības. Rezultātā sabiedrībā nav lielas uzticības nodokļu sistēmai, kas izpaužas kā liels ēnu ekonomikas īpatsvars.

Tuvojoties vēlēšanām, politiķi sacenšas dažādu solījumu izteikšanā un uz jautājumu, no kurienes ņemt līdzekļus, priecīgi atbild – samazināsim ēnu ekonomiku! Priecīgi tāpēc, ka ēnu ekonomikas samazināšana ir burvju vārdi, kuri ļauj bezatbildīgi solīt jebko. Taču ar ēnu ekonomikas samazināšanu viņi saprot tikai vienu – pastiprināt nodokļu iekasēšanas kontroli. Šī metode, iespējams, var nodrošināt iekasēto nodokļu īslaicīgu pieaugumu, taču no sistēmas viedokļa nodokļu piespiedu maksāšana vienmēr ir mazāk efektīva nekā labprātīga maksāšana. Tāpat kā piespiedu darbs ir mazražīgāks nekā labprātīgs, uz pozitīvu rezultātu motivēts darbs. Tas nozīmē, ka jāpanāk, lai cilvēki nodokļus maksātu labprātīgi. Lai nodokļu maksāšana būtu cilvēku iekšējā pārliecība. Līdzīgi kā ievērot satiksmes noteikumus. Ievērot nevis tāpēc, ka ceļu policists vai nodokļu inspektors var sodīt, bet gan tāpēc, ka sabiedrībā tā ir pieņemts. Kādreiz autovadītāji gājēju pārejas ignorēja, taču tagad tā rīkojas vien nekulturāli mežoņi. Līdzīga attieksmes maiņa jāpanāk arī nodokļu maksāšanas jomā.

Šī attieksmes maiņa panākama, vienlaikus darbojoties vairākos virzienos. Pirmkārt, uz ļoti nopietnu pētījumu bāzes (nežēlojot līdzekļus un piesaistot starptautiski atzītus ekspertus) jāizveido Latvijas ekonomikai atbilstoša nodokļu sistēma, kuru sabiedrība būtu gatava akceptēt. Tas ir ilgtermiņa projekts, jo jebkuras nodokļu sistēmas izmaiņas ir jāveic ar vairāku gadu sagatavošanās posmu. Nekādas izmaiņas nedrīkst būt negaidītas. Otrkārt, jāveido sabiedriskā doma, kura nodokļu nemaksātājiem liktu justies neērti. Jāvalda uzskatam, ka nemaksāt nodokļus ir necienīgi. Apmēram tāpat kā braukt sabiedriskajā transportā bez biļetes, iet pāri ielai pie sarkanās gaismas vai ignorēt gājējus pie gājēju pārejas. Un tikai treškārt – jāpastiprina nodokļu iekasēšanas represīvais komponents.

Diemžēl Latvijā galvenais uzsvars tiek likts tieši uz šo pēdējo, represīvo komponentu. Tieši tā rīkojas Krievijā, Angolā un citās valstīs, kuras diez vai gribam sev izvēlēties par paraugu. Līdzināties negribam un apvainojamies, ja mūs salīdzina, bet rīkojamies tieši tāpat. Bet ko gan citu varam gribēt, ja valdošās partijas parlamenta frakciju joprojām vada nodokļu «optimizētājs» Dzintars Zaķis, kurš ilgi nevarēja saprast, par ko viņu vaino, jo «tā taču dara visi». Zaķis bija patiesi sašutis par viņam nesaprotamajiem pārmetumiem. Acīmredzot viņa draugu un paziņu lokā atrast dažādas nodokļu apiešanas metodes skaitās pašsaprotami, un tāpēc uzbrukumus presē viņš automātiski novērtēja kā «politisko pasūtījumu». Līdzīgu pārliecību pauž arī citi politiķi, kad viņiem pārmet neētiskas saimnieciskas darbības.

Jāatzīst, ka šie politiķi ir no mūsu pašu vidus nākuši un līdzīga pasaules uztvere ir samērā daudziem. Līdz ar to Latvijā runāt par to, ka nodokļus maksāt ir stilīgi un tos nemaksā vienīgi lūzeri, ir priekšlaicīgi. Diemžēl. Taču lauzt pārliecību, ka apkrāpt valsti ir «gods», ir vienīgais ceļš, kā Latviju uzvest uz civilizētas attīstības takas. Pa šo ceļu arī ir jāiet.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais