Ar sāpīgu, bet spraigu un skaistu zaudējumu Dinamo Rīga beidzis KHL sezonu, izstājoties izslēgšanas spēļu otrajā kārtā. Kluba vadības nospraustais mērķis – "tikt izslēgšanas spēlēs un tajās maksimāli labi nospēlēt" (Z. Priede, Neatkarīgā, 09.2009.) – izpildīts ar uzviju.
Protams, jebkurš fans vēlētos redzēt savu komandu arī finālā, taču pēc izstāšanās nav pamata kaisīt pelnus uz galvas. Jo vairāk – daudzi būtu komandai pateicību parādā.
Pirmkārt, jau līdzjutēji, kam Dinamo nodrošināja garu spraiga sižeta sezonu ar neveiksmīgu sākumu un arvien pieaugošu intrigu par iekļūšanu izslēgšanas spēlēs un tālāk tikšanu tajās. Līdz pat pēdējai spēlei pret Latvijas treneru trenēto Balašihas MVD, līdz pēdējai pamatlaika un papildlaika minūtei. Veiksmīgāku sižetu pat romānu autori nevarētu izdomāt!
Dinamo seriāls bija arī teicams fons, preču zīme 14 produktu ražotājiem Latvijā, kas, izmantojot Dinamo preču zīmi, veicinājuši savu produktu noietu. Īpaši veiksmīgi tas izmantots jaunu produktu laišanai tirgū. No novembra līdz februāra beigām pārdoti 800 000 produktu ar Dinamo zīmi. 8000 latu un varbūt vēl pāris tūkstoši, kas no to pārdošanas nonāks Dinamo kontā, ir simbolisks 15 miljonu ASV dolāru komandas budžeta papildinājums. Lielāks ieguvums ir ražotājiem, kā arī valsts ekonomikai, kas kaut nedaudz, bet pasildīta, pērkot Latvijas preces.
Lielākais pozitīvais efekts tomēr radīts sabiedrības noskaņojumā vispārējās depresijas, aukstās ziemas, ekonomiskās krīzes laikā. Just līdzi Dinamo spēlēm, vismaz līdz martam, kad vēl darbojās analogā apraide, varēja gan bagāts, gan nabags, pat bez lieka lata izdošanas. Fanošana nebija tikai turīgo privilēģija. Krietni vairāk nekā citos sporta veidos, kuru reputāciju saķēzījuši skandalozi tusētāji, līdzjutēju rindas šosezon ievērojami papildinājuši bērni, kas jau inficēti ar hokeja vīrusu. Arī mans piecgadīgais puika nav izlaidis klātienē vai pie TV ekrāna nevienu Dinamo spēli, mājās to vien dara, kā pa grīdu dzenā ripu, sācis apmeklēt īstus hokeja treniņus un sapņo kļūt par tādu vārtsargu kā Edgars Masaļskis. Skolās un pat bērnudārzos topprece ir hokejistu kartītes, kas, kā novērots, ir sarunas uzsākšanas iemesls arī teātrī starp savstarpēji nepazīstamiem bērniem. Māli ir samīcīti, atliek vien veidot! Interese par bērnu hokeja skolām arī ierobežotajos finansiālajos apstākļos aug, bet, protams, utopija Latvijā ir Kirova Lipmana piesauktais Kanādas modelis, kur bērniem visas hokeja nodarbības ir par brīvu. Protams, jārunā par valsts, pašvaldību atbalsta sistēmu hokeja saimniecībai, sākot no pašas apakšas, iespējams, arī par valsts iesaistīšanos Dinamo Rīga atbalstīšanā, ņemot vērā hokeja panākumus pasaulē.
Būtībā Dinamo efektu varētu uztvert kā daudz aprunāto "funkciju deleģēšanu". Viena no funkcijām, ko komanda veiksmīgi pildījusi, ir sabiedrības etniskā intergācija. Par komandu fanoja gan latvieši, gan krievi, tas bija arī kopīgs temats, kas sarunās saistīja abas grupas, arī pati komanda ir teicams integrācijas paraugs – politiķus varētu pie Dinamo kursos sūtīt mācīties!
Vēl viena funkcija, ko Dinamo jau darījusi efektīvāk nekā valsts arī bez jelkāda finansējuma deleģēšanas, ir patriotisma vairošana. Dinamo bija viens no ļoti retajiem iemesliem pēdējos gados, lepoties ar šo valsti gan Latvijā, gan ārpus tās. Pozitīvā gaidas Latvijā vēl nav galīgi nokautas, bet tas nenozīmē, ka tās būs ekspluatējamas tukšos priekšvēlēšanu solījumos. Ticības smaguma centrs sen vairs neatrodas politiskajā laukā.