Kad britu meitenei vārdā Maša bija tikai pieci gadi, viņa saslima ar drudzi. Jaunajai meitenei sākās lēkmes, kuru laikā viņa atradās uz dzīvības un nāves robežas.
Ciešot no 40 grādu temperatūras, britu sieviete, kas augšāmcēlās no miroņiem, jutās kā daļa no paša Visuma matērijas, un pagātne, tagadne un nākotne bija sajaukušās vienā brīdī.
Kādā brīdī, kad dvēsele sāka pamest ķermeni, Maša juta svētlaimi. "Es sāku iziet cauri telpai un laikam, sajūtot sevi kā daļu no Visuma. Skaņas telpā sāka radīt tukšu atbalsi. Es redzēju notikumus no savas īsās dzīves. Tagad es varu ar pilnīgu pārliecību teikt, ka elle un debesis neeksistē, tā vietā Visums gaida cilvēka dvēseli," par pēcnāves dzīvi runāja britu sieviete, kas izdzīvoja klīnisko nāvi.
Tomēr ārstiem izdevās atrast zinātnisku skaidrojumu Mašas vīzijai. No miroņiem augšāmcēlušā smadzenes pirms iespējamās nāves sāka sevi skenēt, kas ir aizsargreakcija. Šajā brīdī cilvēki var aprakstīt spožas, siltas un viesmīlīgas gaismas sajūtu vai redzēt radiniekus, kas viņus sveicina.
