Valsts operatīvā medicīniskā komisija pieņēmusi lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju medicīnā Latvijā. Pacientiem jārēķinās ar divām svarīgām ziņām – slimnīcas sāk ierobežot plānveida palīdzību, tostarp ķirurģiskās operācijas dienas stacionāros, savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nedosies uz visiem izsaukumiem.
Pašlaik paredzēt, cik ilgu laiku Latvijā būs spēkā ārkārtas situācija veselības aprūpē, nav iespējams, tomēr, visticamāk, tuvākā mēneša laikā tā tikai pasliktināsies, jo Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda: pat ieviešot striktus ierobežojumus, Covid-19 izplatība jau ieskrējusies un slimnīcās nonākušo Covid-19 pacientu skaits sasniegs divus tūkstošus.
Katru dienu Latvijā pašlaik tiek reģistrēts augstākais jaunatklāto Covid-19 pacientu skaits, kāds jebkad bijis šīs pandēmijas laikā. Medicīnas iestādes, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, ārkārtas situāciju Valsts operatīvajai medicīniskajai komisijai lūdza izsludināt, redzot, cik sarežģīti ir sniegt atbilstošus veselības aprūpes pakalpojumus un to, ka slimnīcu kapacitāte izsīkst. Veselības ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka iepriekšējā ārkārtas situācija medicīnā tika izsludināta pagājušā gada decembrī un tobrīd Covid-19 pacientu skaits slimnīcās bija mazāks nekā pašlaik (7. oktobra dati - 700 pacientu).
“Ārkārtas situācija nozīmē, ka slimnīcām būs plašākas iespējas rīkoties izlēmīgāk, ātrāk un atbilstoši krīzes situācijai rīkoties ar resursiem, tostarp iesaistīt Covid-19 aprūpē mediķus, kuri ikdienā nestrādā ar Covid-19 pacientiem,” sacīja veselības ministrs. “Visa veselības aprūpes sistēma primāri virzīsies uz akūtās aprūpes sniegšanu, un tas notiks uz plānveida palīdzības sniegšanas rēķina.” Tiesa, ministrs piebilda, ka ar visiem, kuriem šajā laikā bija jāsaņem kāds veselības pakalpojumus, sazināsies slimnīcas personāls un individuāli informēs par gaidāmajām izmaiņām, kā arī pacienti nezaudēs savu rindu ceļā uz veselības aprūpes pakalpojumu. Protams, pašlaik neviens nespēj prognozēt, kad plānveida palīdzība tiks atjaunota.
Sabiedrība bažījas, kāpēc slimnīcas nav gatavas Covcid-19 pacientu pieaugumam, kāpēc papildu gultas nav izveidotas pietiekamā skaitā. D. Pavļuts skaidroja, ka slimnīcās ir veikti lieli ieguldījumi, iegādātas tehnoloģijas, tomēr gultu izveide nav vienīgais, kas nepieciešams. Atslēgas vārds ir cilvēki, kuri strādā medicīnā. “Slimnīcu spēja sniegt palīdzību ir būtiski augusi, tomēr tā nav neizmērojama,” saka D. Pavļuts. “Kad izskan jautājums par lauka hospitāli, es teikšu - te nav runa par telpām - lai strādātu ar Covid-19 pacientiem, no kuriem liela daļa ir vidēji smagā un smagā stāvoklī, intensīvajā terapijā, ir nepieciešams augsti sagatavots personāls.” Tieši cilvēkresursi ir visierobežotākie.
Tuvāko nedēļu laikā Covid-19 pacientu skaits dubultosies, apstiprina Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologu prognozes. Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits, kas epidemiologiem katru dienu jāpārbauda, pašlaik pārsniedzis līdz šim lielāko vēsturisko maksimumu, kāds bijis reģistrēts. Tie ir vairāk nekā tūkstoš gadījumu dienā. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka pēdējās septiņās dienās stacionēto pacientu skaits ir pieaudzis par 40 procentiem, bet par 13 procentiem pieaudzis Covid-19 pacientu skaits slimnīcās ar smagu slimības gaitu. Visnopietnākais signāls ir nāves gadījumu skaits Covid-19 pacientu vidū - tas audzis par 25 procentiem.
“Covid-19 gadījumu skaits dubultosies, un mēs varam sagaidīt ap 3000 gadījumu dienā, kas nozīmē arī pacientu skaita pieaugumu slimnīcās,” teica epidemiologs. Slimnīcās līdz mēneša beigām Covid-19 pacientu skaits varētu sasniegt 2000. Epidemiologi uzskata, ka obligāti ir jāsamazina vīrusa reproduktivitātes koeficients, proti, tas, cik citu inficē viens inficēts cilvēks, un to var izdarīt, tikai samazinot sociālos kontaktus.
Rīgas Austrumu slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis skaidroja, ka ārkārtas situācija slimnīcai dod iespēju mobilizēt resursus, piemēram, iespēju atsaukt kolēģus no atvaļinājumiem, pārveidot nodaļas par Covid-19 nodaļām, ko slimnīca jau arī dara pašlaik. “Te jāsaka, ka, no otras puses, ārkārtas situācija novedīs pie tā, ka virknei pacientu pakalpojumi būs jāatsaka vai jāierobežo,” sacīja ķirurgs H. Plaudis. Pašlaik Rīgas Austrumu slimnīcas noslodze ir 94 procenti, tātad lielākā daļa visu Covid-19 gultu ir aizņemtas. 20 Covid-19 pacientu ir kritiskā stāvoklī.
“Ņemot vērā prognozējamo saslimstību, mums ir stratēģija, kā veidosim papildu Covid-19 gultas, bet visiem jāsaprot, ka tas notiks uz terapeitisku nodalu rēķina, kā arī nepieciešamības gadījumā uz citu nodaļu rēķina,” atzina ārsts. Slimnīca no 11. oktobra pārtrauks virkni plānveida pakalpojumu, tas skars arī ķirurģijas dienas stacionāru un citus pakalpojumus. Palīdzība tiks turpināta akūtiem, neatliekamiem pacientiem, vēža slimniekiem, kā arī visiem tiem pacientiem, kuriem nedrīkst pārtraukt terapijas saņemšanu. H. Plaudis piebilda, ka slimnīcu noslodze šoruden ir arī lielāka, jo ļoti daudzi pacienti, kuri gadu vai vairāk neapmeklēja ārstus, tagad nonākuši akūtā stāvoklī un tas palielina pacientu rindas vēl papildus Covid-19 pandēmijai.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Ārkārtas vadības grupa nolēmusi vēl stingrāk šķirot uz ārkārtas tālruni 113 saņemtos zvanus - brigādes turpmāk netiks nosūtītas uz zemākas prioritātes situācijām. Tas nozīmē, ka
ārkārtas tālruņa 113 dispečeri atsevišķu traumu un veselības problēmu gadījumos brigādes nosūtīšanu atteiks un cilvēkam pēc palīdzības būs jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē.
Neierobežojot izsaukumu skaitu, var tikt apdraudēti pacienti, kuriem mediķu palīdzība vajadzīga nekavējoties, lēmumu skaidro dienestā.
Iemesls, kādēļ pēdējo nedēļu laikā jau atkārtoti nākas pieņemt lēmumu par izsaukumu vēl stingrāku šķirošanu, ir ļoti strauji augošais Covid-19 pacientu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšanās stacionārā, un prognozes jau tuvākajam periodam par situācijas būtisku pasliktināšanos, sacīja dienesta direktore Liene Cipule. Covid-19 pacientu skaits, ko brigādēm nākas nogādāt slimnīcās, pāris nedēļu laikā ir divkārt pieaudzis - aizvadītajā diennaktī tas sasniedza jau 156 izsaukumus, bet turpmākajās dienās pieaugs vēl straujāk. Pacientu pieplūdums rada arī saspringtu situāciju slimnīcās, to gultas ātri aizpildās, rodas grūtības operatīvi pacientus uzņemt, tāpēc pēdējo dienu laikā vairākkārt ir izveidojusies situācija, ka brigādes ilgi ir aizņemtas, jo ar pacientiem operatīvajā transportlīdzeklī pavada pat divas trīs stundas rindā pie slimnīcu uzņemšanas nodaļas durvīm.
Dienesta Operatīvās vadības centra vadītāja Raita Krišjāne papildina: “Tas, ka brigādes ilgi ir aizņemtas un nevar ātri atgriezties savā punktā, lai dotos atkal jaunos izsaukumos, rada risku, ka var nebūt brīvu brigāžu, ko dispečeram nosūtīt uz kādu dzīvību apdraudošu situāciju.” Brigāde netiks nosūtīta mazāk nozīmīgās veselības situācijās, piemēram, ja sākas dzemdības un tās norit bez sarežģījumiem; ja gūts apdegums, kas mazāks par cietušā plaukstu; ja gūta rokas vai kājas trauma bez stipras asiņošanas, tostarp kaulu lūzumi; ja ir sāpes vēderā, ko nepavada masīva vemšana vai caureja. “Šādos gadījumos aicinām doties uz ārstniecības iestādi pašiem ar savu transportu, taksometru vai draugu un kaimiņu palīdzību. Aicinām katru iedzīvotāju jau šobrīd izvērtēt, kādā veidā un ar kā palīdzību varēsiet nokļūt līdz ārstniecības iestādei vienkāršākās veselības situācijās,” norādīja R. Krišjāne.
Prognozējot lielāku skaitu Covid-19 pacientu ar smagu veselības stāvokli, varētu būt nepieciešama mediķu papildu iesaiste. Veselības ministrija un Veselības inspekcija aicina atsaukties ārstniecības personas, kuras būtu gatavas iesaistīties Covid-19 pacientu ārstniecībā un aprūpē. Veselības ministrija lūdz aizpildīt anketu praktizēt tiesīgiem ārstiem, māsām, ārsta palīgiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, biomedicīnas laborantiem, māsu palīgiem, laboratorijas speciālistiem, kā arī rezidentiem, medicīnas asistentiem vai medicīnā studējošajiem, kuri ir gatavi nepieciešamības gadījumā palīdzēt un uzņemties apmaksātu papildu darbu.
Arī citas valstis mediķiem izplatījušas šādu aicinājumu. Anketā medicīnas darbinieks vai topošais mediķis norāda gan savu specializāciju, gan praktiskā darba pieredzi. Īpaši svarīgi ir saprast, kuras no mediķa prasmēm būtu izmantojamas Covid-19 pacientu aprūpē. Tāpat būs iespēja norādīt, cik lielā mērā un kādā veidā konkrētais cilvēks ir gatavs iesaistīties, tostarp sniedzot psiholoģisko un tehnisko atbalstu. Veselības inspekcija anketas datus apkopos un nosūtīs ārstniecības iestādēm pēc to pieprasījuma. Saziņu ar personu veiks datus pieprasījusī ārstniecības iestāde.
UZZIŅA
Kas jāzina pacientiem ārkārtas situācijas medicīnā laikā?
Ārstniecības iestādēm būs plašākas iespējas rīkoties ar resursiem, piemēram, terapeitiskā profila nodaļu gultas pārveidot Covid-19 pacientu ārstēšanai
Slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem
Varēs pārplānot darba un atvaļinājuma grafiku, lai nerodas situācija, ka krīzes apstākļos liela daļa personāla nav pieejama
2. un 3. līmeņa slimnīcām būs jāpārņem pacientino reģionālajām un universitātes slimnīcām
Varēs ierobežot plānveida veselības pakalpojumus, primāri sniedzot neatliekamo palīdzību - ar pacientiem sazināsies, un viņi nezaudēs rindu, pakalpojumu varēs saņemt pēc ārkārtas situācijas
Slimnīcās darbību ierobežos dienas stacionāri
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes vairs netiek nosūtītas uz zemākas prioritātes izsaukumiem, piemēram, noteiktu traumu gadījumā vai paaugstināta asinsspiediena gadījumā
Pacienti nevarēs izvēlēties, uz kuru slimnīcu viņus aizved
Avots: Pēc Veselības ministrijas informācijas
