Vakara Ziņas

Vai pilsētai, kuru apmeklē daudz tūristu, ir vajadzīgs īpašs simbols? Vai šim simbolam vienlaikus jābūt suvenīram, ko pilsētas viesiem gribēsies nopirkt, lai apliecinātu, ka «es tur biju»? Tiešām, suvenīri veido pilsētas tēlu, pat ja tūristu gaumes atšķiras. Vai Rīgai ir savs simbols?

Tā bija skaļa lieta, kas aizsākās 2019. gada maijā Jelgavā. 21 gadu vecā Līva un viņas jaundzimušais nomira kādā reliģiskās draudzes mājā, dēvētā par kopmāju. Draudzes locekļi paši pieņēmuši dzemdības, bet varbūt līdzās nebija neviena cilvēka. Pēc kaimiņa sacītā, sieviete bijusi ieslēgta mājā. Viena. Ja tā, tad dzemdētājai bija laupīta gan brīvība, gan iespēja izsaukt mediķus. Kāpēc pārējie laikus neizsauca mediķus? To liedza šīs draudzes reliģiskā pārliecība. Šī krimināllieta vēl tiek skatīta.

Oleksijs Arestovičs, Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks

Bikses par vīriešu apģērbu nekļuva uzreiz, tiklīdz kāds cilvēkveidīgais pirmcilvēks sevi apzinājās par vīrieti. Vīrieši labprāt nēsāja kleitas, gurnu apsējus, bruncīšus, togas un tamlīdzīgus plandošus virssvārkus. Ērtāk nekā ķēpāties ar biksēm, kas jāpogā. Ar laiku bikses kļuva noderīgas, piemēram, lai jātu. Biksēm, kuras ir saglabājušās līdz mūsdienām, ir apmēram 3000 gadu. Taču par šo apģērbu skaļāk runāt likušas sievietes.

Vai iespējams nodrošināties, lai nelaime mums mestu līkumu? To droši vien vēlētos pilnīgi ikviens cilvēks, taču tik maz ir tādu, kuri būtu gatavi ievērot kaut minimālās prasības, lai sevi un savus mīļos elementāri pasargātu no riska. Latvija ir valsts, kurā traģisku nelaimes gadījumu nudien netrūkst. Viena no nelaimēm ir lielais slīkšanas gadījumu skaits. Tāpat diemžēl esam «rekordisti» saistībā ar nelaimes gadījumiem, kuri skar bērnus. Bieži vien tās ir sekas bezatbildībai, piemēram, nepieskatīšanai.

Elza allaž uzskatījusi, ka netic visām tām nepamatotajām pamācībām, ka sargi sevi pats, tad dievs tevi sargās. Vai nu viņš sargā, vai nu nesargā, vai arī pati tieku galā. Tieši tiek vienkārši. Taisnību sakot, Elza nekad nebija aizdomājusies, piemēram, par to, kā viņa varētu ķert garnadzi. Vai arī – ko darītu, ja redzētu kādu zogam. Vai – ja apzagtu viņu... Bet, ja jau sākām ar dieva vārda valkāšanu, tad ar to pašu jāturpina: dievs, protams, var domāt visādi, bet rīkojas cilvēks.  

Jauno sezonu sācis arī Dailes teātris, un tā direktors Juris Žagars ar lepnumu teic – gaidāmie jauniestudējumi būs ekskluzīvi, izaicinoši, provokatīvi un koši.

Čornobiļas AES katastrofa 1986. gadā un Fukušimas AES avārija 2011. gadā ir lielākās tehnogēnās katastrofas pasaulē, kas starptautiskajā kodolnegadījumu skalā novērtētas ar septīto jeb augstāko pakāpi. Par tām daudz rakstīts presē, kā arī uzņemtas filmas. Taču bija vēl trešā kodolkatastrofa, par kuru padomju valsts gadu desmitiem ilgi klusēja. Pirms 65 gadiem – 1957. gada 29. septembrī – Čeļabinskas apgabalā Krievijā radioķīmiskā kombināta «Majak», kur ražoja plutoniju padomju atombumbai, teritorijā eksplodēja konteiners ar kodolatkritumiem dzesēšanas sistēmu defektu dēļ. Tā uzskatāma par trešo bīstamāko katastrofu, novērtētu ar sesto pakāpi pēc starptautiskās kodolnegadījumu skalas.

***

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Vairāki mikroblogošanas vietnes «Twitter» lietotāji neslēpa pārsteigumu par Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča ideju par to, kam turpmāk vajadzētu atrasties Uzvaras parkā.

«Neaptverama diena. Zinu, ka arī man jāizsakās. Diemžēl var sanākt garāk, nekā «Instagramā» pieņemts,» – tā 25. augustā, kad Uzvaras parkā tika nogāzts okupācijas piemineklis, rakstīja mūziķis Ainars Mielavs.

Anitra Eglīte ir saistīta ar zirgiem kopš bērnības, turklāt iepazīšanās ar skaistajiem dzīvniekiem sākās nevis laukos, bet Rīgas centrā, bijušā hipodroma teritorijā. Aizraušanās ar laiku pāraugusi profesionālā darbībā. Patlaban Anitrai ir divas darba vietas, kas saistītas ar zirgiem: Ķekavā un pašai savā saimniecībā pie Baldones. «Es pat nezinu, ko dara cilvēki, kuriem nav zirgu,» viņa smejas.

Mana Bormaņu ome dziedāja: «Ķemermiestiņā, mazā mājiņā, dzīvoja reiz skaistā Anniņa...» Nezinu, kāpēc, bet viņa to dziedāja bieži. Pat pēc daudziem gadiem atceros gan vārdus, gan melodiju.

Vēstures grāmatās atrodama dīvaina fotogrāfija, kas varētu likt domāt, ka savulaik tramvajs bijis arī pašā Lietuvas pierobežā – Zemgales mazpilsētā Aucē. Gar lepnajiem Auces namiem pa Lielo ielu starp bruģi, kokiem apstādīto ielmalu un gājēju ietvi – sliedes! Savā ziņā unikāls fotouzņēmums, jo neko līdzīgu Latvijas mazpilsētu senajās fotogrāfijās nav izdevies ieraudzīt.

Pasakainas algas, kreptīgas pensijas, brangi uzkrājumi – šādi īsumā var raksturot valsts augstskolu rektoru naudas maku saturu, kurā ļauj ielūkoties Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtie valsts amatpersonu deklarāciju dati. Un gadu no gada viņu turība piedzīvo strauju augšupeju. Parastie mirstīgie par regulāru tūkstošiem lielu ienākumu palielināšanos var tikai sapņot, rektoriem tā ir ierasta prakse.

Pircēji Lielbritānijā ir sašutuši par mudinājumu iegādāties atkārtoti lietojamu tualetes papīru, lai cīnītos pret dzīves dārdzības krīzi, vēsta interneta medijs «express.co.uk».

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš atgriezīsies uz teātra skatuves. Kaimiņš būs redzams šī gada 21. oktobrī Jaunā Rīgas teātra izrādē «Operācija «Mindfuck»».

31. augustā apritēja 60 gadu, kopš apprecējās Raimonds Pauls un Svetlana Jepifanova, izveidojot Paulu ģimeni. Pirms desmit gadiem abu zelta kāzās žurnāls «Praktiskā Astroloģija» pētīja viņu saderības cēloņus.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

«Man tikko palika 40. Kā es jūtos? Grūti saprast. Kopumā es jūtos diezgan izpumpēts, vasara bijusi gara un ražīga. Es ražoju, ražoju, sevi visādās formās pārstrādāju un pielietoju, un šis maratons ir devis pamatīgu nogurumu,» atzīst populārais mūziķis Jānis Šipkēvics jeb Shipsea.

Aigars Kalvītis pa politisko «ķēķi» maisījies jau sen – kopš deviņdesmito sākuma, kad kā jaunais speciālists piedalījās piensaimnieku kooperācijas kustības izveidē, un drīz pēc tam arī tika aicināts politikā. Viņam pieder bēdīgi slavenais teiciens par treknajiem gadiem, pēc kā sekoja smaga ekonomiskā krīze. Kalvītis no politikas aizgāja un bija hokeja kluba Rīgas «Dinamo» valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks, bet kopš 2015. gada augusta – a/s «Latvijas gāze» valdes priekšsēdētājs.