Tā bija skaļa lieta, kas aizsākās 2019. gada maijā Jelgavā. 21 gadu vecā Līva un viņas jaundzimušais nomira kādā reliģiskās draudzes mājā, dēvētā par kopmāju. Draudzes locekļi paši pieņēmuši dzemdības, bet varbūt līdzās nebija neviena cilvēka. Pēc kaimiņa sacītā, sieviete bijusi ieslēgta mājā. Viena. Ja tā, tad dzemdētājai bija laupīta gan brīvība, gan iespēja izsaukt mediķus. Kāpēc pārējie laikus neizsauca mediķus? To liedza šīs draudzes reliģiskā pārliecība. Šī krimināllieta vēl tiek skatīta.
Toties pirmās instances tiesa jau lēmusi, ka draudzes darbību nedrīkst izbeigt, tā pelnījusi vien brīdinājumu. Divi mirušie? Draudzes locekļiem neļāva apmeklēt ārstu? Bija spiesti atdot savus īpašumus? Tika pakļauti draudzes vadītāja stingrai kontrolei? Draudzes locekļus saprecināja pret viņu gribu? Tas viss ir brīdinājuma vērts.
Ar traģiskajiem notikumiem saistīta Pirmā Evaņģēliskā Jēzus draudze, ko ne tikai žurnālisti sāka dēvēt par Svētes sektu. Vienā no tiesas sēdēm liecināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieks Armands Āre. Pēc viņa stāstītā žurnālistiem tiesas ēkas gaitenī, viņš atbraucis pēc zvana uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu - izsaukums uz māju Jelgavā, Ērgļu ielā, kur nomirusi gan dzemdētāja, gan bērns. Kā var saprast, tobrīd nebija pat nojaušams, ka ir miruši divi cilvēki. Kad viņš ienācis mājā, tad kāds no tur esošajiem cilvēkiem viņam esot teicis: «Jūs varat vairs nesteigties.» Āre ieraudzījis palagā ietītu bērna līķi.
Iepriekšējā tiesas sēdē lieciniece sacīja, ka var atstāstīt viņai teiktu informāciju - «ātros» it kā izsaucis dzemdībās mirušās sievietes vīrs. Kāda cita sieviete tiesas namā teica, ka mediķiem it kā zvanījusi mirušās meitenes mamma, kad uzzinājusi par meitas nāvi. Viņa nav piedalījusies dzemdībās, kas notikušas Ērgļu ielas divstāvu mājā, asistējot mirušās sievietes tēvam, vīram un draudzes vadītāja jeb svētā gana sievai. Kamēr noritējušas ļoti smagas dzemdības, ārstu neviens no viņiem nav izsaucis.
Ģenerālprokuratūrā tika izvērtēta Valsts drošības dienesta 2020. gada 17. februāra vēstule un pārbaudes materiāli par Pirmās Evaņģēliskās Jēzus draudzes darbību, kurā saskatāmas pazīmes, kas vērtējamas kā pamats šīs reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanai. Toreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzina, ka saņemtie materiāli satur ziņas par Latvijas Republikas Satversmes, pārnacionālu tiesību aktu un Latvijas likumu pārkāpumiem, sabiedriskā miera un personu veselības apdraudējumu, tāpēc iesniedzis prasības pieteikumu Vidzemes rajona tiesā izbeigt minētās reliģiskās organizācijas darbību.
Tolaik vēl bija spēkā jautājumi: vai draudzes locekļi savu darbošanos neturpinās pagrīdē, ja līdz šim viņi ir bijuši pakļauti draudzes vadītāja stingrai kontrolei, tostarp pakļauti emocionāli un materiāli; kas notiks ar draudzes, bet drīzāk - sektas locekļu bijušajiem īpašumiem, ko, pēc stāstītā, cilvēki bijuši spiesti nodot kopējā kasē; vai viņi turpinās dzīvot kopmājās...
Tagad ir citi jautājumi, jo Vidzemes rajona tiesa Cēsīs 26. augustā noraidīja Kalnmeiera prasību pret reliģisko organizāciju «Pirmā Evaņģēliskā Jēzus draudze» par tās darbības izbeigšanu, bet vienlaikus tiesa draudzei izteica brīdinājumu.
Lietas izskatīšanas laikā tiesa, izvērtējot draudzes darbību, guva pārliecību, ka pēc jaunās sievietes un viņas jaundzimušā nāves draudzē vairākkārt uzsvērts un mudināts draudzes locekļiem apmeklēt ģimenes ārstu, kā arī grūtniecēm stāties uzskaitē un sekot līdzi savam veselības stāvoklim. Bet vai grūtnieces ir stājušās uzskaitē? Cik bieži ārstu apmeklējuši šīs draudzes bērni? Jācer, ka tiesas rīcībā bijuši arī šādi neapstrīdami fakti.
Vidzemes rajona tiesas tiesnese Daina Ročāne uzsvērusi - tiesa uzskata, ka izteiktajam brīdinājumam ir pietiekami preventīvs raksturs, lai turpmāk draudzes vadība rūpīgāk pildītu savus pienākumus un atbilstoši statūtiem nepieļautu jebkādu draudzes locekļiem uzspiestu darbību, kas ir pretēja viņu brīvai gribai un kas būtu pretēja Satversmei un citiem likumiem. Izsakot brīdinājumu, tiesa ņēma vērā arī to, ka saskaņā ar Satversmes panta noteikumiem ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.
Likvidējot draudzi, 95 draudzes locekļiem tiktu liegta iespēja turpināt reliģiskās izpausmes formas, piedalīties viņiem nozīmīgās reliģiskās ceremonijās, svētkos un rituālos. Tiesas ieskatā tas nebūtu samērīgi.
Nozīmīgākais pamats tā dēvētās Svētes sektas darbības izbeigšanai bija krimināllietā konstatētie fakti saistībā ar 21 gadu vecās draudzes locekles Līvas un viņas jaundzimušā nāvi 2019. gada maijā. Valsts drošības dienests konstatēja to, kas jau bija izklāstīts vairākos Latvijas medijos: draudzes locekļiem ir (tagad laikam jāraksta - bija) aizliegts apmeklēt ārstus, stāties grūtniecības uzskaitē, strādāt un mācīties, kontaktēties ar ģimenes locekļiem, kas izslēgti no draudzes.
Daži vienai ģimenei piederīgie cits ar citu nav sarunājušies pat 20 gadu, jo vieni atrodas draudzē, bet citi no tās izstājušies, tātad ir atkritēji. Piemēram, uz vienu tiesas sēdi bija atnākusi arī mirušās Līvas tēva māsa. Tā paša, kurš it kā esot piedalījies dzemdībās. Viņa pastāstīja, ka Pirmo Evaņģēlisko Jēzus draudzi atstājusi 1984. gadā, ar brāli nav runājusi vairāk nekā 30 gadu. Pat ja viņa sarunātos, brālis neatbildētu, jo draudzi atstājušie tiek uzskatīti par tukšu vietu. Viņa par brāļa tiesāšanu un brāļa meitas nāvi uzzinājusi no malas. Brāļa meitu nav pat redzējusi. Pašas mammas bērēs nav ielaista, jo arī mamma atradusies draudzē. Māsas bērēs pasludināta par garīgi mirušu. Jo - kas nav ar mums, tas ir pret mums. Šajā ģimenē ir bijuši pieci brāļi un piecas māsas, tiesvedības sākumā draudzē bija palikuši tikai divi - brālis un māsa.
Draudzes locekļi dzīvo noslēgtās kopienās, ierobežojumi tiek uzspiesti pret viņu gribu, tāpēc personas spiestas rīkoties pretēji savām sociālajām, finansiālajām un veselības interesēm, kvalificētas medicīniskās palīdzības vietā tiek izmantotas lūgšanas, ģimenes veidotas atbilstoši norādījumiem (proti, cilvēki tiek apprecināti ar draudzes vadības izvēlētiem partneriem), cilvēki tiek piespiesti, pierunāti pārdot īpašumus. Kā stāstīja kāds draudzi atstājis cilvēks, draudzes vadoņi diezgan mērķtiecīgi atbrīvojās no ieprecētajiem draudzes locekļiem. Kā viņi to darīja? Piemēram, par pārkāpumiem izslēdzot no šīs kopienas. Tādējādi laulības tika slēgtas pēc principa «lai visa manta paliek ģimenē», proti, tiek apprecināti pat visai tuvi radinieki.
Ierobežota bijusi ne tikai Līvas brīva rīcība. Kamēr tiesas sēdes bija atklātas, liecinieki stāstīja, ka pēdējos trīs gadus bija aizliegts doties pie ārsta visiem draudzes locekļiem. Vietējie iedzīvotāji Svētē un Jelgavā, kuriem ir kāds kontakts ar draudzes locekļiem, zināja teikt, ka sievietēm šajā sektā nav teikšanas, parādi komandē vīrieši. Ka cilvēki tiek piespiesti, pierunāti pārdot savus īpašumus draudzes vajadzībām. Ka viņiem ir aizliegts strādāt. Ka draudzē esošie nedrīkst lemt par savu dzīvi, arī privāto, jo tiek apprecināti pēc draudzes līdera vai tam tuvu personu izvēles. Ja sieviete paliek stāvoklī, viņai obligāti jādzemdē - cita izvēle netiek pieļauta.
Diemžēl ir arī viedoklis, ka šādu «draudžu» dalībnieki ir paši vainīgi, lai taču izraujas no sektas, un būs labi. Daļa tā tiešām ir izdarījuši, bet daudzi Pirmās Evaņģēliskās Jēzus draudzes locekļi uzskatīja, ka tādējādi nonāks bezizejā, jo viņiem vairs nav īpašuma, kur atgriezties, nav naudas, tāpēc ka ir aizliegts strādāt. Turklāt viens no Pirmās Evaņģēliskās Jēzus draudzes postulātiem attiecas uz mantu - tā ir grēks, tāpēc manta jāpadara par kopīgu īpašumu. Draudzes locekļi tikuši aptaujāti par viņu mantisko stāvokli, un to nav bijis iespējams noslēpt, jo draudzes vadītāja sieva visu esot pārbaudījusi. Tiesa, tie, kuri nav vēlējušies savu mantu norakstīt šai draudzei, esot laimīgi no draudzes izstājušies vai izslēgti, bet visi tā nav rīkojušies. Var jau būt, ka tagad viņiem tiešām ir dota brīvība izvēlēties - palikt vai aiziet, novēlēt savu mantu kopīgam labumam vai paturēt sev.
Centra «Marta» juriste Alise Artamonova pirms pāris gadiem, komentējot notikumus iepriekš minētajā draudzē, norādīja, ka sektu līderu sekotāji atrodas ļoti spēcīgā ietekmē, ar viņiem notiekošais attiecīgajā vidē tiek uzskatīts par normu, līdz ar to personas nemaz nezina, ka viņas ir upuri. Sektu līderi māca neticēt svešiniekiem un, iespējams, rada maldīgu priekšstatu par viņu tiesībām. Ja personai nav īpašuma, naudas, darba pieredzes, jo tai ir aizliegts strādāt, šāda persona ir ļoti ievainojamā situācijā, un tas paver iespēju manipulēt ar personu. Taču jāņem vērā, ka jebkura persona var kļūt par upuri, proti, ne tikai finansiālās grūtībās nonākušas personas, bet jebkurš. Sektu līderi izmanto manipulācijas un smalkas psiholoģiskās kontroles metodes, kā rezultātā cietušie pakļaujas sektas līderu gribai un nesaskata sevī upuri, lai gan ir par tādiem uzskatāmi.
Kā var notikt, ka cilvēki tik ļoti pakļaujas neloģiskām prasībām, noraksta savus īpašumus citam cilvēkam, pārdod mantu, jo tā ir grēks, un dodas dzīvot kopmājās bez graša pie dvēseles? Vecāki ļauj, lai bērnus aizsūta dzīvot uz citu māju, varbūt pat pilsētu? Neizsauc ārstu pat dzīvībai bīstamās situācijās, bet lūdzas, lai izārstē Dievs vai augstāki spēki? Nemeklē palīdzību pat pēc tam, kad izkļuvuši no šīs, gribas teikt, elles? Nepalīdz tiem, kuri palikuši tur - iekšā?
Psihiatrs un psihoterapeits Artūrs Utināns ir pētījis jaunās reliģiskās kustības, sektas un kultus. Viņa viedoklis, izteikts «Neatkarīgajai», ir skarbs: «Lielai daļai cilvēku nav kritiskās domāšanas. Visus cilvēkus varētu raksturot kā «homo ticīgais», nevis «homo sapiens», bet daži cilvēki atšķiras ar ticēšanas pakāpi. Tic politiķiem, reliģiskām autoritātēm, vecākiem, skolotājiem, placebo efektam. Tic, ka citplanētieši nolaupa cilvēkus un ka zeme ir plakana. Kritiskā domāšana ir retums.»
Utināns norāda, ka 1/3 no populācijas ir viegli hipnotizējama. Turklāt, ja cilvēkam nav pieejams alternatīvs viedoklis, viņš nevar izvērtēt to informāciju, kuru saņem. Psihoterapeits atgādina, ka līdzīgi notika Padomju Savienībā un šobrīd - Ziemeļkorejā. Arī tad, ja kādā slēgtā grupā tiek veicināts viedoklis, ka ārpasaule ir sātaniska, tad cilvēkiem nav iespēju salīdzināt šo informāciju. Savukārt kritiskā domāšana liek salīdzināt vairākas teorijas un izvēlēties to, kur ir vairāk pierādījumu.
Pārliecināt Pirmās Evaņģēliskās Jēzus draudzes un tai līdzīgu reliģisku grupu locekļus par to, ka ar viņiem manipulē, ir grūti, jo tas tiek uztverts kā ļaunuma uzbrukums. «Ja līderis saņem informāciju no augstākajiem spēkiem, kā gan kāds cits var konkurēt ar augstākiem spēkiem?» saka Utināns.
Kādreiz ASV pastāvēja kustība, kuras dalībnieki izzaga bērnus no sektām, lai viņus pārprogrammētu, bet ar laiku deprogrammētāju kustība pati sāka atgādināt sektu. Kāds no Pirmās Evaņģēliskās Jēzus draudzes izslēgtais cilvēks «Neatkarīgajai» sacīja, ka, pēc viņa domām, draudzē dzīvojošie bērni ir jāsūta uz sociālo māju kopā ar vecākiem, jo viņi nav spējīgi iekļauties sabiedrībā. Utināns nepiekrīt - lai cilvēkiem atvērtu acis uz notiekošo vai notikušo, vajadzīgas sarežģītākas metodes.
Ja cilvēks jau ir vīlies draudzes doktrīnā, tad viņš var analizēt, vai garīgā līdera vārdi saskan ar darbiem. Tiesā to varēja dzirdēt, kad kāda lieciniece atcerējās svētā gana jautājumu: «Kam tu tici vairāk - zāļu tējai vai Dievam?» Starp citu, krimināllietā, kas vēl tiek skatīta saistībā ar mātes un bērna nāvi, trim apsūdzētajiem bija noalgoti pat divi aizstāvji. Liecinieki tolaik ironizēja - kāpēc apsūdzētie nepaļaujas uz dievpalīgu, bet grūtniecei vajadzēja ticēt, ka Dievs nokārtos viņas dzemdības?
Vairāki bijušie draudzes locekļi pēc Līvas un viņas jaundzimušā nāves sāka apšaubīt draudzes svētā gana vārdus un darbus.
Prokuratūra iesniegusi protestu par pirmās instances tiesas spriedumu noraidīt toreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera prasību par reliģiskās organizācijas «Pirmā Evaņģēliskā Jēzus draudze» darbības izbeigšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūrā. Tiesas spriedums pārsūdzēts, jo lietā nepareizi konstatēti fakti un nepareizi novērtēti pierādījumi, nav vērtēti visi pierādījumi, sniegts nepareizs lietas apstākļu juridiskais novērtējums.
