«Man tikko palika 40. Kā es jūtos? Grūti saprast. Kopumā es jūtos diezgan izpumpēts, vasara bijusi gara un ražīga. Es ražoju, ražoju, sevi visādās formās pārstrādāju un pielietoju, un šis maratons ir devis pamatīgu nogurumu,» atzīst populārais mūziķis Jānis Šipkēvics jeb Shipsea.
«Bet blakus ir arī tāda liela pateicības sajūta par to, ka vispār varu, māku un man atļauj tik daudz darīt,» viņš raksta savā «Instagram» profilā, atzīstot, ka viņam dažkārt nav stingras pārliecības, ka tas, kas viņā ir, baigi kādam būs vajadzīgs.
«Un tad es attopos, kaut kādā autopilotā veicis diezgan garu darbību sekvenci, saucis visus uz ierakstiem, mēģinājumiem, gājis uz simt «rīta panorāmām», principā - bāzies virsū ar savu mūziku. No vienas puses, mazliet neērti, ka nevaicāju, vai ir okei, ka es te ar savām skaņām nāku, no otras - es nezinu, vai man ir izvēle. Es neko citu neprotu, turklāt man ir tāds nešpetns ego, kurš «pokerfeisā» prasa savu daļu, viņam vajag, ka tas albums ir!» viņš raksta.
27. augustā Jānim palika 40, un tajā dienā viņš piedalījās divos repa koncertos pie Ūgas un anša. «Jāsaka, ka es noķēru tādu īstuma sajūtu, kādu sen neesmu sajutis. Un es atvēru kaut kādu sen aizmirstu lappusi sevī vaļā. To grāmatu lielā mērā vaļā pašķīra ansis - džeks, kura mamma Ieva Kolmane bija viena no manām vismīļākajām skolotājām Rīgas Doma kora skolā. Viņa mums mācīja valodu un idejas, un es stāvēju uz skatuves un domāju: cik forši tiekties uz patiesu sarunu. To daru arī tagad, cenšoties šo tekstu rakstīt vismazākajā liekvārdībā,» Jānis raksta savā «Instagram» profilā, novēlot sev to turpināt meklēt turpmākos «kastolaizinacik» gadus, kas viņam būs doti. «Paldies, ansi, par dzimšanas dienas kūku un svecītēm, paldies visiem, kas manī klausās un dzīvo līdzi. Un paldies visiem, kas nāk uz koncertiem un pērk biļetes. Jūs pat nevarat iedomāties, cik daudz tas paceļ ticību spēkiem, ja zāle ir pilna.»