Vakara Ziņas

Kontrtenoram Sergejam Jēgeram fotogrāfiju nudien netrūkst. Ar to palīdzību dokumentēta ne tikai viņa kā operdziedātāja dzīve, bet arī daudz ceļojumu, tajā skaitā uz dažādām eksotiskām zemēm, un citi svarīgi notikumi. Dziedātājs savus fotoattēlus glabā ne tikai datorā un mobilajā telefonā, bet arī vairākos biezos fotoalbumos, kurus vai nu vienatnē, vai draugu kompānijā ik pa laikam pāršķirsta.

Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Kaut pagājis jau aptuveni 30 gadu, kopš Latvijas Televīzijas skatītājus sestdienas rītos iepriecināja izklaidējošā programma vai, citiem vārdiem, raidījums «Rīta stunda», ļaudis to atceras joprojām. Protams, ar ikvakara ziņu pārraidi «Panorāma», kam nupat atzīmēja 65. dzimšanas dienu, tas sacensties nevar, taču savu skatītāju sirdis «Rīta stunda» bija iekarojusi uz ilgu laiku. Ne vienās vien mājās katru sestdienas rītu pulksten deviņos tika ieslēgts televizors, lai stundas garumā skatītos kārtējo pārraidi.

Proklamējot Latvijas Republiku, toreizējie valstsvīri pakļāvās pilnmēness «noteikumiem», kad emocijas sit augstu vilni, un tā nu mūsu valsts oficiālā dzimšanas brīža debess spīdekļa stāvok-lis joprojām ietekmē notikumus Latvijas politiskajā dzīvē, uz-skata astrologi. Valstiski svarīgiem notikumiem jauši vai nejauši bieži vien tiek izvēlēts pilnmēness laiks, kas daudz ko saasina negatīvā virzienā.

Rakstniece Zane Nuts bērnībā sapņoja par slavu, panākumiem un bagātību, taču tagad – par siltiem laikapstākļiem, jo tad var staigāt pa āru basām kājām. Viņai ir maģistra grāds tiesību zinātnē, taču pēc šīs profesijas viņa nealkst. Viņa ir sešu grāmatu autore, ieguvusi neskaitāmu lasītāju uzticību un negrasās apstāties, lai Latviju un ne tikai to pārsteigtu no jauna ar savu rokrakstu.

Vienam no skatītāju iecienītākajiem Latvijas Televīzijas raidījumiem «Panorāma» tā veidotāji – vairāku paaudžu ļaudis – atzīmēja 65. dzimšanas dienu. Viens no televīzijas darbiniekiem, kurš strādājis gan Āgenskalna, gan Zaķusalas studijās un kādu laiku ar ziņu raidījumu bijis cieši saistīts, ir Vilnis Meliņš. «Diez vai šodien vēl kāds mani atceras kā televīzijas žurnālistu,» viņš kautrīgi piebilst, kad aicinu uz interviju. Šāda piebilde tāpēc, ka viņa dzīvē darīts arī daudz citu, ne mazāk svarīgu lietu. Turklāt laiks, kurā Vilnim Meliņam pagājuši paši aktīvākie gadi, bijis bezgala spilgts. Latvija atguva reiz zaudēto neatkarību, valsts atdzima no jauna, turklāt tieši Ukrainā bija jāveido mūsu valsts vēstniecība.

Viena no personībām, kam Dievs šūpulī ielika divus pilnīgi dažādus talantus, bija Emīls Braunbergs. Kopš bērnības, kas pagājusi dzimtajā pilsētā Tukumā, viņu aizrāva zīmēšana un gleznošana, tāpēc bijusi doma iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā. Taču Emīls paklausījis mātei un izvēlējies praktiskāku profesiju, kas būs vajadzīga vienmēr, tāpēc kļuva par ķirurgu. Gleznošana nekur nepazuda, tai ķirurgs veltīja savus brīvos brīžus, piemēram, pēc operācijām, lai «izlādētos», ārsts gājis dabā un gleznojis ainavas. Turklāt, strādājot Jūrmalas slimnīcā, viņš līdztekus pamatdarbam vairāk nekā gadu bija arī Jūrmalas muzeja mākslas izstāžu filiāles vadītājs.  

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Jautāta, kā Jana Streļeca vēlētos, lai viņu piesakām žurnāla lasītājiem, viņa iesmejas un atbild: «Ļoti daudzpusīga personība!» Jau vairāk nekā gadu, kamēr Ukrainā norit karadarbība un okupanti bezjēdzīgi nogalina daudzus civiliedzīvotājus, masu medijos viņas vārds pārsvarā izskan šajā kontekstā. Jana ir biedrības «Latvijas ukraiņu kongress» pārstāve. Savā feisbuka profilā Jana regulāri ievieto kodolīgu informāciju, ko smēlusies no drošiem, pārbaudītiem avotiem. Sekojot tai līdzi, rodas aptuvens priekšstats, kas notiek Ukrainā un kāda ir situācija.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Šajās dienās par Mārgaritu Romānu rakstīts daudz – 1912. gada 16. martā Latvijā dzimušajai sievietei apritēja 111 gadu. Līdz 107 gadu vecumam Mārgarita dzīvoja patstāvīgu dzīvi savā mājā, vien pēdējā laikā mīt aprūpes namā. Toties nav zaudējusi ne prāta asumu, ne interesi par dzīvi. Starp citu, viņa ir atrodama arī feisbukā, un, ja vēlamies, varam apsveikt savu tautieti dzimšanas dienā.

Smiltenes dzejniecei Marikai Svīķei bija īss, bet skaists mūžs. Ar viņas brīnišķīgās dzejas vārdiem tapa grupu «Kaimiņi», «Kantoris 04», «Sestā jūdze» un «Zeļļi» dziesmas. Marikas vārsmas izskanēja daudzviet. Vēl jaunos gados viņu piemeklēja smagas veselības likstas – galvā atklāja audzēju, kas diemžēl bija liktenīgs. Marika bija teikusi, lai viņu neapglabā aukstā, tumšā kapā kapsētā, bet lai pelnus pēc kremēšanas izkaisa. Dzīvesbiedrs Vilnis Svīķis, ar kuru kopdzīvē nodzīvoja 32 gadus, teic, ka ilgi nevarējis izdomāt, ko ar tiem darīt. Tad nolēmis izkaisīt Gaujā, kas pašai Marikai bija mīļa, un ģimene pie tās bieži kopā tvērusi skaistus mirkļus. Atbildi deva arī Marikas dzejolis un «Sestās jūdzes» dziesma «Upe» – rekviēms, ko dzejniece pati sev uzrakstījusi. »Vakara Ziņas« uzklausīja Viļņa smeldzīgo, tomēr skaisto atmiņu stāstu

Laikā, kad lielu daļu Latvijas iedzīvotāju ir satraucis notikušais Jēkabpilī, kur vardarbīgais Leons Rusiņš pēc ilgstošas vajāšanas noslepkavoja savu bijušo dzīvesbiedri un bērna māti, beidzot mazliet lielāka uzmanība tiek pievērsta problēmai, kas mūsu valstī jau sen ir aktuāla līdz izmisumam. Brīvdienu žurnālā "VAKARA ZIŅAS" publicēts šokējošs stāsts par vardarbību baznīcas kalpa ģimenē un tiesībsargājošo iestāžu attieksmi, kad sieviete izmisīgi lūdza palīdzību.

Ieva Ņevečorova, kas Ungurmuižā saimnieko jau gadus desmit, atzīst, ka muiža viņai ir kļuvusi par sirds vietu. «Mēs bieži vien vēlamies doties uz otru pasaules malu, lai ieraudzītu ko skaistu un nebijušu, bet aizmirstam, cik daudz brīnišķīgu vietu ir mums līdzās. Šeit nav liekas greznības un smalkuma, jo viss ir apkārtējā dabā iederīgs, autentisks un nesamākslots. Viesi, kas atgriežas atkal un atkal, ir lielākā atzinība darbam, ko darām.»

Ģeniālais fiziķis un fizikas teorētiķis Stīvens Hokings, kurš nomira 76 gadu vecumā 2018. gada 14. martā, ne reizi vien biedējis ar savām prognozēm. Hokings ieteicis raudzīties nākotnē bez lieka optimisma: cilvēces izredzes nomirt palielinās. Vēl joprojām viņa pesimistiskie un biedējošie nākotnes scenāriji pievērš īpašu uzmanību, vēsta Igaunijas interneta portāls «postimees.ee». Atšķirībā no daudziem pareģotājiem Hokings piedāvājis nopietnu teorētisku pamatojumu. Viņš runājis par to, ko nevarēja zinātniski atspēkot.

Līdz šā gada martam ne reizi nebiju pat ieskatījusies Andreja Upīša memoriālajā muzejā – viņa Rīgas dzīvoklī Brīvības ielā 38. Domāju: ko nu tur redzēt. Pret Upīti man aizspriedumu nebija un nav, tikai stereotipu uzliktās klapes, sak, būs gaidāms apnicīgs stāstījums par klasiķi un viņa darbiem. Par laimi, vīlos. Par to paldies Rīgas domei un biedrībai «Publiskās atmiņas centrs». Nebūtu ķērušies klāt Upīša piemineklim Rīgā, es, iespējams, nekad pat neuzkāptu Brīvības ielas nama trešajā stāvā, kur joprojām ir saglabāts Upīša dzīvoklis tādā iekārtojumā, kāds tas bija, viņam aizejot citā saulē. Tomēr vislielākā memoriālā muzeja vērtība, pēc manām domām, ir zinošs stāstnieks. Tāds, kurš nevairās arī no netīkamiem notikumiem slavena cilvēka biogrāfijā, izstāstot faktos balstītu informāciju. Kurš ir arī mazliet advokāts un aizstāv guļošo, kad to nepelnīti sit. Man un fotogrāfam Kasparam tāds bija Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists, literatūrzinātnieks un kritiķis, monogrāfijas «Lielais noliedzējs» autors Arnis Koroševskis.

Krievijas karš Ukrainā atkal pierādījis, ka ir jāatgādina valstij un tautai nozīmīgi notikumi. Latvijai viens no tādiem ir 1949. gada 25. marta izsūtīšanas, kam tika dots nosaukums «Krasta banga».

Grupas «Apvedceļš» basģitāristam un Ropažu novada Kultūras un sporta nodaļas kultūras speciālistam Armandam Leimanim šis pavasaris ir noslogots. «Atkal tiek domāts par tradicionālā Diksilendu mūzikas festivāla rīkošanu, jo vairākus gadus pandēmijas dēļ šis pasākums izpalika. Reizēm mēs aizmirstam priecāties un svinēt, bet tas mums ļoti patīk, tādēļ aicinām draugus un skatītājus svinēt dzīvi!» saka Armands.

Pirms apmēram 27 gadiem uguns liesmas nopostīja vienu no Vidzemes Šveices lepnumiem – Siguldas Purva velnu, kurš tāpat kā slavenais Siguldas spieķītis un gaisa vagoniņš pretendēja uz Siguldas atpazīstamības simbola godu. Savulaik tas bija uzdrukāts pat uz Siguldas pagasta vimpeļiem.

SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) saviem klientiem piedāvā jaunu tiešsaistes saziņas platformu – virtuālo asistentu Juri, kas sniegs atbildes par kopības lēmumu pieņemšanu, norēķiniem, īpašumtiesību maiņu, reģistrēs avārijas pieteikumu vai nodrošinās saziņu ar klientu centru.

Straujiem soļiem tuvojas pavasaris, un tas nozīmē, ka augstskolās drīz būs jāaizstāv bakalaura un maģistra darbi. Taču, lai tiktu pie kārotā studiju finiša, augstākās izglītības un gandarījuma, laimes un citām prieka emocijām, viss nav vienkārši. Piedāvājam patiesu stāstu, kas apliecina, ka viena kļūda var maksāt daudz. Ne tikai vējā palaistus studiju gadus, naudu, bet arī pašu galveno – sirdsapziņu. «Šī kļūda bija neapzināta, diemžēl sekas tā nemazināja. Arī depresijas izraisītās blaknes pēc tās,» atklāj Liāna, kas paklupa pašā finiša taisnē. Vārds ir mainīts, kā arī augstskolas nosaukumu stāsta varone lūdza neatklāt. Taču viņas pieredze varētu pasargāt kādu topošo augstskolas absolventu.