"Mājas" receptes

Smalcinātas zaļā bazilika lapas, drupināti ciedru rieksti, ķiploks un kvalitatīva olīveļļa nav vienīgās un nemainīgās sastāvdaļas, no kurām iegūst pesto mērci, uzskata restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Visdažādāko garšaugu kombinācijas liekot kopā ar visādām piedevām un blenderī vai piestā visu pārvēršot krēmveida vai rupjākas konsistences masā, klasiskais, visiem zināmais pesto iegūst jaunas, garšas niansēm bagātas variācijas.

Rīdzinieks Dainis Rūtenbergs pieder pie vīriešiem, kas virtuvē darbojas ar prieku un to spēj sagādāt arī tiem, kuriem patīk garšīgi paēst. Konditora – pavāra specialitāti viņš izvēlējās, būdams vidusskolnieks, tāpēc 1988. gadā absolvēja Rīgas Tirdzniecības skolu.

Jebkuru parastu sviestmaizi iespējams padarīt neparastu.

Receptes piedāvā viesnīcas Light House Jurmala restorāna šefpavāre Inga Elkenrola

Pēc sena latviešu tautas ticējuma Ziemassvētkos jāliek galdā deviņi ēdieni. Arī piparkūkas, bietes, burkāni, skābēti kāposti, pelēkie zirņi, cūkas šņukurs. Tas viss no pašu izaudzētā un pagatavotā.

Pašu rokām radīti skaisti un garšīgi cepumi – gardumi ar īpašu pievienoto vērtību. Ja svētku galdā gribas saldumu dažādību, taču nav pārāk daudz naudas, lai iepirktos veikalā, ir jācep pašiem!

Piedāvā kūku bodes „Gardums” Gulbenē saimniece Inese Veismane.

Novembris ir laiks, kuru vairāk kā jebkuru citu gada mēnesi caurstrāvo patriotisms, melanholiska piederības izjūta un sarkanbaltsarkanā iekļaušana mīļos, ikdienišķos niekos. Domājot par Latviju un plānojot svētku vakariņu ēdienkarti savai saimei, vērts iepriecināt savus mīļos ar pagalam viegli pagatavojamu un debešķīgi saldu desertu, kas stāsta par mīļo Latviju ne tikai caur tautiskajām krāsām, bet arī sastāvdaļām. Sulīgs lauku biezpiens, krēmīgi vijīgs saldkrējums un spirdzinošas dūmakaino purvu skaistules dzērvenes – tieši tik latviskas ir šā deserta pamata sastāvdaļas.

Ja vien cilvēks neuzskata, ka pīrāgos jābūt tikai un vienīgi gaļai, tad doma par kāpostu pīrāgu viņam varētu patikt.

Makaronu izstrādājumu veikalu plauktos ir bezgala daudz, tie ir ar dažādu formu. Šodien piedāvājumā ir makaroni, ko ražo no rupja maluma miltiem un kuros ir daudz balastvielu.

Vita Pokšāne ir pirmsskolas skolotāja ar interesantu hobiju – brīvajā laikā viņa cep tortes. Ar šo hobiju Vita aizraujas jau aptuveni 15 gadus, kuru laikā labprāt apgūst aizvien jaunas receptes un veidus, kā pagatavot un izdekorēt kārtējo torti.

Pie salātiem vai gaļas esam pieraduši izvēlēties piedevas – kartupeļus, rīsus, griķus vai makaronus. Pirmajā mirklī var šķist, ka piedevas ir kaut kas nenozīmīgs un mazsvarīgs, taču arī tās ir svarīga un īpaša maltītes sastāvdaļa.

Lat­vi­jas 1. rok­ka­fej­nī­cā Lie­pā­jā ir ēdie­ni vi­sām gau­mēm. Šeit pa­bro­kas­tot un pa­pus­die­not nāk gan stu­den­ti, pen­si­onā­ri, gan ve­cā­ki ar bēr­niem, un kat­ram ir ko iz­vē­lē­ties. Ja no­sau­ku­mā ie­tverts vārds rok­ka­fej­nī­ca, tad arī ēdie­nu no­sau­ku­miem jā­būt ar mū­zi­ku, teic ka­fej­nī­cas šef­pa­vā­re Ru­dī­te Eih­val­de un uz­skai­ta - ot­rais ēdiens Dzī­ve kā ro­ken­rols, pi­ca Zī­lī­te, Ro­ke­ra kar­bo­nā­de, Cep­tais ruk­sis, Lie­pā­jas plek­ste, pi­ca Ri­po­ja ak­mens, pi­ca Rie­tu­mu ra­di­o. Ru­dī­te pie­dā­vā se­šu ie­cie­nī­tā­ko ēdie­nu re­cep­tes. Pie­tie­ka­mi vien­kār­šas, lai tās mā­jās va­rē­tu pa­ga­ta­vot katrs.

Ēdiens bez mērces bieži vien zaudē daļu no savas garšas vērtības. Ne velti mērču gatavotājiem pavāru saimē piešķir īpašu statusu. Protams, mērces nereti asociējas ar padomju laika raksturīgo tumīgu miltu un krējuma vai piena kombināciju, ko pasniedza kā piedevu pie otrā ēdiena.

Augļi jebkurā gadalaikā ieņem nozīmīgu vietu ēdienkartē, jo tie ir ne vien garšīgi, saldi, bet bagāti ar vitamīniem, organiskajām skābēm, pektīnvielām, minerālvielām, šķiedrvielām un citām vērtīgām lietām. Tajos ir ogļhidrāti, kas viegli pārstrādājas.

Oktobris rosina iekurināt cepeškrāsni, lai siltā un mājīgā gaisotnē ceptu ābolmaizes, ābolus mīklā, ābolkūkas un citus gardumus. Viens no tādiem ir strūdele. Ja ir laiks un patika, var pašrocīgi gatavot gan mīklu, gan pildījumu, ja laika trūkst un pārliecības par savu varēšanu, var izmantot arī gatavu kārtaino bezrauga mīklu.

Rīdziniece Sarmīte Klūga pirms divarpus gadiem atradusi jaunu vaļasprieku – sākusi cept maizi. Par to viņa var pateikties iespējai dzīvot lauku mājā, kur bija saglabājusies veca maizes krāsns.

Diriģents un „Rīga 2014” brīvprātīgo programmas vadītājs Ints Teterovskis atzīst: „Dzīves temps biežāk liek ēšanā būt patērētājam, nevis gatavotājam, taču, ja runa ir par pašu ēdiena radīšanu, tad līdz konkrētam vecumam aizrautīgi gatavoju pats.” Viņš atklāj, ka ikdienas ēdienkarte pārsvarā sastāv no vienkāršām un viegli pagatavojamām lietām, bet būtiskākais priekšnoteikums – lai produkti ir svaigi, veselīgi un vislabāk no Latvijas laukiem.

Durbes novada Dunalkas pagasta „Turaidu” māju saimniece Zigrīda Manteja savā saimniecībā audzē 70 dažādus veidu ārstniecības tējas. Tūristi pie viņas brauc atpazīt tās dabā un izzināt ārstnieciskās īpašības. Ja ir vēlēšanās, tējas maisījumu katrs var pagatavot sev pats.

Šķiet, uz jautājumu, kā marinēt gaļu, atbilde ir zināma un vienkārša, tāpat kā uz jautājumu, kāpēc tā vajadzīga. Protams, tāpēc, lai mīkstinātu gaļu, piešķirtu tai īpašu garšu un aromātu jau pirms cepšanas.