Lielās intervijas

2024. gada budžeta likumu pavadošajā paketē valdība un Saeima iekļāva arī Dabas resursa nodokļa likmju celšanu un nodokļa attiecināšanu uz vairākām līdz šim ar nodokli neapliktām preču grupām. Turpmāk tirgotāji maksās nodokli par tekstilizstrādājumu realizāciju un ievešanu Latvijā (apģērbu, kā arī mājas tekstilu un apaviem), jo tādā veidā varot samazināt dabas piesārņošanu ar novalkāto apģērbu atliekām un pārdomātāk izmantot resursus.

Par diktatora Putina draudiem Latvijai, kuros viņš sola aizstāvēt “krievvalodīgos”, “Neatkarīgās” intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Par daudziem nezināmo kurlmēmo pasauli, Jaunā Rīgas teātra izrādi “Kurlmēmo zeme”, par sabiedrības nevēlēšanos dzirdēt un redzēt tai netīkamo, par vardarbību, par attiecībām starp aktieriem un to, kāpēc kritiķi nemīl Alvi Hermani, intervijā “Neatkarīgajai” Jaunā Rīgas teātra aktrise un režisore Kristīne Krūze - Hermane.

Maldi un patiesības par Stambulas konvenciju un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) konservatīvismu, sabiedrības attieksme pret vardarbību, ostu reformas rītdiena, ko dara vai nedara satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kas sagaidāms labklājības jomā – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli ( ZZS).

Pēc pagājušajā nedēļā notikušās Eiropas Savienības (ES) valstu kultūras ministru padomes sanāksmes attiecīgās nozares ministre Latvijā Agnese Logina nāca klajā ar viedokli par nepieciešamību attīstīt digitālo spēļu potenciālu arī mūsu valstī. Intervijā “Neatkarīgajai” viņa skaidro, ko ar šo paziņojumu domājusi.

Latvijā biznesa pastāvēšanas vēsture – tā ir cīņa par izdzīvošanu. Galvenās uzņēmēju pūles tiek veltītas nevis konkurencei, bet gan problēmu risināšanai ar varas iestādēm. Augsti nodokļi, nebeidzamas pārbaudes, nemitīga kontrole un pārmērīgi lieli naudas sodi praktiski izslēdz dialoga un sadarbības iespēju.

Andrejs Panteļejevs ir viens no atjaunotās Latvijas pirmās politiskās paaudzes spilgtākajiem pārstāvjiem. Spožs intelektuālis, ar pragmatisku, racionālu un, galvenais, skaidru skatījumu uz lietām. Par tādiem mēdz teikt – ar gudriem cilvēkiem vienmēr patīkami parunāt. Izmantoju profesionālo iespēju un aicināju viņu uz sarunu.

Kas traucē Eiropai atrisināt bēgļu problēmu? Par ko neraksta Latvijas oficiālajos ziņojumos? Cik ilgi ukraiņi varēs uzturēties ES valstīs?

Medicīna Latvijā ar “Jaunās vienotības” un tās satelītu rokām ir būvēta kā piramīda, kas stāv apgāzta otrādi, kur Pavļuta zelta gultas un vakcīnu iepirkumi vēl ilgi kā smags slogs gulsies uz sistēmu, intervijā “Neatkarīgajai”, runājot arī par daudzām citām aplamībām mūsu valstī, stāsta ārsts, politisko procesu vērotājs un pazīstamā TV seja Pēteris Apinis.

Nākamā gada budžetam galvu reibinošs pieaugums; valsts parādu nasta ir samērīga un nav bīstama; komercbanku nekaunībai nav robežu; tiek meklētas iespējas finanšu institūciju “Altum” pārveidot par valsts banku kreditēšanas veicināšanai – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).

Pēc intervijas “Neatkarīgajā” ar profesoru Leonu Taivānu vairāki lasītāji norādīja uz dažiem strīdīgiem profesora izteikumiem attiecībā uz ASV vietu mūsdienu politikā, Rietumu “izslavēto varenību, kas izrādījās mīts”, un citiem. Ņemot vērā, ka šie un citi ārpolitiskie jautājumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kļuvuši īpaši aktuāli, aicināju uz sarunu Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

“Ir ļoti labi, ka mēs joprojām to varam darīt. Ļoti slikti, ka tas vēl joprojām ir nepieciešams,” kādā tīmekļa ierakstā pauž Reinis Pozņaks, projekta “Tviterkonvojs” izveidotājs, cilvēks, kurš apvienojis tos Latvijas iedzīvotājus, kuri palīdz Ukrainai gan ar brīvprātīgo darbu, gan ziedojot savas automašīnas un līdzekļus auto iegādei. Katru nedēļu automašīnas tiek nogādātas Ukrainā. 17. novembrī, ceļā devās kārtējais tviterkonvojs.

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure tagad var sacīt visu, kā ir bijis un kā ir iestādē, kurā viņa strādā no 1975. gada un kuru vada no 1998. gada. No visu pasaules valstu statistikas iestāžu vadītājiem viņa šobrīd ir amatā visilgāk.

Viena no Latvijas ekonomikas nozarēm, kas piedzīvojusi ļoti straujas pārmaiņas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir kokrūpniecība. Par to, kā nozare attīstās laikā, kad noieta tirgi strauji sarūk un pa apkārtceļiem notiek centieni iepludināt Eiropā Krievijas un Baltkrievijas koksni, stāsta Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Par Izraēlas kara operācijām Gazas joslā, par specifisko Tuvo Austrumu domāšanu, par radikālo islāmu, Rietumu dīvaino liberālmarksismu un citām aktualitātēm “Neatkarīgās” intervija ar rabīnu, Jūrmalas ebreju kopienas vadītāju, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes locekli Šimonu Kutnovski-Ļaku.

Eiropas ekonomiskā stagnācija, kas pamazām pāriet lejupslīdē, un šobrīd pasaulē augošie ģeopolitiskie saspīlējumi nemet līkumu arī Latvijai, sevišķi ietekmējot mūsu valsts ražošanas sektoru. Izņēmums nav arī vietējā mašīnbūve un metālapstrāde. Par to, kā nozarei klājās pašreizējos pārmaiņu laikos, kā arī attīstības perspektīvām, tajā skaitā par spēju rast ieguvumus no strauji augošā pieprasījuma pēc militārā aprīkojuma, ar “Neatkarīgo” pārdomās dalās Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoru Leonu Taivānu atceros vēl no “krievu” laikiem, kad biju aizrāvies ar jaunam cilvēkam neraksturīgu hobiju – politiku. Tolaik katru gadu tika izdota gadagrāmata “Planētas pulss”, kurā dažādi Latvijas politiskie komentētāji aprakstīja notiekošo pasaulē. Ieraugot grāmatnīcā šo izdevumu, kritērijs pirkt to vai nepirkt bija viens – satura rādītājā paskatīties, starp rakstu autoriem ir Taivāns vai nav. Ja bija, tad jāpērk. Būs to vērts.

Raivis Zeltīts uzskata, ka ir samazinājies to nezinīšu skaits, kuri svēti domā, ka 11. novembris ir Lāčplēša dzimšanas diena – nevis visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, kas sākta svinēt tad, kad 1919. gadā no Rīgas tika padzīts Bermonta karaspēks. Kāds nezinīšiem tomēr ir izstāstījis vēstures pareizo pusi. Nu Raivis, būdams zemessargs, vēlas, lai arī viņa astoņgadīgais dēls to zinātu.

Jaunsargi un pēc tam zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku kareivji, virsnieki nerodas paši no sevis. Visa pamatā ir audzināšana ģimenēs, vecāku spēja un apņēmība izskaidrot un iemācīt jaunajai paaudzei, ko nozīmē brīvība, dzimtā zeme, tās vērtība un fiziskās aktivitātes. “Neatkarīgās” saruna ar jaunsargu instruktori, valsts aizsardzības mācības pasniedzēju Rīgas Valsts tehnikumā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivi, pedagoģijas studenti, trīsgadnieka mammu – 29 gadus veco Ievu Šteinalti. Viņai ikdienā nākas pildīt daudzas lomas. Viņai paveicies – darbs ir arī viņas hobijs.

Ja valdošo attieksme pret latviešu dziesmu un deju svētkiem turpinās būt tāda, kāda tā ir patlaban, baidos, ka pēc 150 gadiem (un pat tuvākā laika periodā) šo svētku vairs nebūs, – tā uzskata Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs, dziesmu svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns. Cilvēks, kurš uzrunāja kultūras ministri Agnesi Loginu, uzdodot tiešus jautājumus par koru un deju kopu vadītāju algu iekļaušanu budžeta prioritātēs. “Gaismas pils” nodziedāšana pēc ministres izvairīgās atbildes bija kā svaiga gaisa malks tveicīgas tukšvārdības tuksnesī.