Par Džo Baidena demaršu, Kamalas Harisas izredzēm, iespējamo Donalda Trampa uzvaru un to, kā norises ASV var ietekmēt pasauli un Latviju, “nra.lv” saruna ar politologu Filipu Rajevski.
Vai Džo Baidens pareizi rīkojās, atsakoties turpmāk kandidēt uz ASV prezidenta amatu?
Pareizi rīkoties ir labāk vēlāk nekā nekad. Bija taču diezgan skaidrs, ka cilvēks ir sasniedzis lielu vecumu un viņam varētu būt problēmas būt par prezidentu vēl nākamos četrus gadus. Bet, ja skatāmies no politiski partejiskā Demokrātu partijas skatupunkta, tad šī ir ļoti nepatīkama situācija. Baidens bija visstiprākais kandidāts no Demokrātu partijas, viņam īsti nebija konkurences demokrātu vidē. Nebija neviena kandidāta pat tuvumā. Varbūt tāpēc Demokrātu partija tik ilgi vilcinājās un mocīja stāstu par Baidenu kā kandidātu.
Pašlaik ir ļoti, ļoti vēlu - ir palikuši tikai trīs mēneši līdz vēlēšanām. Demokrātu partijai tas ir ļoti smags lēmums, jo, neskatoties uz to, ka Baidens ir kungs gados, viņiem nav neviena cita kandidāta, kas varētu stāties līdzās un viņa vietā.
Visticamākā kandidāte no demokrātiem uz ASV prezidenta posteni pašlaik ir Kamala Harisa. Ko no viņas varam gaidīt?
Viņa ir viceprezidente, bet viceprezidenti parasti tiek izvēlēti pēc tāda principa, lai viņi neaizēno prezidentu. Kamala Harisa līdz šim nav sevi spilgti parādījusi, un lielā mērā tas, iespējams, ir bijis tieši tāpēc, ka viņa pieskaņojās tai situācijai, ka Baidens gatavojās iet uz otro termiņu. Viņa varēja būt uzlūkota kā maiņa Baidenam pēc četriem gadiem - kaut kas līdzīgs kā Als Gors bija Bilam Klintonam.
Bet nu šāda situācija, ka prezidenta amata kandidāts tiek nomainīts trīs mēnešus pirms vēlēšanām... Es domāju, ka Harisai tas ir stipri par īsu laiks, lai kļūtu par spēcīgu kandidāti un varētu konkurēt ar Donaldu Trampu.
Protams, Demokrātu partijas vēlētāji koncentrēsies uz savu kandidāti un atbalstīs viņu, taču ir vēl neizlēmušie vēlētāji un neizlēmušie štati, un tur Harisai varētu būt sarežģījumi. Viņa ļoti labi ir pildījusi prezidenta ēnas funkciju, bet nav bijusi spilgta pati kā potenciālā prezidente.
Donalds Tramps ir sacījis, ka viņam uzvarēt Harisu būšot vēl vieglāk nekā Baidenu. Ka tikai šis nav tas gadījums, kad tiešām tā var būt?
Trampa kampaņa notiek jau vairāk nekā gadu. Harisai kampaņa tikai sāksies. ASV ir milzīga valsts, kuru iekustināt ir ļoti grūti. Pagūt izvērst pilnvērtīgu kampaņu trijos mēnešos varētu būt ļoti sarežģīti. Tas būs liels brīnums, ja Harisai izdosies iekustināt kampaņu tādā līmenī, kādā tā pašlaik ir Trampam.
Ja nekas piepeši būtiski nemainīsies, Tramps atkal kļūs par ASV prezidentu. Ko tas sola pasaulei, Latvijai, Ukrainai?
Iepriekšējā reizē, kad Tramps bija prezidents, nekas traģisks Latvijai nenotika. Es pat teiktu, ka otrādi un pozitīvi bija - Latvija beidzot dabūja normālus ieročus no ASV. Atšķirībā no demokrātu administrācijas, republikāņu administrācijas laikā ASV nopietnāk iesaistījās mūsu reģiona aizsardzības jautājumos. Par to ir jāmaksā, bet ne tiešā veidā - mums pašiem arī ir jābruņojas, nevis tikai jācer uz to, ka mūs glābs NATO līguma 5. pants. Kāpēc gan kādam citam būtu viss jādara mūsu vietā?
Es domāju, ka mēs joprojām varēsim paļauties uz ASV kā uz mūsu stratēģisko partneri un drošības garantu, bet izdarot visus savus mājasdarbus.
Donalda Trampa retorikā palaikam pavīd tādi izteicieni, ka viņš momentā panāks mieru starp Ukrainu un Krieviju, kas diezin vai ir iespējams bez teritoriāliem zaudējumiem Ukrainai...
Esmu šos izteicienus dzirdējis angliski. Tos var divējādi tulkot un pavērst. Var tā, kā gribētu demokrāti - ka Tramps grasās atdot Ukrainu. Bet tos var iztulkot arī tā, ka Tramps iedos Ukrainai tik daudz ieroču, ka krievi paši gribēs drīzāku mieru. Es no šiem izrāvumiem no viņa runām nebūvētu pilnīgu ainu par viņa patiesajiem uzskatiem par Ukrainas kara tēmu.
Ir arī jācenšas saprast, kas ir viņa komanda, kas ir viņa drošības padomnieki, kāda ir bijusi viņa retorika ilgākā laika periodā. Skaidrs, ka Tramps grib pabeigt karu un piekārt sev medaļu, ka viņš ir pabeidzis karu. Neizslēgšu, ka viņš var būt izlēmīgāks par demokrātu administrāciju, dodot atļaujas un iespējas daudz jaudīgāk izmantot ieročus pret Krieviju.
Donalds Tramps pirms nedēļas iecēla par savu viceprezidenta kandidātu Džeimsu Deividu Vensu, kurš pazīstams ar Ukrainai nelabvēlīgiem izteicieniem...
Kaut kas līdzīgs skanēja par Džordžiju Meloni, ka viņa darbosies pret Ukrainas interesēm, taču, kad viņa kļuva par premjerministri, viņa kļuva par īpaši aktīvu Ukrainas atbalstītāju.
Līdz šim esam redzējuši, ka Dž. D. Venss ļoti viegli maina pozīciju. Kādreiz viņš bija Trampa nīdējs, bet tagad ir Trampa fans. Iepriekš viņš atstrādāja Trampa interesēs, cīnoties pret palīdzības paketi Ukrainai, taču nav zvanīts, ka tad, kad viņš kļūs par viceprezidentu, viņš gribēs rādīt spēku un iedot Ukrainai tādus iedarbīgus ieročus, kurus demokrāti pat nebija plānojuši dot.
Tas nav viennozīmīgi. Mēs nevaram šobrīd uz šīs informācijas bāzes, kas mums ir, izteikt prognozes, ka būs tā vai šā.
