Finanšu krīze jau vairākus gadus katra jauna cēliena sākumā par vienu no būtiskākajiem jautājumiem izvirza ekonomiskās attīstības prognozes. Vai valstij pietiks naudas, lai palielinātu algas, atbalstītu pensionārus, veicinātu veselības aprūpi? Kur tiks meklēti trūkstošie budžeta līdzekļi – jaunos nodokļos, augstākās nodokļu likmēs, stingrākā nemaksātāju apkarošanā? Tieši tādēļ īsu brīdi pirms gada nogales aicinājām finanšu ministru Andri Vilku izteikt savas prognozes.
Pēc intervijas ar Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču vēl brīdi parunājām par divām laika izpratnēm: hronos un kairos. Hronos nozīmē mehānisko – pulksteņa laiku.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis sarunājas ar Neatkarīgo par eksministru Edmundu Sprūdžu un LPS nostāju attieksmē pret būvniecības procesu, Partnerības līgumu, nodokļiem.
«Piecu pirkstu saturs nav ne dzejā, ne dramaturģijā izsmeļams. Dzejas trauciņi ir par mazu, un dramaturģijas sietiņam daudz kas birst cauri. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka proza ir žanru karaliene,» saka rakstniece Māra Zālīte pirms sava debijas darba prozas žanrā – romāna Pieci pirksti klajā nākšanas.
Intervija ar Okupācijas muzeja pētnieku, vēstures doktoru Uldi Neiburgu: par Latvijas Republikas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēla Konstantīna Čakstes izveidoto Latvijas Centrālo padomi, kam šogad svinējām 70. dzimšanas dienu, par nepakļaušanos dažādām okupācijām un tā laika brīvības centienu pieminekļa neesamību.
Saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras profesoru, gastroenterologu un daudzu grāmatu autoru Anatoliju Danilānu.
Intervija ar Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS): par to, ka valdība nesadzird pašvaldības, par neseno notikumu atbalsīm Jelgavā, par vietējiem konfliktiem un par Jelgavas ambīcijām kļūt par mašīnbūves galvaspilsētu.
Avārijās uz Latvijas ceļiem ik gadu zaudējam ap pusotru simtu cilvēku. Vai valsts, tās atbildīgās institūcijas, paši satiksmes dalībnieki un gājēji velta pietiekamu uzmanību satiksmes drošībai un vai tik bieži piesauktie fotoradari būs panaceja situācijas uzlabošanai?
Intervija ar kultūras ministri Daci Melbārdi brīdi pēc valdības demisijas: par kultūrpolitikas vadlīnijām, par kultūras lomu cilvēku izraušanā no depresīvā stāvokļa, par iespējām stāties Nacionālajā apvienībā (NA).
Laikā, kad jau bija zināmi Zolitūdes traģēdijas apmēri, kad visi Latvijas ļaudis cerēja, ka drupās vēl tiks atrasti izdzīvojušie, par nozari atbildīgais ministrs Daniels Pavļuts neatkāpās.
Starptautiskā mediju kluba Formāts A3 aicināts, novembrī Rīgā viesojās Sanktpēterburgas universitātes Eiropas pētījumu katedras profesors, ekonomikas doktors, maģistrantu programmas Baltijas un Ziemeļu pētījumi vadītājs Nikolajs MEŽEVIČS. Neatkarīgā sarunājas ar profesoru galvenokārt par Krievijas un Latvijas attiecībām.
Nacionālās apvienības (NA) Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ģenerālsekretāru intervēju divos piegājienos – pirms 21. novembra un tam sekojošās premjera demisijas un pēc. Tāpēc šī intervija par visu aktuālo uzreiz – gan par priekšā stāvošo sarežģīto valdības veidošanas procesu, gan par Maxima traģēdiju, gan NA līdzšinējo politisko darbību.
Par Latvijas novērtējumu Eiropā, par Vienotības vienotību un prognozēm nākotnes politikai saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti, profesori, dr.oec. Inesi Vaideri (Vienotība).
Mākslas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs SPĀRĪTIS sarunājas ar Neatkarīgo par politikas, birokrātijas un zinātnes attiecībām.
Jānis Čakste – zemnieka dēls, kas savas gudrības, uzņēmības un godaprāta dēļ kļuva par pirmo Latvijas prezidentu. Laikabiedri atminas Čaksti kā izcilu politiķi un patriotu, kā vienkāršu, smalkjūtīgu un taisnu vīru. 18. novembra priekšvakarā tiekamies ar prezidenta čakstēniem – mazmazmeitu Kristīni un viņas dēlu Aleksandru Čaksti.
Rīgas mērs, partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs un apvienības Saskaņas centrs priekšsēdētājs Nils UŠAKOVS intervijā Neatkarīgajai stāsta par partiju un Rīgu.
Šis gads Rīgas ostai attiecībā pret iepriekšējā gada sākumu sākās ar būtisku kravu apgrozījuma kritumu, taču pēdējie desmit mēnešu apkoptie dati un vērojamā tendence liecina, ka Rīgas ostai izdosies noturēt pagājušā gada rekordaugsto apgrozījuma līmeni.