Nils Ušakovs: Rīgai bankrots nedraud. Nesagaidīsiet...

Līdz gada beigām palikuši mazāk nekā divi mēneši. Arī Rīgas pilsētas pašvaldība var konceptuāli novērtēt padarīto. Uz sarunu aicinājām Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (Saskaņa).

– Nil, esat apmierināts ar šī gada bilanci? Kas palicis aiz strīpas no iecerētā?

– Izskatās, ka šogad plānotais ir padarīts – uzsākts vai jau pabeigts. Ar būvniecību vai renovāciju saistītos darbus nav problēmu laikus pabeigt. Problēma ir tos laikus uzsākt. Tas saistīts ar Latvijas specifiku. Proti, ar konkursiem, jo konkurence starp būvniekiem ir ļoti nežēlīga. Jebkurš pasūtījums tiek apstrīdēts neskaitāmas reizes. No uzsāktajiem lielajiem projektiem noteikti jāmin Salu tilta remonts. Viss liecina, ka to nodos ekspluatācijā, kā plānots, nākamajā rudenī.

– Braucot pāri Salu tiltam, tā vis neizskatās...

– Jā, pa dienu remonts nenotiek tik intensīvi. Ja pa dienu nepieciešamajiem darbiem sāks vest smago tehniku, tad iedomājieties, kas būs – Salu tilts pārstās funkcionēt. Tieši tāpēc daudzi darbi notiek tad, kad nav intensīvas satiksmes, naktī.

Vēl viens liels projekts, kas iesākts – vides revitalizācija Deglava ielā. Tur, kur bija izgāztuve, nākamgad tiks izveidots 19 hektāru liels parks. Šajā vietā sliesies arī vairāk nekā 30 metru augsts kalns. Tas būs vēl augstāks nekā Dzegužkalns. Tiesa gan, to uzreiz neatvērs. Kalns vismaz vēl divus gadus stāvēs iežogots, lai nosēstos zeme. Starp Pļavniekiem un Purvciemu būs izcila vieta, kur varēs slēpot. Tie ir divi svarīgākie lielie projekti.

Esam sākuši iekārtot arī bērnu un sporta laukumus tieši pie skolām. Protams, visai apkaimei. Māju pagalmos tos neiekārtojam, jo ir grūti nosargāt no vandaļiem. Skolām apkārt ir žogi, dežurē policisti, un ir direktori, kuri par teritoriju atbild.

– Kā veicas ar māju iekšpagalmu atjaunošanu?

– Viss norit, kā plānots. Taču... Pirms dažiem gadiem nevienam rīdziniekam pat prātā neienāca doma, ka varētu sūdzēties par bedrainajiem pagalmiem. Bija pilnīgi saprotams: ja ir pagalms, tātad – neizbraucams. Kā aksioma. Tagad, kad esam jau ļoti daudz saremontējuši, sūdzību skaits pieaug nenormāli. Nekas taču nebija darīts kopš 1991. gada. Tiem, kuri raksta vai gatavojas vēl rakstīt sūdzības, gribu teikt: lūdzu, nesūtiet man fotogrāfijas un vēstules. Rīgas domei tas nav nekāds noslēpums. Mēs dzīvojam vienā pilsētā. Nesatraucieties, viss notiek. Remontēsim pagalmus pēc iecerētā plāna. Šī programma ir prioritāra.

– Viens no jaukākajiem notikumiem, kuru gaida pilsētnieki, sāksies šodien.

– Jā, ar katru gadu šis pasākums – Staro Rīga – kļūst arvien labāks un labāks. Šogad tas būs īpaši vērienīgs, jo Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tik lielu vērienu, pieļauju, varēsim atkal atļauties tikai 2018. gadā, kad Latvija atzīmēs 100 gadu jubileju.

– Kā šis Rīgas tituls ir mainījis tūristu plūsmu? Tā ir palielinājusies vai sakarā ar nedraudzīgajām starpvalstu attiecībām ar Krieviju to skaits ir samazinājies?

– Nē, nekādā ziņā nevaram teikt, ka samazinājies. Pagaidām vēl nezinām, par cik, bet tas ir pieaudzis. Rezultātu redzēsim tikai gada beigās. Šobrīd arī nevaram pateikt, cik liels kritums (ja tāds būs bijis) saistāms ar viesiem no Krievijas. Izskatās, ka viss turas iepriekšējā līmenī. Pat ja mazināsies Krievijas tūristu skaits, to kompensēs viesi no Rietumu valstīm.

– Vai Rīga ir gatava izaicinājumiem, kas būs saistīti ar to laiku, kad Latvija pieņems ES prezidentūru?

– Galvenais izaicinājums būs sastrēgumi Rīgas ielās. No šāda viedokļa raugoties, jau tagad varu prognozēt, ka nākamais pusgads būs traģisks. Rīgā notiks plaša mēroga pasākumi, kas būs saistīti ar augstām drošības prasībām. Būs smagi. Iedomājieties, kas notiks, ja no lidostas līdz Nacionālajai bibliotēkai vajadzēs kortežēt 40 valstu vadītājus... Tas nozīmē, ka Pārdaugava praktiski vairs nefunkcionēs. Ir tikai divi varianti, kā no lidostas atbraukt līdz centram. Tas nozīmē, ka pilsēta stāvēs. Viens no šādiem pasākumiem sakrīt ar centrālo eksāmenu matemātikā. Paldies dievam, ka šis eksāmens nav ierakstīts Satversmes preambulā. Pieļauju, ka to varēs pārcelt uz citu dienu. Taču, ja nepārcels, skolēniem no mājām vajadzēs iziet burtiski piecos no rīta, lai varētu laikus tikt skolā uz eksāmenu. Vienīgais risinājums būs tikai pacietība un ļoti rūpīga maršrutu plānošana. Rīdziniekiem vajadzēs izvēlēties sabiedrisko transportu. Ja cilvēki brauc no Imantas un Iļģuciema, tad tramvajs ir reāls risinājums. Taču Zolitūdes un Ziepniekkalna iedzīvotājiem būs grūtāk.

– «Pēc pusotra līdz diviem gadiem Rīgas pašvaldībai varētu būt gaidāms bankrots, ja nesamazinās transporta dotāciju un sociālā atbalsta programmas. Pēc pusotra, diviem gadiem Rīgai būs jāsāk maksāt virkne nopietnu kredītprocentu,» – šādu viedokli intervijā Neatkarīgajai paudis bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis. Cik nopietns ir šis brīdinājums, un par kādiem kredītprocentiem Ārgalis runā?

– Jā, mums viena no galvenajām prioritātēm patiešām ir sociālās palīdzību programmas. Tai skaitā arī dotācijas sabiedriskajam transportam, jo atlaides pensionāriem un skolēniem ir sociālā palīdzība. To visu nosedz esošie nodokļu ieņēmumi. Taču tāpēc jau Rīgai bankrots nedraud. Es ļoti labi zinu par nopietnajiem kredītiem, kurus pirms manis ņēmuši iepriekšējie Rīgas mēri... Katrs departamenta pārstāvis, kurš strādā ar finansēm, zina tos no galvas, un mēs ļoti labi apzināmies atmaksāšanas grafikus.

– Gribat teikt, ka runas par bankrotu ir stipri vien pārspīlētas?

– Nesagaidīsiet... Protams, lai veidotu budžetu, ir jāatbild uz virkni neskaidru jautājumu. Piemēram, valdība vēl arvien nevar pateikt, būs vai nebūs iedzīvotāju nodokļu likmes samazinājums par 1%. Atbildi uz šo jautājumu gaida visas pašvaldības. Izskatās jau, ka nesamazinās. Jau tagad plānojam, rēķinoties ar pesimistiskākajiem variantiem. Taču budžetu saliksim. Turklāt vēl ar attīstības programmu.

– Tagad par t.s. sirsniņlietu. Kad tiks novāktas sirdis no lielajiem Rīgas burtiem?

– Tā bija tikai īslaicīga akcija, kas sākās maijā. Tuvojoties vēlēšanām, nez kāpēc tas kļuva par starpetnisku jautājumu. Vēlēšanas pagāja, visi atkal ir nomierinājušies un visiem ir vienalga, vai tur tās sirsniņas ir vai nav. Esam pateikuši, ka pēc 18. novembra samainīsim tās atpakaļ uz garumzīmēm. Patlaban sirdis ir nokrāsotas Latvijas karoga krāsā. Tad atkal kaut ko domāsim tālāk. Briselē taču arī tās zīmolam, čurājošajam puisēnam, ik pa brīdim tiek mainīts ietērps. Visi par to priecājas.

– Būtu grēks nepajautāt par politiku, ja jau iesākāt. Pirms vēlēšanām jūs devāties vizītē uz Maskavu. Paskaidrojums bija: lai Krievijas noteiktā preču embargo laikā sarunātu Latvijas ražotājiem labvēlīgākus nosacījumus eksportam. Ko jūs reāli panācāt? Bija vērts?

– Protams, ka bija vērts. Rīgas pagalmiņi Maskavā joprojām funkcionē. Ar šaurāku sortimentu, bet tomēr darbojas. Nevaram ievest piena un gaļas produktus, toties maskavieši vairāk pērk mūsu zivju konservus. Kā liecina jaunākā informācija, kopumā eksports uz Krieviju ir pat pieaudzis. Un mēs visu laiku viņiem stāstām, ka Rīga – tas ir labi. Maskavā būs liela reklāma, lai Jaungadā dabūtu tūristus uz Rīgu. Tas ir būtiski. RD iecerējusi divus pasākumus, kuri saistīti ar jaunā gada sagaidīšanu. Viens Briselē, galvenajā pilsētas laukumā, otrs – Maskavā. Briselē tiks uzslieta Rīgas dāvinātā egle. 28. novembrī šo pasākumu atklāsim kopā ar Briseles mēru. Maskavā savukārt notiks liela jarmarka jeb tirgus. Tajā noteikti būs Latvijā ceptas piparkūkas un karstvīns. Abos pasākumos reklamēsim Rīgu.

– Jūs tikpat cītīgi attīstāt kontaktus Ar Kijevu, kura šobrīd piedzīvo grūtus laikus?

– Kijevai šobrīd ir citas prioritātes – pilsētai nav apkures un karstā ūdens.

– Tagad jums jautājums kā Saskaņas partijas līderim. Nepārskatīsit savu sadarbības līgumu ar Putina partiju? Tas jau sen izskatās nepiedienīgs.

– Jau pirms vēlēšanām teicu, ka līgums ar Vienoto Krieviju ir mūsu trumpis, lai veidotu ekonomiski izdevīgas attiecības. Muļķīgi būtu to neizmantot. Es jau pieminēju lielo reklāmas akciju Maskavā. Par to mēs neko nemaksāsim. Skaidrs, ka tas iespējams tikai tāpēc, ka Saskaņai ir politiskas attiecības ar Krievijas vadošo partiju. Kāpēc man no tā atteikties?