Socioloģiju varētu salīdzināt ar barometru, kurš parāda sabiedrības noskaņojumu un tātad arī – uzvedību. Papētīsim, ko tas rāda dažas dienas pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Uz sarunu aicinājām Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu un politologu Filipu Rajevski.
Ir absolūti skaidrs, ka Latvijā t.s. bēgļu krīze ir sākusies. Nav pat nozīmes, vai kvotu migranti savās pagaidu nometnēs ir iemitināti. Sabiedrība jau ir sanaidota. To labi redzam, ielūkojoties kaut vai sociālajos tīklos. Tur varam ieraudzīt nesimpātisku ainu – divas nometnes, kuras viena otru aprej, apsaukājot par fašistiem, ksenofobiem, rasistiem vai savu nacionālo vērtību un tautas nodevējiem.
3. jūnijā Saeima vēlēs nākamo Valsts prezidentu – cilvēku, kuram ir jābūt par nācijas morālo līderi. Cik morāli notiek šī morālā līdera vēlēšanas? Kādu pieredzi ir guvusi sabiedrība un tie, kuru rokās ir šī izvēle? Saruna ar politologu Filipu Rajevski un Rīgas Stradiņa universitātes profesori Ilgu Kreitusi.
Tuvojoties valsts simtgadei, cenšamies apzināt notikumus, kuri veicinājuši šo gadskaitli. Vēsturnieki ir daudz padarījuši, bet – vai pietiekami? Cik daudz zinām par savu Neatkarības karu un tā varoņiem? Vai esam pienācīgi novērtējuši cilvēkus, kuri cīnījās un atdeva dzīvību par Latviju? Par to sarunā ar juristu Lauri Rasnaču un vēsturnieku Arti Buku.
Pirms 25 gadiem tautas lemti politiķi Latvijas PSR Augstākajā Padomē pieņēma tautas izsapņotu lēmumu – deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Katrai valstij ir savs juridiskais sākums vai turpinājums, bet nav nemaz tik daudz analogu, kuros fiksēta valsts atjaunošana pēc 50 okupācijas gadiem. Tāpēc šis dokuments ir unikāls un pielīdzināms pasaules slavenākajām neatkarības deklarācijām.
Pirms 25 gadiem tautas lemti politiķi Latvijas PSR Augstākajā Padomē pieņēma tautas izsapņotu lēmumu – deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Katrai valstij ir savs juridiskais sākums vai turpinājums, bet nav nemaz tik daudz analogu, kuros fiksēta valsts atjaunošana pēc 50 okupācijas gadiem. Tāpēc šis dokuments ir unikāls un pielīdzināms pasaules slavenākajām neatkarības deklarācijām.
Vēsturnieks, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš ir paveicis pamatīgu darbu, pētot Latvijas un PSRS savstarpējos norēķinus. Kas tad dzīvoja uz kā rēķina, vai rīkojāmies pareizi, strauji saraujot ekonomiskās saites ar Krieviju, un kādi mīti ir sagrauti – par to šajā sarunā ar Gati Krūmiņu.
Pavisam drīz, jau 4. jūnijā, Alma Mater tiks pie jauna saimnieka. Par to, kas paveikts, astoņus gadus vadot lielāko Latvijas augstskolu; kā uz sabiedrību raugās cilvēks, kuru piesauc kā vienu no Valsts prezidenta kandidātiem – sarunā ar Latvijas Universitātes (LU) pašreizējo rektoru Mārci Auziņu.
Kā raksturot Latvijas zinātnes lauciņu – vēsturi? Vai to maz var pilntiesīgi dēvēt par nozari? Par to stipri vien šaubās vēstures pētnieks Kaspars Zellis, jo uzskata, ka vēsture kā atsevišķs zinātnes novirziens Latvijā ir novesta līdz iznīcības līmenim.
Šī slimība ir sena kā pati civilizācija. Vēža šūnas atrastas jau 70 miljonu gadu vecās dinozauru fosilijās un pirms 4 miljoniem gadu dzīvojoša australopiteka galvaskausa kaulos. Pasniegts dučiem Nobela prēmiju, taču miljoniem cilvēku visā pasaulē joprojām gaida atbildi uz jautājumu: kāpēc vēzis? 2015. gads Latvijā ir pasludināts par Pretvēža gadu. Tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas Onkologu asociācijas prezidentu profesoru Jāni Eglīti.
Borisa Ņemcova slepkavība jeb, precīzāk sakot, – atentāts pret viņu atkal liek bažīgi lūkoties pāri austrumu robežai un minēt, kam un kāpēc tika raidīts šis asiņainais signāls.
Pasaulei? Kremļa kritizētājiem? Varbūt pašam Putinam?
Ko varam prognozēt par to, kā attīstīsies notikumi Ukrainā? Kā Kremļa rīcību ietekmēs pasaules pretreakcija? Atbildes atrast ir grūti, jo Krievija nekad nav izcēlusies ar savu loģisko rīcību, bet gan ar biedējoši neprognozējamu improvizācijas mākslu. Saruna par to ar politikas apskatnieku Edvīnu Inkēnu.
Borisa Ņemcova slepkavība jeb, precīzāk sakot, – atentāts pret viņu atkal liek bažīgi lūkoties pāri austrumu robežai un minēt, kam un kāpēc tika raidīts šis asiņainais signāls. Pasaulei? Kremļa kritizētājiem? Varbūt pašam Putinam? Ko varam prognozēt par to, kā attīstīsies notikumi Ukrainā? Kā Kremļa rīcību ietekmēs pasaules pretreakcija? Atbildes atrast ir grūti, jo Krievija nekad nav izcēlusies ar savu loģisko rīcību, bet gan ar biedējoši neprognozējamu improvizācijas mākslu. Saruna par to ar politikas apskatnieku Edvīnu Inkēnu.
Saeimas Juridiskā komisija februāra sākumā nāks klajā ar vērtējumu, vai likumprojekts par tautas vēlētu prezidentu ir virzāms tālāk. Tā autori ir opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai. Kā liecina 2014. gada decembrī pēc Neatkarīgās pasūtījuma tapis SKDS pētījums, vairāk nekā 70% iedzīvotāju atbalsta priekšlikumu, ka Valsts prezidentu būtu jāvēlē visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Par šā priekšlikuma riskiem, Andra Bērziņa izredzēm tapt pārvēlētam, kā arī ārpolitiskām aktualitātēm – saruna ar 12. Saeimas deputātu, Vienotības frakcijas priekšsēdētājas vietnieku Kārli Šadurski.
Saeimas Juridiskā komisija februāra sākumā nāks klajā ar vērtējumu, vai likumprojekts par tautas vēlētu prezidentu ir virzāms tālāk. Tā autori ir opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai. Kā liecina 2014. gada decembrī pēc Neatkarīgās pasūtījuma tapis SKDS pētījums, vairāk nekā 70% iedzīvotāju atbalsta priekšlikumu, ka Valsts prezidentu būtu jāvēlē visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Par šā priekšlikuma riskiem, Andra Bērziņa izredzēm tapt pārvēlētam, kā arī ārpolitiskām aktualitātēm – saruna ar 12. Saeimas deputātu, Vienotības frakcijas priekšsēdētājas vietnieku Kārli Šadurski.
Ar Eiropas Komisijas viceprezidentu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski tikāmies dažas dienas pēc tam, kad Latvija bija oficiāli atklājusi savu prezidentūras termiņu, ko diemžēl daļēji aizēnoja asiņainais terora akts Parīzē. Tātad – saruna par Eiropas Savienības ekonomisko veselību stagnācijas draudu priekšvakarā, to iemesliem un iespējām situāciju uzlabot; kā arī par to, kāds Latvijai reāls labums no prezidentūras.
Ar Eiropas Komisijas viceprezidentu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski tikāmies dažas dienas pēc tam, kad Latvija bija oficiāli atklājusi savu prezidentūras termiņu, ko diemžēl daļēji aizēnoja asiņainais terora akts Parīzē. Tātad – saruna par Eiropas Savienības ekonomisko veselību stagnācijas draudu priekšvakarā, to iemesliem un iespējām situāciju uzlabot; kā arī par to, kāds Latvijai reāls labums no prezidentūras.
Šodien oficiāli tiek atklāta Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē. Tā turpināsies līdz šī gada jūnijam. Viens no centrālajiem notikumiem, kurš piesaistīs plašu starptautisku uzmanību, būs Austrumu partnerības samits. Ko šis prezidentūras laiks nozīmē Latvijai un citām valstīm – par to sarunā ar Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas asociēto profesoru Ojāru Skudru.
Šodien oficiāli tiek atklāta Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē. Tā turpināsies līdz šī gada jūnijam. Viens no centrālajiem notikumiem, kurš piesaistīs plašu starptautisku uzmanību, būs Austrumu partnerības samits. Ko šis prezidentūras laiks nozīmē Latvijai un citām valstīm – par to sarunā ar Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas asociēto profesoru Ojāru Skudru.
Gada beigas, sevišķi pirms Ziemassvētkiem, ir sensitīvs brīdis. Ir sajūta, ka tu tiec konfrontēts ar Mūžību, kuras priekšā tev šķiet, ka esi sīks, nebūtisks. Un tomēr tieši šajā brīdī, vairāk nekā jebkad, cilvēks jūtas aicināts noticēt brīnumam. Kas ar mums šajā Ziemassvētku laikā notiek? Par to – saruna ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas arhibīskapu Jāni Vanagu.
Gada beigas, sevišķi pirms Ziemassvētkiem, ir sensitīvs brīdis. Ir sajūta, ka tu tiec konfrontēts ar Mūžību, kuras priekšā tev šķiet, ka esi sīks, nebūtisks. Un tomēr tieši šajā brīdī, vairāk nekā jebkad, cilvēks jūtas aicināts noticēt brīnumam. Kas ar mums šajā Ziemassvētku laikā notiek? Par to – saruna ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas arhibīskapu Jāni Vanagu.
Aplūkojot šo gadu Latvijas politikā, šoreiz lūdzu sarunas dalībniekiem uzmanību veltīt tam akcentam, kas viņiem šķitis pats būtiskākais. Izrādījās, ka interesantākais apspriešanas objekts ir partija, kura patlaban atgādina milzi uz māla kājām. Kāpēc tā, par to diskutē politologs Filips Rajevskis un politisko notikumu vērotājs Mārcis Bendiks.
Aplūkojot šo gadu Latvijas politikā, šoreiz lūdzu sarunas dalībniekiem uzmanību veltīt tam akcentam, kas viņiem šķitis pats būtiskākais. Izrādījās, ka interesantākais apspriešanas objekts ir partija, kura patlaban atgādina milzi uz māla kājām. Kāpēc tā, par to diskutē politologs Filips Rajevskis un politisko notikumu vērotājs Mārcis Bendiks.
