Iveta Mediņa / Autori

Neatkarīgā uz redakciju aicinājusi cilvēku, kuru mēdz dēvēt par Latvijas medicīnas kardinālu. Ir pamats sarunai, jo šodien Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pārvēlē prezidentu. Līdz šim astoņus gadus to vadījis Pēteris Apinis – bijušais ārsts, anesteziologs, kādreizējais veselības ministrs, Saeimas deputāts, grāmatu izdevējs un aktīvs komentāru autors interneta vidē. Viņš ir cilvēks, ar kuru daudzi nevēlas sakašķēties. Īpaši, ja strīdi izraisās par alkohola vai tabakas industrijas lobēšanu. Apinis pieder pie trakajiem, kas gatavs iziet cauri sienām (ignorējot visus matērijas likumus), lai panāktu nodomāto.

Līdz gada beigām palikuši mazāk nekā divi mēneši. Arī Rīgas pilsētas pašvaldība var konceptuāli novērtēt padarīto. Uz sarunu aicinājām Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (Saskaņa).

Sociālajos tīklos var vērot, cik aktīvi darbojas brīvprātīgo grupa, kas saucas – SOS palīdzība Ukrainas armijai. Tā ir trīs pilsoniski atbildīgu un aktīvu jaunu cilvēku kopa, kas nodarbojas ar ziedojumu vākšanu ukraiņu karavīriem, kuri cīnās par savas valsts pastāvēšanu.

«Latvijas politika ir divkosīga vide, kurā ir tikai daži darītāji un pārējie tukši runātāji,» otrdien LNT raidījumā 900 sekundes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks, kurš atvadās no politikas un pēc jauna darba lūkojas ārpus Latvijas. Skaidrs, ka viens no savulaik redzamākajiem Vienotības politiskajiem zīmoliem ir vīlies gan savos partijas biedros, gan politikā vispār. Vilka sacītais bija iemesls sarunai ar kādreizējo Saeimas priekšsēdētāju Ilgu Kreitusi – par politiku un cilvēkiem tajā.

Koalīcijas un valdības veidošanas process vienmēr bijis dinamisks un neprognozējams. Dinamisks – pat tad, ja no ārpuses izskatījies stagnējošs. Patiesībā visas īstās sarunas, sarunāšanas un intrigas bijušas slēptas no sabiedrības acīm. Šoreiz viss (it kā) notiek nedaudz savādāk – ātri, uzskatāmi, bez skaļām pretenzijām. Partijas jau vienojušās par koalīcijas sastāvu, valdības vadītāju un iezīmējušas interesējošās ietekmes sfēras. Iespējams, viss norit tik raiti tāpēc, ka topošās koalīcijas partijas jau strādājušas kopā. Protams, ne viss ir tā, kā no malas izskatās.

Pirms uzvēdījusi asins smaka, kas raksturīga valdības veidošanas sarunām, dalot ministru portfeļus un sadalot atbildīgos Saeimas posteņus, aplūkosim iemeslus, kāpēc 12. Saeimas sastāvs ir tieši šāds. Saruna ar sociologu, Latvijas faktu direktoru Aigaru Freimani.

Ar ko 12. Saeimas vēlēšanu priekšspēle atšķiras no iepriekšējām? Kāpēc Ušakovs brauca uz Maskavu; kur top harismātiski līderi un kas politiķim svarīgāks: kompetence vai reputācija? Par to – puspajokam, puspanopietnam sarunā ar komunikācijas ekspertu Mārci Bendiku un politologu Filipu Rajevski.

Latvijas zinātnieki vairākkārt mēģinājuši pievērst valsts amatpersonu uzmanību situācijai, kādā atrodas zinātne. Taču politiķi, kā bijuši, tā arī palikuši kurli... Šajā sarunā par to, ko zinātnieki un akadēmisko aprindu ļaudis gribētu sagaidīt no jaunās Saeimas. Uzklausām Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti un Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu.

Latvijas zinātnieki vairākkārt mēģinājuši pievērst valsts amatpersonu uzmanību situācijai, kādā atrodas zinātne. Taču politiķi, kā bijuši, tā arī palikuši kurli... Šajā sarunā par to, ko zinātnieki un akadēmisko aprindu ļaudis gribētu sagaidīt no jaunās Saeimas. Uzklausām Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti un Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu.

Kas patlaban notiek pasaules ģeopolitiskajā telpā, kad acīm redzami mainās pēckara iedibinātā kārtība, un kādas var būt sekas arī Latvijai, par to – saruna ar politoloģi Ilzi Ostrovsku.

Kas patlaban notiek pasaules ģeopolitiskajā telpā, kad acīm redzami mainās pēckara iedibinātā kārtība, un kādas var būt sekas arī Latvijai, par to – saruna ar politoloģi Ilzi Ostrovsku.

Kāpēc nāk atpakaļ politikā tie, kuri no tās reiz izstumti? Tie ir cilvēki, kas pratuši iekārtot savu dzīvi arī pēc atlaistās 10. Saeimas. Viņiem ir labs komforta, karjeras un finansiālais statuss.

Kāpēc nāk atpakaļ politikā tie, kuri no tās reiz izstumti? Tie ir cilvēki, kas pratuši iekārtot savu dzīvi arī pēc atlaistās 10. Saeimas. Viņiem ir labs komforta, karjeras un finansiālais statuss.

Par to, kādai jābūt turpmākajai Latvijas ārpolitikai; kāpēc būtu jāmaina Latvijas ārlietu ministrs un kā vajadzētu veidot attiecības ar Krieviju, kad tās prezidents ir absolūti neprognozējams, diskutē divi nākamās Saeimas deputātu kandidāti Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) un bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns (Vienoti Latvijai).

Par to, kādai jābūt turpmākajai Latvijas ārpolitikai; kāpēc būtu jāmaina Latvijas ārlietu ministrs un kā vajadzētu veidot attiecības ar Krieviju, kad tās prezidents ir absolūti neprognozējams, diskutē divi nākamās Saeimas deputātu kandidāti Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) un bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns (Vienoti Latvijai).

Saruna ar bijušo Radio Brīvā Eiropa (RBE) latviešu redakcijas vadītāju, tagad Prāgas Kārļa universitātes komunikācijas pasniedzēju Pēteri Zvaguli – par to, kā mainījusies žurnālistika informatīvā kara laikā, kad notiek asa pretstāve starp Krievijas autoritāro režīmu, Ukrainu, rietumvalstīm; un kas galu galā var pazudināt Vladimiru Putinu.

Saruna ar bijušo Radio Brīvā Eiropa (RBE) latviešu redakcijas vadītāju, tagad Prāgas Kārļa universitātes komunikācijas pasniedzēju Pēteri Zvaguli – par to, kā mainījusies žurnālistika informatīvā kara laikā, kad notiek asa pretstāve starp Krievijas autoritāro režīmu, Ukrainu, rietumvalstīm; un kas galu galā var pazudināt Vladimiru Putinu.

Saeimas Zaļo un Zemnieku (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis asociējas ar runci Leopoldu, kurš vairākus parlamenta sasaukumus pēc kārtas, ūsās smaidīdams, aicina visus ķildniekus dzīvot mierā un saticībā. Arī pati zaļzemnieku frakcija (izņemot Zatlera revolūcijas periodu, kad bija spiesta tupēt opozīcijā), ir pildījusi tādu kā samierinātāja misiju, noturot balansu koalīcijā. Vai šoreiz ar tādu lomu ZZS gatava samierināties; cik liela saticība valda apvienības iekšienē un, cik pārliecināti zaļzemnieki jūtas īsi pirms vēlēšanām – sarunā ar Augustu Brigmani.

Saeimas Zaļo un Zemnieku (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis asociējas ar runci Leopoldu, kurš vairākus parlamenta sasaukumus pēc kārtas, ūsās smaidīdams, aicina visus ķildniekus dzīvot mierā un saticībā. Arī pati zaļzemnieku frakcija (izņemot Zatlera revolūcijas periodu, kad bija spiesta tupēt opozīcijā), ir pildījusi tādu kā samierinātāja misiju, noturot balansu koalīcijā. Vai šoreiz ar tādu lomu ZZS gatava samierināties; cik liela saticība valda apvienības iekšienē un, cik pārliecināti zaļzemnieki jūtas īsi pirms vēlēšanām – sarunā ar Augustu Brigmani.

Par Eiropas Savienības (ES) turpmāko attīstību un problēmām; par to, kādas attiecības veidosies ar Krieviju un Ukrainu; kā arī par Latvijas aktualitātēm – saruna ar bijušo Ministru prezidentu, tagad Eiropas Parlamenta deputātu Valdi Dombrovski (Vienotība).

Par Eiropas Savienības (ES) turpmāko attīstību un problēmām; par to, kādas attiecības veidosies ar Krieviju un Ukrainu; kā arī par Latvijas aktualitātēm – saruna ar bijušo Ministru prezidentu, tagad Eiropas Parlamenta deputātu Valdi Dombrovski (Vienotība).

Vakar par Eiropas Komisijas prezidentu tika ievēlēts bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers. Šodien ES līderi spriedīs par citiem augstiem posteņiem, piemēram, par ES augstā ārlietu pārstāvja amatu un Eiropas Savienības (ES) padomes prezidentūru. Nav ko slēpt, ka sākotnēji Latvijas parlamentārieši cerības (un savu karjeru Briselē) lielā mērā saistīja ar Junkera konkurentu Martinu Šulcu. Vai Junkera ievēlēšana mazinās kāda izredzes saņemt labus amatus; vai ES attieksme pret Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā ir adekvāta – par to sarunā ar politologu, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociēto profesoru Ojāru Skudru.