Koalīcijas un valdības veidošanas process vienmēr bijis dinamisks un neprognozējams. Dinamisks – pat tad, ja no ārpuses izskatījies stagnējošs. Patiesībā visas īstās sarunas, sarunāšanas un intrigas bijušas slēptas no sabiedrības acīm. Šoreiz viss (it kā) notiek nedaudz savādāk – ātri, uzskatāmi, bez skaļām pretenzijām. Partijas jau vienojušās par koalīcijas sastāvu, valdības vadītāju un iezīmējušas interesējošās ietekmes sfēras. Iespējams, viss norit tik raiti tāpēc, ka topošās koalīcijas partijas jau strādājušas kopā. Protams, ne viss ir tā, kā no malas izskatās.
Tikai paši sarunu dalībnieki vislabāk zina, ko nozīmē daža laba pazemīga piekāpšanās partneriem vai paģēroša nepiekāpība, prasot kādu amatu. Cik tālu process pavirzījies – par to saruna ar 11. Saeimas frakcijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītāju Augustu Brigmani.
– Raksturojiet, lūdzu, situāciju, kādā stadijā patlaban ir sarunas par koalīcijas un valdības veidošanu.
– Pašreiz koalīcijas veidošanā ir paņemta pauze, jo partneri analizē Straujumas kundzes
piedāvājumu.
– Brigmaņa kungs, pēc katras Saeimas ievēlēšanas, kad notiek sarunas par valdības veidošanu, partijas apgalvo: vispirms jāvienojas par svarīgākajiem darbiem, bet par amatiņiem – pēc tam. Patiesībā ietekmes sfēru dalīšana jau sākas vēlēšanu naktī vai pat iepriekš.
– Par ministru portfeļiem parasti runā žurnālisti, jo viņus tas interesē vairāk.
– Nu, protams, partijas šis jautājums neinteresē... Kā tad!
– Vēlētājs mums devis mandātu, lai ZZS strādātu valdībā. Tātad mums jābūt konstruktīviem, un tāpēc nevaram bīdīt pa priekšu savas ambīcijas. Turklāt patiešām ir ārkārtīgi svarīgi saprast, kas patlaban ir aktuālākie jautājumi, kuri būs jārisina 12. Saeimai un jaunajai valdībai. Pats nozīmīgākais no tiem ir nākamā gada budžets. Mums ir informācija, ka gaidāma nopietna konsolidācija.
– Savukārt mums ir informācija, ka tiks celti nodokļi.
– Es to neesmu dzirdējis. Taču, ja nopietni jāietaupa, tad kaut kas ir jānogriež vai jāpalielina ieņēmumu avoti... Tāpēc šajā darbā jāpiedalās pēc iespējas vairāk politisko partiju. Otrs nopietnākais uzdevums ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā. Uz Latviju brauks svarīgas amatpersonas. Tām pretī jābūt kompetentiem cilvēkiem, zinošiem savas jomas speciālistiem, kuri prot Latviju pienācīgi pārstāvēt konkrētās sarunās. Tāpēc vēlama ir pēctecība, lai šādā brīdī nevajadzētu sākt risināt jautājumus no nulles. No otras puses – jā, situācija ir paradoksāla. Aptaujas rāda, ka sabiedrība grib pārmaiņas, taču pārliecinoši nobalsojusi par vecajām varas partijām.
– Tātad jums jāspēj mainīties.
– Attīstās tikai tas, kas mainās.
– Bet ko gan vecā koalīcija varēs piedāvāt? Jaunu budžeta griešanu?
– Minēšu vienu piemēru. Runājām ar Latvijas Reģionu partiju (LRP). Mums jautāja, vai ZZS atbalstīs parlamentāro izmeklēšanas komisiju par Zolitūdes traģēdiju. Konkrēta lieta. Es teicu: jā. Šādu jautājumu, kas ir aktuāli sabiedrībā, vēl ir daudz. Vēlētājus, piemēram, interesē cilvēki, kuri būs valdībā un citos svarīgos amatos. ZZS vēlētāji teikuši, ka nedrīkstam atbalstīt to nonākšanu amatos, kurus elektorāts ir atstājis aiz strīpas.
– Vai tas ir mājiens ar mietu? Zināt to anekdoti par lapsu, zaķi, vilku un lāci, kurš spēlē kārtis? Lācis pirms spēles sākuma draudoši norūc: es brīdinu, ja kāds te sadomās šulerēt, dabūs pa savu garo un rudo purnu...
– Es nedomāju nevienu konkrētu cilvēku. Runa ir par principu.
– Jaunajā Saeimā nav aritmētiski dominējošas frakcijas. Tomēr atkal līdera lomu sarunu vešanā uzņēmusies Vienotība un Solvita Āboltiņa. Kāpēc ne zemnieki?
– Tāpēc, ka Laimdota Straujuma ir valdības vadītājas kandidāte; tāpēc, ka noritēs smags darbs pie jaunā budžeta sastādīšanas un Straujumai ir vajadzīga nopietna komanda, uz kuru viņa var paļauties.
– Iepriekšējā intervijā jūs sacījāt, ka ZZS varētu uzņemties valdības vadīšanu. Kāpēc tik vienkārši piekāpāties par labu Vienotībai?
Kāpēc ZZS necīnījās par šo iespēju? Beidzot taču Aivars Lembergs bija pateicis, ka ir ar mieru būt par premjeru. Būtu vismaz pamēģinājuši!
– Man ir zvanījuši daudzi vēlētāji un teikuši: jums, zemniekiem, tagad ir pietiekami liela ietekme – ejiet un veidojiet valdību! Taču es jau minēju, cik pašreiz svarīgs ir pēctecības princips. Šajā konkrētajā brīdī nav pamata mainīt cilvēku, kuram ir tik liela sabiedrības uzticība. Ja Laimdota Straujuma nebūtu ievēlēta, būtu gluži cita runa. Tagad Straujumai savs darbs jādara tālāk. Jāuzlabo tikai komanda un jāsāk risināt svarīgākos uzdevumus. Tāpēc tie ministri, kuri sevi ir pozitīvi pierādījuši, nedrīkst paiet malā un neturpināt iesākto darbu. Uldim Augulim ir jāturpina vadīt labklājības sfēru, Jānim Dūklavam – strādāt Zemkopības ministrijā, bet Raimondam Vējonim – aizsardzības jomā. Turklāt šie cilvēki ir ievēlēti ar ļoti labiem rezultātiem.
– Bet intereses saduras, jo ir dažas stratēģiskās jeb naudīgās ministrijas, uz kurām pretendē arī citas partijas.
– Tāpēc mēs vienojāmies tā: lūk, zemnieku kandidāts, piemēram, Dana ReiznieceOzola – vai nu uz satiksmes nozari, vai arī uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). ZZS Danu deleģē ar domu, ka viņa reiz būs mūsu premjera kandidāte. Tātad Dana ReiznieceOzola prezentēs savu skatījumu. Nāks kāds no Vienotības vai Nacionālās apvienības (NA) un arī klāstīs savu viedokli par to, kā redz nozares attīstību. Šo radošo konkurenci izšķirs Laimdota Straujuma. Viņai taču būs jāstrādā kopā ar šiem cilvēkiem, un Straujuma izlems, kurš būs vairāk piemērots. Līdzīga situācija var veidoties, pretendējot uz izglītības un veselības ministra posteni. Mēs bijām šādas iniciatīvas autori. Nevar vilkt garumā valdības veidošanu...
– Ja šādā konkurences cīņā piedalās arī kāds no Vienotības, tad taču radīsies interešu konflikts. Straujuma un, piemēram, Anrijs Matīss, kurš vada Satiksmes ministriju, ir vienas partijas biedri. Ko nu?
– Tad mums atliks vien paļauties uz Laimdotas Straujumas godaprātu. Līdz šim nav bijis pamata par to šaubīties. Nevar taču viņa teikt, ka kāds patīk labāk tikai tāpēc, ka ir partijas biedrs.
– Jūs taču esat dzirdējis, kā sarunāšana notiek Eiroparlamentā. Tur tirgojas ne pa jokam. Kāda garantija, ka jums aiz muguras partneri nevienosies?
– Tā nevarētu būt. Beidzot taču jādod sabiedrībai signāls, ka politikā kaut kas mainās. Cik ilgi var sarunāt aizkulisēs... ZZS savus amatu kandidātus neslēpj.
– Jūs redzat vadošos posteņos Solvitu Āboltiņu, kura vēlēšanās palikusi aiz svītras? Nevienam nav noslēpums, ka tikuši apskatīti dažādi varianti, lai iedabūtu viņu Saeimas līdergalā.
– Uz to vislabāk atbildēs pati Solvita Āboltiņa. Es negribu šo jautājumu konfrontēt ar sava vēlētāja viedokli. Jau teicu: tos, kuri ir svītroti, nevajadzētu atbalstīt. Domāju, ka šāds jautājums nebūs aktuāls.
Runājot par to, kurš varētu būt Saeimas priekšsēdētājs – jā, arī ZZS ir savs amata kandidāts. Tas ir Gundars Daudze.
– Kaut kā šķiet, ka zemniekiem nekas nespīd... Šo amatu iekāro NA. Cik reāli, ka Saeimas priekšsēdētājas vietā var iesēst Ināra Mūrniece?
– Pagaidīsim. Gan jau tiksim arī līdz jautājumam par Saeimas spīkeri...
– Ja ZZS būtu jāizšķiras starp Saeimas priekšsēdētāja amatu, VARAM vai Satiksmes ministrijas vadīšanu – kāda būtu zemnieku izvēle?
– Jūs atkal par tiem amatiem... Man grūti atbildēt. ZZS ir vadījusi gan satiksmes nozari, VARAM, veselības, labklājības, gan arī izglītības jomu. Arī Saeimas priekšsēdētāja amats zemniekiem nav svešs. Protams, uz VARAM vadīšanu mēs pretendējām jau pirms šīs valdības veidošanas. Zināt, te nav ko patlaban zīlēt. Kā partijas vienosies, tā arī notiks.
– ZZS nav svarīgi – VARAM vai Satiksmes ministrija?
– Principā jā...
– ZZS nav svarīga arī Ekonomikas ministrija?
– Mums katram amatam ir savs potenciālais kandidāts, tai skaitā arī ekonomikas ministra postenim.
– Kāpēc NA tik pēkšņi atteicās no domas aicināt koalīcijā Latvijas Reģionu partiju? Tā taču bija tik ultimatīvā tonī izteikta prasība.
– Tas nu jums jājautā NA.
– Un jūs to, protams, nezināt, vai ne...?
– Mēs neiebildām. Teicām, ka ZZS nav problēmu, ja koalīcijā strādātu arī ceturtā partija.
– Starp citu – kāpēc gan neņemt kompānijā Latvijas Reģionu partiju?
– Jā, kāpēc gan ne...
– Un Sudrabas partiju pie reizes... Latviskas, centriskas partijas.
– Protams, bet tas nav ZZS adresējams jautājums.
– Kas ielika kāju durvīs?
– Vienotība nepiekrita.
– Ak tad Vienotība bija tā, kura nepiekrita...
– Jā. Nepiekrita. Pēc sarunām ar LRP redzējām, ka mums ir daudz saskarsmes punktu. Izrunājos pat ar Artusu Kaimiņu. Bija ļoti laba saruna.
– Ko jūs sakāt... Un pat neaprēja?
– Nē, zināt...
– Bet Kaimiņš un Sudraba tik un tā sēdēs opozīcijā.
– Ne jau mūsu vainas dēļ.
– Paliks pretējos ierakumos ar Saskaņu.
– Acīmredzot.
– Neviens, protams, neuzņemsies to grēka darbu aicināt Saskaņu koalīcijā, vai ne?
– ZZS tā noteikti nebūs.
– Tikmēr Saskaņa arvien vairāk radikalizēsies.
– Vai nu radikalizēsies, vai mēģinās saprast pamatiemeslus, kāpēc neviens viņus negrib. Bija situācijas, kad Saskaņa varēja savu pozīciju mainīt, bet to neizdarīja. Šie X brīži ļoti labi paliek vēlētāja atmiņā, un tos vienmēr kāds pieminēs. Pieminēs, atceroties Saskaņas nostāju, kad tika rīkots referendums par valsts valodu. Vienmēr tiks pieminēts arī sadarbības līgums ar Putina partiju.
– Nekas negaidīts valdības veidošanas procesā vairs nevar gadīties?
– Ļoti ceru, ka ne. Esmu piedzīvojis daudzus valdības veidošanas procesus. Jāsaprot, ka patlaban tas risinās nedaudz vairāk par nedēļu. Noskaņojums ir konstruktīvs, jo visi saprot, cik nopietni darbi būs darāmi. Tāpēc šaubos, vai kāda partija gribēs sevi parādīt kā destruktīvu politisko spēku.
– Vai ir jau pārrunāts jautājums par Valsts prezidenta posteni?
– Nē, par to neesam runājuši.
– Pagaidām tas nav tirgošanās objekts?
– Nē.
– Jūsu prognozes – kad tiks apstiprināta jaunā valdība?
– Vispirms ir jāsagatavo valdības deklarācija. Jāsaprot arī, vai budžeta konsolidācijas jautājumi lielos vilcienos tiks skatīti jau tagad vai atstāti savstarpējai apspriešanai, kad būs apstiprināta jaunā valdība. Tās ir divas dažādas situācijas.
– Atšķirības?
– Ja šos jautājumus izrunātu jau tagad, būtu vieglāk saprast, ar kādiem noteikumiem sākam darbu. Tāpēc pozitīvi vērtēju to, ka Laimdota Straujuma iepazīstināja koalīcijas partijas ar savu nākotnes redzējumu. Mēs esam gatavi izaicinājumiem.