Par izmeklēšanu kvalitāti, politisko neitralitāti, sakritībām drošības dienestu vadībā, Zolitūdes traģēdijas mācībām, nevēlamo personu sarakstu un Vienotību Neatkarīgās intervija ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (Vienotība).
– Uzreiz pēc Zolitūdes traģēdijas paudāt, ka Valsts policija (VP) ar izmeklēšanas rezultātiem varētu nākt klajā «ne vēlāk kā pavasarī», kas šķita nepieklājīgi ilgi, vēlāk – ka izmeklēšana neprasīs gadu, tagad – ka novembrī varētu saņemt ekspertīžu atzinumus un tūlīt lietu nodot prokuratūrā. Traģēdijas izmeklēšana un seku novēršana bija iepriekšējās valdības prioritāte. Netika izpildīta?
– Laiks, kuru minēju uzreiz pēc traģēdijas, varēja šķist ilgs, bet labi apzinājos, ka vainīgo noskaidrošana nebūs nedēļu vai pāris mēnešu jautājums. Tobrīd to vajadzēja pateikt. Pēc līdzīga gadījuma Polijā 2006. gadā notiesājoša sprieduma joprojām nav. Lieta ir komplicēta un apjomīga. Jā, šis bija viens no iepriekšējās valdības deklarācijā ierakstītajiem uzdevumiem, bet tas skanēja tā, ka jānodrošina visi nepieciešamie resursi, lai pabeigtu izmeklēšanu, nebija teikts, ka izmeklēšana konkrētos mēnešos tiks pabeigta. Šogad policija lietu pabeigs un nodos prokuratūrai.
Policijai ir nepieciešams ekspertīžu atzinums, kas būs galvenais pierādījums, lai varētu izvirzīt apsūdzības konkrētām personām. Pašlaik bumba ir ekspertu pusē, bet nav tā, ka policija sēž, neko nezina un gaida, kad eksperti pateiks, kurš ir vainīgais.
– Novembrī būs arī rezultāti par vasarā sākto kriminālprocesu par darba drošības noteikumu pārkāpumiem Maxima Latvija?
– Domāju, visi ar Maxima traģēdiju saistītie procesi tiks pabeigti šogad.
– Kas šajā procesā tik komplicēts?
– Nav viss tik vienkārši un acīm redzami, darām visu, lai pierādījumi tiktu nostiprināti un vainīgās personas sauktas pie atbildības.
– Ugunsdzēsējiglābēji tika slavēti, darīja to, kas bija jādara, zaudējot veselību un dzīvības. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadība bija uzdevumu augstumos? Kāpēc sūtīja tur, kur ar kailām rokām nevarēja neko izdarīt, kāpēc celtņi tik ilgi nebrauca, meklēšana tur, kur nebija ko meklēt?
– Pēc katras nelaimes VUGD darbs tiek izvērtēts, arī pēc šīs. Notikuma vietā vecākā amatpersona uzņemas atbildību, arī Zolitūdē tā pieņēma lēmumu iet iekšā, jo tobrīd vēl cilvēki bija iekšā un lūdza palīdzēt. Vienīgie, kas to varēja darīt, bija glābēji, un viņi to darīja.
– Ja kas līdzīgs notiktu, ko darītu savādāk, kas ir mainījies, lai netiktu zaudētas arī glābēju dzīvības?
– Pēc ministrijas ierosinājuma, veikti grozījumi noteikumos, papildināts civilās aizsardzības plāns ar konstrukciju nogruvumu jēdzienu, nosacījumiem, kā reaģēt uz trauksmes signāliem. Šī bija ļoti nopietna mācība.
– Mainīti plāni, vēl citi papīri ne tikai jūsu atbildības lauciņā. Vai arī realitātē ēkas kļuvušas drošākas? Vēl nesen Jūrmalas skolā iegruva piekaramie griesti.
– Apjomīgs darbs tika veikts, grozot Būvniecības likumu. Grozīta virkne normatīvo aktu, Iekšlietu ministrijas norādes ņemtas vērā: pastiprināta kontrole, prasības ēkām, bet nevaram par visām iepriekš celtajām ēkām teikt, ka tās ir pilnībā drošas. Būvniecības ekspertīzes ir viena no jomām, kas jāattīsta. Diemžēl nebija kompetentas valsts institūcijas, kas varētu šādus atzinumus par sabiedriskām ēkām sniegt.
– Varbūt viens no iemesliem šīs un citu lietu neatklāšanai ir tas, ko minējis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti nodēvējis par «katastrofālu»? VP izmeklētāju sastāvs esot zemā līmenī. Kā labosiet?
– Vairākkārt esmu minējis arī nepieciešamību palielināt finansējumu policijai, jo situācija tiešām ir katastrofāla – ik gadu policistu kļūst aizvien mazāk. 2011. gadā policistu skaits saruka par 275, pērn – par 75. Aiziet prom profesionāļi, piemēram, cilvēks, kas vadīja nodaļu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē kiberdrošības, audiovizuālajā, autortiesību jomā, vinnēja konkursu Eiropolā un aizgāja. Ja mūsu ieceres situācijas uzlabošanā valdība un Saeima atbalstīs, jūtami uzlabojumi varētu būt ne ātrāk kā trīs gadu laikā. Jaunā darba samaksas koncepcija stāsies spēkā 2016. gadā, kam vajadzīgi 62 miljoni eiro algu palielināšanai policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, arī Ieslodzījumu vietu pārvaldei, kas ir TM pārraudzībā, bet ir vienotajā atalgojumu sistēmā.
– Nākamgad nekas?
– Nākamgad ministrija jaunās politikas iniciatīvām prasījusi 6,5 miljonus eiro. Būtiski īstenot VP attīstības koncepciju, kas izlīdzinātu funkcijas un uzdevumus, precizētu, kas ir policijas funkcijas un kas nē, arī risinātu jautājumus saistībā ar mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas darbību apjomu. Pašlaik materiālu apjoms, kas policistam jāaizpilda par mazāk smagiem noziegumiem, ir milzīgs salīdzinoši ar citās valstīs aizpildītu vienu veidlapu.
– Pretrunīgi ir vērtēta Latvijas politika attiecībā uz melnā saraksta veidošanu, kritiķi pārmet, ka tajā tiek iekļauti nevis galvenie vaininieki, lēmumu pieņēmēji, bet Kremļa apdziedātāji, mākslinieki. Jūs apmierina šī politika?
– Personas, kuras es iekļauju, ir saistītas ar Latviju. Nav tā, ka katru Krievijas pilsoni, kas izsakās vai kaut ko dara kontekstā ar Ukrainu vai piedalās kādās aktivitātēs, uzreiz liekam melnajā sarakstā. Šogad tajā esmu iekļāvis 30 personu, kas potenciāli apdraud nacionālo drošību. Visas personas vērtē drošības iestādes, uz kuru argumentācijas pamata seko mans lēmums. Šo lēmumu var apstrīdēt ģenerālprokuroram, tiesā. Es neesmu sarakstā iekļāvis aktierus, māksliniekus. Ārlietu ministra lēmums ir vairāk politisks, tas nav pārsūdzams un tam nav nepieciešama detalizēta argumentācija. Es nevēlētos detalizēti iedziļināties ārlietu ministra lēmumos, tās ir viņa tiesības, kuras viņš izmanto. Nekādas draudzīgās tās personas mūsu valstij nav, kuras viņš iekļāvis sarakstā.
Atšķirība ir tā, ka ārlietu ministra lēmumu nevar pārsūdzēt, bet mani lēmumi tiek pārsūdzēti, tāpēc nevaru vadīties tikai no subjektīviem uzskatiem. Es ar savu iniciatīvu nāku ļoti reti, paļaujos uz drošības iestāžu kompetenci.
– Cik sen tika plānota DP priekšnieka nomaiņa?
– Virsnieku sistēmā tā nedara, ka atlūgumu vienkārši vienu dienu noliek uz galda, – runāju ar Reinika kungu pāris nedēļas pirms atlūguma saņemšanas, kurā bija norādes uz izdienas pensijas vecuma sasniegšanu un personīgiem apsvērumiem. Apmēram trīs nedēļas vērtēju nākamo priekšnieku, runāju ar vairākiem kandidātiem.
– Kāpēc tieši Normunds Mežviets? Nevis, piemēram, vietnieki – Leitietis, Ulmanis?
– Negribētu atklāt detaļas. Esmu runājis ar vairākiem kandidātiem. Nav tā, ka visi virsnieki raujas kļūt par DP priekšniekiem, un ne visi var to darīt. Vērtējot Mežvieta pieredzi un zināšanas, uzskatu, ka tieši viņš ir piemērots.
– VP vadībā Ints Ķuzis ir ar ģenerāļa pakāpi, tāda bija arī Reinikam, DP bijušajam šefam Jānim Apelim. Mežviets ir majors, bez operatīvā darba pieredzes, ko operatīvie darbinieki vērtē skeptiski. Nesakiet, ka drošības struktūrās tam nav nozīmes!
– Mežvieta kungam ir liela pieredze, viņš ir sācis no speciālista līmeņa un nonāca līdz nopietnas stratēģiskas pārvaldes vadītājam. Viņam ir ļoti labs redzējums par to, kā DP jāattīstās. DP priekšniekam nav obligāti jābūt operatīvā darba pieredzei. Viņš ir iestādes vadītājs, kurš turklāt nemaz nav tiesīgs iepazīties ar kriminālprocesu materiāliem, nevar pats vērtēt operatīvās darbības un lietas.
Arī pārmetumi par pakāpēm ir pilnīgi nepamatoti. Ja viņš sekmīgi vadīs DP, viņš kļūs arī ģenerālis. Oskars Āboliņš arī bija majors, kad kļuva par VUGD priekšnieku, un esmu ļoti apmierināts ar viņu. Neredzu problēmas arī šajā gadījumā. Varbūt vajadzīgas lielākas pārmaiņas, tad arī lietas kustas labāk.
– Reiniks tiek nomainīts līdz ar valdības maiņu, pāris mēnešus pirms tam par tolaik Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas iniciētā Saeimas drošības dienesta vadītāju bez konkursa tika iecelts jūsu klasesbiedrs, bijušais DP darbinieks un bijušais atbildīgais par premjeres Straujumas apsardzes dienestu Jānis Gulītis. Runā, ka DP vadības apvērsumā savu roku pielicis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kura kursabiedrs ir Mežviets. Sakritības?
– To, ka Mežvieta kungs būs DP priekšnieks, Rinkēvičs uzzināja no publikācijas pietiek.com, viņš man piezvanīja un jautāja, vai tas tā tiešām ir. Viņš šajā procesā nepiedalījās, varu apzvērēt, ka tā ir pilnīga taisnība.
Jā, Gulīša kungs ir mans klasesbiedrs, viņš strādāja DP ļoti ilgstoši, bija viens no tiem, kas 1991. gadā ar mani sāka strādāt dienestā, no kura viņš vēlāk aizgāja, tad atgriezās un labu laiku strādāja DP. Es tur neesmu pielicis pirkstu, viņa kandidatūru vērtēja DP, pēc tam Saeima.
– Saeima gan nav vērtējusi – Saeimas prezidijs slēgtā sēdē pieņēma lēmumu.
– Jā, bet es neesmu viņu ne virzījis, ne ieteicis, ne ieminējies kādam, kurš būtu jāvirza. Ja jau pārmet, ka kaut kur tiek virzīti mani klasesbiedri, jājautā, kāpēc šo divu ar pusi gadu laikā, kad esmu ministrs, viņš ieņēma zemu amatu DP, nesaņēma nekādus bonusus, kāpēc viņš nav DP priekšnieks?
– Papildu uzmanība DP priekšnieka maiņai un politiskajai neitralitātei pievērsta kontekstā ar deputāta Dzintara Zaķa balsu pirkšanas lietu Latgalē. Tiesa pateikusi, ka iespējama ietekme bijusi, bet spriedums ir tāds, jo nav bijuši pierādījumi. Kāpēc, jūsuprāt, nevarēja iegūt pierādījumus?
– Šīs lietas pārsvarā balstās uz liecinieku parakstītām liecībām, kuras var nostiprināt kā pierādījumus, bet diemžēl ļoti daudzi atsakās liecināt. Man pārmet pat to, ka DP ļoti aktīvi uzstāj, lai personas liecina, nevis – ka kādas liecības netiktu pieņemtas. Tā kā Latgalē ierosināti vairāki procesi par vairākām partijām, tad ir papildināta vietējā komanda ar izmeklētājiem no Rīgas, lai iespējami ātrāk tās izmeklētu. DP ir uzraugošie prokurori, kas ir tiesīgi vērtēt, vai ir tā, ka kāds liecinieks netiek ņemts vērā vai kāds ietekmēts. Ja kāds ir kaut ko redzējis un ir gatavs liecināt, bet DP viņu nav aicinājusi, vai – otrādi – teikusi, lai neliecina, aicinu vērsties ar iesniegumu pie manis, un jautājums nekavējoties tiks risināts.
– Domājat, ka cilvēki vērsīsies pie jums, zinot, ka esat partijas biedri?
– Tas signāls vai liecība nevarēs palikt neievērota, tas būs publiski zināms, ka ir uzrakstīts ministram, es to nevarēšu ielaist papīrgriezējā!
– Kāpēc cilvēki baidās liecināt? Sistēmā kaut kas būtu jāmaina, lai viņi to darītu?
– Nedomāju. Var jau teikt, ka viņi baidās, bet, manuprāt, viņi vienkārši negrib liekas klapatas. Arī ne vienmēr tie, kas kaut ko it kā esot redzējuši, īstenībā arī ir redzējuši. Un cilvēki ir dažādi – ir personas, kas neko negrib, gatavi par pieciem, desmit eiro pārdot balsi, un ir cilvēki, kas ļoti aktīvi cīnās par visām tiesībām, raksta pa desmit reizēm sūdzības.
Esmu personīgi izteicis lūgumu šīs lietas aktīvi izmeklēt, neņemot vērā politiskās piederības.
– Bez šā lūguma ir arī kādas sistēmiskas lietas, kas garantētu izmeklēšanas neietekmējamību?
– Vienīgā politiskā ietekmēšana varētu būt, ja izmeklētājam vai priekšniekam teiktu: «Politiski tas nedrīkst notikt!» Visā manas ministrēšanas laikā neviens nevar teikt, ka es būtu lūdzis kādu procesu atrisināt tā vai citādi. Ja personas tiks atzītas par vainīgām, tiks sauktas pie atbildības, neatkarīgi no partijiskās piederības.
Vai tas ir speciāli, vai kādi iekšējie procesi ietekmē to, ka informācija par Vienotību ir tik publiska, ka runā tikai par Zaķa lietu, lai gan ir septiņi kriminālprocesi un balsu pirkšanā iesaistītas arī citas personas un partijas. Man jau būtu izdevīgi sākt stāstīt par citiem, bet es kā ministrs neesmu tiesīgs iepazīties ar lietu materiāliem. Viss notiek korekti, un galvenā problēma ir ar liecībām, uz ko var balstīt tālāku procesu – ja tās būs, būs arī rezultāts.
– Kā jūtaties Vienotībā? Distancējaties no iekšējām intrigām, sēžat savā Pentagonā to neskarts?
– Nezinu, kā tālāk pozicionēšos partijā, bet piekritu iziet cauri vēlēšanu sietam, lai turpinātu darbu ministra amatā. Pēc vēlēšanām vienojāmies, ka amatus komisijās, frakcijā dalīs jaunais deputātu sastāvs pēc tam, kad būs apstiprināta valdība.
– Atbalstāt Solvitas Āboltiņas palikšanu partijas vadībā?
– Lielā mērā pateicoties viņai, esam Saeimā 23 vienoti, neraugoties uz mūsu iekšējām attiecībām, mūsu partijas cilvēks ir premjers, un Āboltiņa šo procesu ir spējusi saturēt un novadīt. Man viņai nav nekādu pārmetumu.