Juris Gulbis: TV staciju iegāde ir loģisks Lattelecom attīstības solis
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
- Izskatās, ka optimisma ēra noslēgusies. Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijā strādājošo skaits ir samazinājies par vairāk nekā 2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Nacionālā attīstības plāna prognozes 2014. gadam netiks izpildītas.
– Lattelecom šādos apstākļos darbojas jau lielāko daļu no pēdējiem desmit gadiem. 2006. un 2007. gadā, kad tikko sāku strādāt uzņēmumā, tad, runājot par uzņēmuma perspektīvām, vairums ekspertu izteica prognozes, ka nākamos desmit gadus uzņēmums neizturēs. Laikā, kad notika mobilo telefonu izplešanās, nebija saprotams, kas nākotnē lietos fiksētos telefonus? Biznesa attīstība visu laiku bija apstākļos, kad ir liels spiediens no citiem piedāvājumiem, taču tieši tas bija galvenais, kas stimulēja meklēt jaunus virzienus un jaunas idejas, ar ko varētu aizstāt samazinājumu. Zināšanas un prasmes mums ir pietiekami lielas, tāpēc stratēģiskie lēmumi, kas tika pieņemti 2005.–2007. gadā par iešanu ārpus tradicionālā telekomunikāciju operatora biznesa, uzsākot investīcijas optisko kabeļu tīklā, attīstot digitālo televīziju un piedāvājot integrētos pakalpojumus korporatīvajiem klientiem (datu centri, datu pārraides u. c.), kompensēja gan balss pārraides klientu kritumu, gan ienākumu kritumu. Tātad ieņēmumi no jaunajiem biznesiem kompensēja ienākumu samazinājumu no tradicionālā biznesa. Tā tas turpinās arī šogad, kad Lattelecom apgrozījums būs pagājušā gada līmenī, bet peļņa augstāka.
Atbilstoši Top 101 veiktajam uzņēmumu vērtības aprēķinam, Lattelecom kopējā vērtība ir pieaugusi – Lattelecom gada laikā šeit pakāpies pa divām vietām uz augšu, uzņēmuma vērtība pieaugusi par 30% jeb 100 miljoniem eiro! Uzņēmuma vērtību nosaka biznesa modelis un finanšu rādītāji. Vērtības pieaugumam palīdzēja kopējas tendences Eiropā, paredzot, ka agrāk vai vēlāk Latvijas telekomunikāciju tirgū ir jānotiek konsolidācijai, bet, galvenais, Lattelecom nomainīja biznesa modeli. Tikai vienkāršiem tīkla operatoriem uzņēmuma vērtība ir zemāka. Mēs tīkla operatora funkcijas papildinājām ar pakalpojumiem korporatīvajiem klientiem un tādiem pakalpojumiem kā TV, tādiem, kuriem pamatā ir saturs. Šādam modelim jau ir augstāka uzņēmuma vērtība, un līdz ar to arī Lattelecom novērtējums ir augstāks. Un, protams, uzņēmuma vērtību ietekmēja pieaugošie finanšu rādītāji, kas ir noteicošais uzņēmuma vērtības faktors.
– Pēdējos gados lielā mērā, pateicoties ES politikai, izdevumi par sakariem ir samazinājušies. Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, kas nozīmē, ka vienīgais reālais uzņēmumu rādītāju uzlabošanas virziens ilgtermiņā ir izdevumu samazināšana, kas visbiežāk ir panākama ar apvienošanos.
– Eiropas telekomunikāciju biznesam ir kopīga problēma. Eiropā ir 28 nodalīti tirgi, kuros darbojas 600 nozīmīga līmeņa telekomunikāciju uzņēmumu. Salīdzinājumam Ķīnas telekomunikāciju sektorā darbojas trīs lieli, bet ASV četri lieli uzņēmumi. Eiropā tik liels uzņēmumu daudzums nevar darboties tikpat efektīvi kā ASV vai Ķīnā, jo ir jārēķinās ar nemainīgo izmaksu bāzi. Apvienošanās un konsolidācijas procesi notiek. Eiropā apvienošanās procesi telekomunikāciju nozarē ir sākušies un tie uzņem strauju tempu, piemēram, Igaunijas fiksēto sakaru, interneta un televīzijas pakalpojumu sniedzējs Elion ir apvienots ar Igaunijas lielāko mobilo sakaru operatoru EMT.
Līdzīgs process sācies Lielbritānijā, kur telekomunikāciju līderis BT sācis sarunas par tā mobilo sakaru uzņēmuma O2 atpirkšanu no Spānijas telekomunikāciju kompānijas Telefonica. 2002. gadā BT nodalīja mobilo sakaru struktūrvienību, 2005. gadā to pārdeva, bet tagad izskata attīstības modeli, integrējot vienotā uzņēmumā arī mobilo sakaru operatoru.
Pati jaunākā ziņa ir Telia Sonera paziņojums par kopuzņēmuma veidošanu Dānijā ar otru Ziemeļvalstu telekomunikāciju koncernu Telenor.
Eiropā līdz šim bija tikai divi lielie fiksētā tīkla operatori, kuriem nebija sava mobilā biznesa, bet, kad BT darījums īstenosies, tad paliks tikai viens uzņēmums – Lattelecom. Šādu attīstības ievirzi mēs jau prognozējām, un, par cik Lattelecom pieder 23% no LMT kapitāla daļām, jau 2013. gada martā Lattelecom padome izteica priekšlikumu apvienot abus uzņēmumus. Abu uzņēmumu padomes apstiprināja, ka apvienošanas sinerģija būtu aptuveni 70 miljoni eiro. Uzņēmumu vērtības pieaugums būtu 255 miljoni eiro, un papildus tam akcionāri saņemtu vienreizēju maksājumu 153 miljonus eiro. Tāds būtu Latvijas ieguvums, sekojot pasaules tendencēm.
– Lēmums tika atlikts.
– Apvienošanās jautājumu šā gada janvārī skatīja tobrīd demisionējusī Valda Dombrovska valdība, un tika nolemts atlikt lēmuma pieņemšanu uz pēcvēlēšanu laiku. Arī tagad valdību vairāk nodarbina valsts budžeta izveidošana, bet kādā brīdi pie šā jautājuma būs jāatgriežas. Akcionāri ir divi, un tagad tiek gaidīts Latvijas valdības lēmums. Sekas no kavēšanās ar apvienošanās jautājumu var būt abu uzņēmumu pozīciju pasliktināšanās, jo ir indikācijas, ka Latvijas tirgū var notikt citu tirgus dalībnieku apvienošanās, kuriem šāda procedūra būtu vienkāršāka un īsāka.
– Vai klientu skaita samazināšanos telekomunikāciju jomā Latvijā var līdzsvarot plašāka pāreja uz automātiskām sistēmām?
– No trim Latvijas mobilajiem operatoriem tikai viens ir ar augošiem finanšu rādītājiem – mazākais no visiem trijiem. Situācija, kad samazinās potenciālo klientu skaits, drīzāk ir izaicinājums diviem lielākajiem mobilajiem operatoriem. Neskatoties uz šo operatoru ambiciozajiem publiskajiem paziņojumiem, mēs redzam pastāvīgu finanšu rādītāju pasliktināšanos. Visi cer uz kopējo izaugsmi, kad arvien vairāk parādīsies un tiks izmantoti internetam pieslēgti objekti – automašīnas, veļas mazgājamās mašīnas, gudrās mājas un tamlīdzīgi. Zināmu izaugsmi varam gaidīt, bet, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju zemo pirktspēju, izaugsme nebūs eksplozīva.
– Latvijā cilvēki pierod pie bezmaksas WiFi (bezvadu internets). Citviet, piemēram, Ķīnā, bezvadu internets, balss sakari un klasiskā datu pārraide ir mobilo telefonu uzņēmumu maksas pakalpojumi.
– Lattelecom bezmaksas WiFi ir bizness. Mēs pelnām ar reklāmu. Sesiju skaits jau pārsniedz miljonu skatījumu mēnesī, un visi reklāmas laukumi ir izpārdoti līdz nākamā gada otrajam ceturksnim. Biznesa modelis ar reklāmu sevi ir attaisnojis. Savukārt Lattelecom klienti var lietot WiFi bez reklāmas. Telekomunikāciju biznesā ir aksioma – jo plašāks ir pakalpojumu klāsts, ko izvēlas klients, ja vairāk tas samazina klientu pāreju no viena operatora pie cita. Klientu mainība ir galvenais augsto izmaksu cēlonis mobilo operatoru biznesā. Tas būtu pilnīgi loģiski, ka WiFi tiktu pakots kopā ar mobilā telefona balss un datu pārraides pakalpojumiem, tad varētu vieglāk balansēt tīkla slodzi. Mobilo operatoru tīklu lielākā problēma ir ļoti liela lietotāju skaita vienlaicīgs pieslēgums, kas samazina datu pārraides ātrumu. Operatori, kuriem ir liels datu pārraides apjoms, šo problēmu var atrisināt, vienā pakalpojuma paketē piedāvājot gan balss, gan bezvadu interneta pakalpojumus.
– Tele2 ir iespējas attīstītie televīzijas virzienā. Vai Lattelecom izskata attīstības stratēģiju, iegādājoties arī vietējās TV stacijas?
– Tas būtu loģisks attīstības solis. Piemēram, Lielbritānijas BT aktīvi pērk sporta pārraižu translācijas tiesības un izmanto to, lai piesaistītu klientus savam tīklam un savai interaktīvajai TV. Otrs piemērs – kā jau mēs iepriekš paredzējām, nupat publiski paziņots par Tele2 sadarbību ar MTG, izplatot Viaplay interneta televīzijas pakalpojumu Tele2 klientiem. Svarīgi atcerēties, ka gan Tele2, gan MTG lielākais akcionārs ir Zviedrijas Kinnevik investīciju fonds. Mēs vairāk ejam virzienā, attīstot tiešraides. Šogad bija TV kanāls par Positivus festivālu, iepriekš bija Dziesmu un deju svētku kanāls, savukārt šonedēļ atklājām kultūras TV kanālu, kas veltīts Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai.
– Atskatoties uz 2014. gadu, kādi bija svarīgākie aizejošā gada notikumi?
– Manuprāt, kā pirmais jāmin tas, ka TV3 izgāja no bezmaksas apraides, kā arī tas, ka Baltcom pārtrauca pakalpojuma piegādi lielai daļai Rīgas centra klientu. Šie notikumi nebija saistīti ar mums, bet mums tas deva lielu papildu klientu skaitu. Otrs ir tas, ka Rīga kļuvusi par Eiropas WiFi galvaspilsētu. Latvijā bezmaksas WiFi ir ar vislielāko pārklājumu Eiropas līmenī – gan uz vienu iedzīvotāju, gan uz teritoriju. Trešais veiksmes stāsts ir Lattelecom datu centra biznesa izaugsme, kas ievērojami palīdzēja uzlabot uzņēmuma kopējos finanšu rādītājus.
– Tagad Latvijā darbu sākusi jauna valdība. Kādi ir jaunās valdības galvenie uzdevumi, ko gaidāt no valdības?
– Solījumi par nodokļu politiku ir jāpilda, un paldies valdībai – pašreiz tie tiek pildīti. Darbaspēka nodokļu slogs ir jāsamazina, nodokļus vairāk pārceļot uz patēriņu un kapitāla ienākumu. Svarīgi, lai ir prognozējama likumdošanas un nodokļu vide. Ir jāveicina cīņa ar negodprātīgiem nodokļu maksātājiem, tomēr šim veidam jābūt pārdomātam un tiesiskam – piemēram, jāpārtrauc runas par komercuzņēmumu valdes locekļu atbildības palielināšanu, kā rezultātā VID bez tiesvedības procesa varēs pieņemt lēmumu, ka valdes loceklis atbild ar savu mantu. Šādas idejas, manuprāt, ir destruktīvs pasākums, kas samazina jaunu cilvēku vēlmi startēt uzņēmējdarbībā un grauj uzņēmējdarbības vidi. Citādi sanāks, ka valsts paziņos, ka visi, kas darbojas uzņēmējdarbībā, ir noziedznieki, kas nav pelnījuši pat tiesu, bet VID var vienpusēji pieprasīt pilnu atbildību, vēršoties pret valdes locekļu mantu.
Šādas reformas var radīt ļoti negatīvas sekas. Sadārdzināsies menedžmenta izmaksas godprātīgiem uzņēmumiem, jo valdes locekļu atalgojums un ar to saistītās izmaksas būs jāpalielina. Ja risks palielinās, tad prēmijai par riska uzņemšanos ir jāpieaug. Otrkārt. Arvien vairāk kā valdes locekļi tiks reģistrēti eksotisku valstu iedzīvotāji vai arī cilvēki bez konkrētas dzīvesvietas.
Sociālo nodokļu griestu atcelšanas ideja ir diezgan nepārdomāta. Laikam šīs idejas autori vēlas īpaši sodīt tos 5740 cilvēkus, kas godīgi uzrāda savus ienākumus un maksā no tiem visus nodokļus. Savukārt dīvainā kārtā šīs idejas autori uzskata, ka 40% no visiem strādājošajiem pārtiek tikai no minimālās algas! Valstij jāveicina vidējās algas pieaugums, nevis jāaudzē mazo algu saņēmēju īpatsvars, jo citādi ar otru roku valsts šādi stimulē aplokšņu algas. Tieši aplokšņu algas ir viens no būtiskākajiem VID izaicinājumiem, strādājot pie ēnu ekonomikas mazināšanas, kas ironiskā kārtā pēdējā gada laikā ir palielinājusies.
– Veidojot 2015. gada valsts budžetu, vispār netika uzklausīti un ņemti vērā uzņēmēju viedokļi.
– Diemžēl valsts budžets ir izveidots ar ļoti optimistisku IKP izaugsmes prognozi. Es neveidotu tik lielu valsts budžeta izmaksu pieaugumu. Manuprāt, ja nākamgad mēs spēsim palielināt IKP par vienu procentu, tad tas būs izcils sasniegums. Redzot ģeopolitiskos riskus, pieejai vajadzētu būt daudz, daudz piesardzīgākai.
Skatoties, kā tiek palielināti valsts izdevumi, es neredzu nekādu piesardzību. Turklāt, neīstenojot strukturālas reformas medicīnā un izglītībā, nauda tiek vienkārši nokurināta, slāpējot ikdienas vajadzības.
– Lai sasniegtu politisku mērķi – noturēties pie varas, tika uzturēts mīts par Latvijas veiksmes stāstu, ka krīze ir pārvarēta, bet izaugsme uzņem tempu. Tagad tie, kas noticēja šim mītam un pārvēlēja pie varas esošos, rada problēmas varai, jo pieprasa, lai izdevumi tiktu palielināti daudz vairāk, nekā valsts budžets var atļauties. Ko tagad darīt?
– Neveidot mītus. Ir, protams, viegli teikt, kas būtu jādara, raugoties uz pagātni. Tomēr, ja būtu normāls dialogs ar uzņēmējiem vai arī ieklausītos uzņēmēju viedoklī, tad veiksmes stāsta pasaka netiktu reklamēta. Uzņēmēju vēstījums valsts varai bija, plānojot valsts izdevumus, ņemt vērā valsts reālās iespējas. Šo vēstījumu uzņēmēju organizācijas daudzkārt atkārtoja. Mēs uzsvērām, ka ir nevis jāpriecājas par pašu izdomāto veiksmes stāstu, bet jāizmanto krīze, lai veiktu strukturālas reformas. Piemēram, izglītībā.
Nevajag stāstīt skolēniem un viņu vecākiem muļķības, ka, mācoties skolā ar 40 bērniem, var iegūt normālu izglītību. Skolai ir jābūt pietiekami lielai, lai tajā kvalitatīvi varētu pasniegt visus svarīgākos priekšmetus. Skolā ir jābūt tehniskam nodrošinājumam un daudz kam citam. Skolas, kas to nevar nodrošināt, nav jāuztur par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Tā arī nav atrisināts jautājums par obligāto eksāmenu fizikā un ķīmijā...
– Vai visiem to vajag?
– Vajag. Vajag obligāti. Kāpēc Baltkrievijā pašlaik tiek sagatavoti pasaules līmeņa IT inženieri, bet pie mums nav? Tāpēc, ka viņi saglabāja padomju izglītības sistēmas principu, kurā ir obligāta matemātika, fizika un ķīmija. Tāpēc tur ir pasaules līmeņa IT industrija, no kuras mēs aicinām darbā programmētājus, jo šeit attiecīgas kvalifikācijas speciālistus nevaram sameklēt.
– Fizikas un ķīmijas kabinetu izmaksas ir daudz lielākas, nekā mācot sociālās zinībās.
– Tā ir manis minētā problēma par mazajām skolām. Skolai jābūt ar tik lielu bērnu skaitu, lai tur varētu noslogot gan kabinetus, gan laboratorijas. Tāpēc skolai ir jābūt lielai. Ar tik mazu iedzīvotāju skaitu nav iespējams uzturēt tik lielu infrastruktūru. Nav jāstāsta, ka visi laukos var dzīvot un darboties rentabli. Laukos jādarbojas lielsaimniecībām, bet pārējiem jābrauc dzīvot un strādāt uz pilsētām, kur trūkst darba roku un kur ir normāla infrastruktūra.
– Tad mainām Nacionālo plānu! Kas traucē uzņēmēju organizācijām būt vēl aktīvākām? Lauksaimnieki šomēnes piketēs pie Eiropas Komisijas ēkas!
– Budžets jau tiek veidots, īpaši nerēķinoties ar to, kas tajā ierakstīts. Uzņēmēju organizācijas ir pietiekami aktīvas, bet mēs netiekam ņemti vērā. Mēs nevaram streikot, jo uzņēmēju vide ir cieši saistīta ar valsti, valsts ir ievērojams preču un pakalpojumu pircējs, valsts ietekmē uzņēmējdarbības vidi ar pasūtījumiem un tamlīdzīgi, utt. Tāpēc ir zināma robeža, kuru uzņēmēju organizācijas atšķirībā no arodbiedrībām nevar pārkāpt. Mēs aicinām diskutēt un pieņemt līdzsvarotus lēmumus.