Tautsaimniecība

Gana daudz Latvijas iedzīvotāju ir ieciklējušies, ka visu sava darba mūžu nodzīvos vienā profesijā un ka mācīties vajag tikai jaunajiem. Taču mainīgais darba tirgus apliecina – ieguvēji ir tie, kas iet līdzi laikam, spēj būt elastīgi un pārmaiņas neuztver kā bubuli, bet gan kā iespēju paplašināt savu redzesloku, profesionāli pilnveidoties.

Apkopojot 2018. gada kravu pārvadājumu rezultātus lielākajos transporta nozares uzņēmumos: Rīgas brīvostā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ostā, Ventspils brīvostā un Latvijas dzelzceļā, redzams, ka kopumā nozare virzās pa augšupejošu līkni.

Rīgas Centrāltirgus jaunatklātajā Gastronomijas paviljonā ļaužu straumes nerimst visas dienas garumā. Un tas nav pārsteidzoši, jo paviljonā ļoti plašā klāstā pieejama ikdienā ļoti bieži lietota pārtika – piena produkti un maize.

Līdz ar Rīgas standartapbūves dzīvokļu tirdzniecības decembra datu iegūšanu izveidojas kopaina par 2018. gadu. Dažos aspektos ir derīgi palūkoties uz dzīvokļu cenu izmaiņām vēl ilgākos laika posmos.

«Katrai animācijas filmai ir savs unikālais tapšanas stāsts, katra filma dod jaunu pieredzi. Radīt filmu ir kā doties pretī kaut kam nezināmam, un šis neziņas pilnais ceļš ir ilgs. Neziņa ir gan satraucoša, gan interesanta un intriģējoša, un nogurdinoša vienlaikus. Ir jārada kas pilnīgi jauns, ko neviens vēl nav redzējis,» savu darba specifiku raksturo animators un animācijas filmu režisors Edmunds Jansons. Viņš animācijas pasaulē rosās jau vairāk nekā 20 gadus, un pavisam drīz dienas gaismu ieraudzīs viņa jaunākais veikums – animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi.

2019. gada iestāšanās aizsāka apaļo gadskārtu sēriju Latvijas pārejai uz eiro lietošanu kopš 2014. gada 1. janvāra. Vai pirmie pieci eiro gadi pārliecina, ka patiešām sekos arī 10, 25, 50 un 100 gadu jubilejas?

Eiro ieviešana Latvijā daudziem uzņēmējiem sagādāja papildu rūpes – bija jāmaina norēķinu valūta, jāpielāgo finanšu instrumenti, jākonvertē preču cenas, jāpārdrukā piedāvājumi utt. Šo piecu gadu laikā šīs rūpes ir aizmirsušās, un eiro ieviešanu pozitīvi vērtē gan vietējā tirgū strādājoši komersanti, gan eksportējoši uzņēmumi.

Mārtiņš Ķeņģis brīvajā laikā nodarbojas ar Ironman triatlonu – skrien, brauc ar riteni, peld. Treniņi sešas septiņas reizes nedēļā. Treniņos uzkrātais rūdījums tiek parādīts arī sacensībās. «Tā ir cīņa ar sevi, sevis pārvarēšana, apliecināšana, ka sākotnēji šķietami nepaveicamas lietas ir paveicamas.

Kultūras un atpūtas parks Mežaparks ir daudzu Rīgas pilsētas un Latvijas iedzīvotāju iemīļota atpūtas vieta. Tas ir mežs ar parka funkciju, kas apmeklētājiem nodrošina dažādu veidu atpūtas iespējas meža vidē. Taču nu ir pienācis laiks uzlabot un sakārtot arī Mežaparka meža daļu.

Eiropas Komisijas (EK) tehniskās palīdzības neatkarīgie eksperti JASPERS Independent Quality Review snieguši pozitīvu atzinumu par a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) projektu Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija. Īstenojot šo projektu, elektrificēti tiks teju 700 kilometru dzelzceļa līnijas.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) vakar kārtējo reizi kaunināja un brīdināja politiķus par darbaspēka trūkuma radītajiem draudiem uzņēmumiem un ekonomikai kopumā.

Rīgas Tūrisma attīstības biroja darbības laikā Rīgu apmeklējušo tūristu skaits ir pieckāršojies. Latvijas galvaspilsētu 2017. gadā apmeklēja aptuveni 3,3 miljoni tūristu, tas ir, 1,7 reizes vairāk nekā Latvijā pastāvīgo iedzīvotāju. Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča intervijā Neatkarīgajai atklāj, kas tūristus vilina uz Rīgu un ar ko pilsēta šogad pārsteigs savus viesus.

Neatkarīgās uzrunātie uzņēmumu pārstāvji pērno gadu vērtē gana pozitīvi – ieceres realizētas, apgrozījums palielinājies, uzņēmums turpinājis savu attīstības kursu, arī prognozēs par 2019. gada jaušams optimisms, viens izaicinājums gan visiem vienāds – kur atrast darbiniekus, jo aizpildīt brīvās vakances nav vienkāršs uzdevums.

Latvijas Banka samazinājusi Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozi līdz 2%. Savukārt nākamgad ekonomika varētu augt par 3%.

Pašreizējie tautsaimniecības attīstības rādītāji Latvijā atpaliek no tiem, kas definēti Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2014.-2020.gadam, šodien secināts Nacionālās attīstības padomes sēdē.

Latvijas reģionālā attīstība nav rožaina. Valsts kontrole ir secinājusi, ka vairākās pašvaldībās iedzīvotāji ievērojami pārmaksā par atkritumu apsaimniekošanu. Latvijā veidojas gan no iedzīvotājiem, gan no bankomātiem brīvas zonas.

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzmanīgais formulējums, ka Eiropas Savienības mērķis samazināt CO2 emisijas par 40% ir «ambiciozs», patiesībā ir trauksmes signāls Latvijas diplomātiem un nozaru ekspertiem.

Zivsaimniecības nozare Latvijā patlaban ir viena no perspektīvākajām, pateicoties gan pieaugošajam pieprasījumam pēc zivīm pasaules tirgos, gan ievērojamam atbalstam no Eiropas Savienības (ES) fondiem, šodien konferencē atzina nozares pārstāvji.

Augstākās izglītības iestādēs primāri jānodrošina atbalsts tām mācību programmām, kas ir būtiskas tautsaimniecībai un veicina valsts konkurētspēju. To otrdien, 19.janvārī, uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu ziņojumu par situāciju augstākās izglītības sistēmā, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

Partijas Jaunais laiks (JL) Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Eiropas Tautas partijas grupa), uzstājoties EP debatēs rosināja Eiropas Komisijas (EK) finansiālo atbalstu izmantot ne tikai dalībvalstu budžetu un finanšu sistēmu stiprināšanai, bet arī valstu tautsaimniecību attīstībai.