Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzmanīgais formulējums, ka Eiropas Savienības mērķis samazināt CO2 emisijas par 40% ir «ambiciozs», patiesībā ir trauksmes signāls Latvijas diplomātiem un nozaru ekspertiem.
Šobrīd jādara viss, lai jaunā ES klimata politika Eiropas zaļākajai valstij neuzliktu tādus pašus pienākumus kā vides ziņā noplicinātajām valstīm. Pretējā gadījumā Latvijā tiks ievērojami apgrūtināta rūpniecība, apturēta lauksaimniecības attīstība, kā arī sadārdzināta apkure.
Fakts, ka esam saimnieciski neattīstīta un nabadzīga valsts, kas izmešus absorbē, nevis emitē, Briselē nevienu vairs neinteresēs, un katrs iedzīvotājs būs spiests samaksāt par valdību izgudrotā CO2 kvotu biznesa uzturēšanu pie dzīvības.
Pārāk dārga zaļā revolūcija
Saskaņā ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas aprēķiniem, īstenojot tikai Energoefektivitātes direktīvu, siltumenerģijas tarifus gala patērētājiem lielākā daļa uzņēmumu būs spiesta paaugstināt par vairāk nekā 10%. Bet energoefektivitātes palielināšana par 30% līdz 2030. gadam nav vienīgais ES Klimata un enerģētikas politikas nospraustais mērķis. Siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina par 40% pret 1990. gadu. Latvijas lauksaimniekiem tas automātiski nozīmētu jebkādu attīstības plānu apturēšanu un atgriešanos 2005. gada lauku ražošanas līmenī. Savukārt atjaunojamās enerģijas īpatsvaram kopējā enerģijas patēriņā jāsasniedz 27%, tātad valstij ar vēl lielāku vērienu būs jāsubsidē arī konkurētnespējīgi enerģijas avoti.
Praksē šie tā dēvētie uzlabojumi Latvijai nozīmēs ļoti dārgu un nevajadzīgu revolūciju faktiski ikvienā dzīves jomā. Galīgo lēmumu par Klimata un enerģētikas mērķiem Eiropadome plānojusi pieņemt jau 23. un 24. oktobrī. Līdz tam Latvijai vēl ir iespēja aizstāvēt savu pozīciju, un labi, ka šoreiz nozaru un atbildīgo ministru starpā valda vienprātība – piedāvātajos apjomos šie mērķi Latvijai nav pieņemami.
Biomasa būtu risinājums
ES Vispārējo lietu padomes pēdējā sanāksmē ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vadītā Latvijas delegācija norādīja, ka nepieciešams godīgs mērķu sadalījums dalībvalstu starpā un jāizvērtē ietekme uz katru no dalībvalstīm. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš ir meklējis atbalstu pie savas Vācijas kolēģes Barbaras Annes Hendrikas: «Pārrunājām, ka pret Latviju būtu jāpiemēro atšķirīgi noteikumi, un izmešu samazinājumam ir jābūt mazākam.» Ir pamats cerēt, ka Vācija Latvijas pozīciju atbalstīs. Tomēr, pēc Romāna Naudiņa domām, ir jomas, kur zaļāka domāšana arī Latvijai ir objektīvi nepieciešama. Viņš min vairākus piemērus. Rīdzinieki nezin kādēļ ir apsēsti ar apvidus automašīnām. Taču, ja gribi braukt ar ekskluzīvu degvielas krematoriju – nu tad maksā arī par ekskluzīvu izmešu daudzumu. Tāpat plašāka pāreja apkurē no fosilā kurināmā uz biomasu būtu progresīva un arī izdevīga rīcība, jo mežu Latvijā netrūkst. Neizdevīgi tas būtu Krievijas Gazprom, no kā pērkam gāzi, un arī Skandināvijai, kas savās katlumājās dedzina Latvijas koksni. Koksnes kurināmā eksports esot trīs miljoni tonnu gadā, ar to pilnībā varētu aizvietot Latvijai nepieciešamo fosilo kurināmo, bet skandināvi paliktu bešā.
Zemnieki grib strādāt
Pēc ministra Naudiņa domām, arī lauksaimniecībā vēl pastāvot zaļākas un izmešiem trūcīgākas dzīves rezerves – proti, mazāk lietot minerālmēslus un saimniekot bioloģiskā garā. Zemkopības ministrijas un pašu lauksaimnieku nostāja šai jautājumā gan ir skeptiskāka. 2005. gadā, līdz kura līmenim jāsamazina izmeši, Latvijas lauksaimniecība tikai sāka ieskrieties, un arī pašlaik Latvijā ir zemākais lopu blīvums visā Eiropā. Biedrības Zemnieku saeima pārstāve Zanda Krūklīte atgādina, ka tādēļ Latvijas Nacionālais attīstības plāns paredz palielināt gan lopu skaitu, gan aramzemes daudzumu. Strādāt intensīvāk. Un šis plāns, jāatgādina, vēl salīdzinoši nesen tika saskaņots ar Briseli. Bet tagad attīstības vietā lauksaimniecībai tiek piedāvāts atgriezties pēcpadomju stagnācijas līmenī. Ne tikai neatbrīvot zemi no krūmiem, bet krūmiem jau atkarotu aramzemi laist atmatā.
«Mēs nevaram tam piekrist, un Latvija nedrīkst tam piekrist,» rezumē Zemnieku Saeimas līdere Maira Dzelzkalēja.
Rēķiniem ceturtdaļa plusā
Arī Latvijas siltumuzņēmumiem un to klientiem ES iecerētie klimata mērķi radīs smagus un galvenais nevajadzīgus zaudējumus. Ikgadēja enerģijas ietaupīšana 1,5% apmērā, ēku renovācija, viedie skaitītāji, obligāti energoauditi, efektīvas siltuma sistēmas, iemaksas energoefektivitātes fondā: tas viss ir ļoti skaisti, bet dārgi. Siltumuzņēmumu asociācija prognozē, ka, īstenojot jaunos energoefektivitātes pienākumus, siltumenerģijas tarifiem jāpieaug no 5 līdz pat 25%.
Ventspils mērs Aivars Lembergs to nodēvējis par apzinātu centralizētās siltumapgādes sistēmas graušanu, jo visi līdzšinējie ieguldījumi apkures efektivitātē un tarifu pazemināšanā tiek padarīti par bezjēdzīgiem. Lielāki rēķini mudinās cilvēkus pāriet uz autonomu apkuri.
Latvijai nedraudzīgajiem ES klimata mērķiem nepiekrīt arī Ekonomikas ministrija. Vides jautājumi tās ieskatā ir vērtējami kontekstā ar mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pat izteicies, ka Latvijai nav jāapmaksā citu valstu prioritātes, un izmešu apkarošana pilnīgi noteikti nav mūsējā. Jautājums vienīgi, vai Latvijas amatpersonām pietiks dūšas pateikt šai prioritātei kategorisku nē arī Briselē.