Dzīvokļu cenas Rīgā - pieticīgs kāpums arī ir kāpums

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Līdz ar Rīgas standartapbūves dzīvokļu tirdzniecības decembra datu iegūšanu izveidojas kopaina par 2018. gadu. Dažos aspektos ir derīgi palūkoties uz dzīvokļu cenu izmaiņām vēl ilgākos laika posmos.

Pagājušajā gadā dzīvokļu cenas cēlušās. Vienu un to pašu var teikt par visām 2018. gada cenām, kas paaugstinājušās pietiekami strauji, lai mainītu dažādu preču un pakalpojumu cenu samēru. Tas savukārt nav mainījies par labu dzīvokļiem no padomju laika mantotajās mājās. Šo dzīvokļu iemītniekiem, kas dažos gadījumos izlikuši un jebkurā gadījumā patur vērā iespēju izlikt savu dzīvokli pārdošanai, jāsamierinās ar domu, ka tāds darījums nepadarīs viņus bagātus. Tāpat arī šādu dzīvokļu pircēji atrodas ārpus aizdomām, ka viņi būtu bagātnieki. Latio savus klientus blokmāju segmentā raksturo kā samērā jaunus ļaudis 25 līdz 35 gadu vecumā, kuriem vajadzīga valsts palīdzība ALTUM garantiju programmas veidā. Par to pašu liecina fakts, ka Rīgā ir zemākās vidējās dzīvokļu cenas starp Baltijas valstu galvaspilsētām.

Ekrānuzņēmums no avīzes

Decembra cenu izmaiņu atskaitēs atkal uguņo Latio ar +17 eiro decembrī pret novembri vidēji par katru kvadrātmetru dzīvokļos, par kuriem izdevies noslēgt darījumus decembrī. Protams, ka tāds skaitlis piesaista uzmanību, ja salīdzina ar Arco Real Estates +2 eiro un Ober Haus nulli, kas, ar mikroskopu skatoties, nav precīzi nulle, bet cenu pieaugums par 0,03% jeb 30 eirocentiem kvadrātmetrā. Tomēr 12 mēnešu garumā, salīdzinot 2017. gada decembri ar 2018. gada decembri, tieši Latio uzrādītais cenu pieaugums par 29 eiro kvadrātmetrā izrādās vispieticīgākais. Jāatgādina, ka Latio jau 2017. gada septembrī apgalvoja, ka cenas šķērsojušas 800 eiro robežlīniju. Jā, bet drīz vien izrādījās, ka cenas gatavas šo robežu šķērsot gandrīz vai katru mēnesi gan augšupejošā, gan lejupejošā virzienā. Ja salīdzina ar 2017. gada novembra cenām 810 eiro līmenī, tad šā gada decembra pieaugums Latio versijā ir tikai +17 eiro, bet pret 2018. gada jūlija 790 eiro tās kāpušas par 37 eiro.

Arco Real un Ober Haus vidējās cenas rēķina savādākā veidā. Rezultātā Arco Real pieaugumu vērtējis ar +30 un Ober Haus - ar +34 eiro. 800 eiro robežlīnijai šo firmu aprēķinu rezultāti tuvojas lēni, bet stabili. Tas gan nenozīmē, ka šīs firmas neapkalpo darījumus, kuros reālā cena ir augstu virs vidējām cenām. Tas nozīmē, ka mēdz notikt arī darījumi par daudz zemākām cenām. Noapaļojot cenu vidējo rādītāju izmaiņas, iznāk +30 eiro starp 760 eiro aizpagājušā gada beigās un 790 eiro pagājušā gada beigās. Tas atbilst +4%, kas pārsniedz oficiālo inflācijas rādītāju, bet jūtami atpaliek no tā dzīves dārdzības pieauguma, kāds izjūtams visos sadzīves un saimnieciskās darbības segmentos.

Tieši būvniecība bijusi cenu pieauguma līdere, ko lielā mērā diktējis Eiropas Savienības palīdzības fondu iztukšošanas ritms. Celtniecībai tiek atvēlēta lauvas tiesa no šo fondu kopapjoma Latvijā. Tas gan nenozīmē, ka obligāti jābūt celtniekam, lai tiktu pie ES naudas. Visā 2014.-2020. gada plānošanas periodā kopumā tie noteikti ir simti miljoni eiro, kas tiek sadalīti par pētījumu veikšanu, plānu un atskaišu rakstīšanu, konsultāciju sniegšanu u. tml. Kurš pratis labāk iekārtoties šādās naudas plūsmās, tas noteikti vairs nedzīvo blokmājās, bet jaunajās daudzdzīvokļu vai savrupmājās kaimiņos tiem, kuri visveiklāk tukšojuši Latvijas simtgades svētku budžetu. Lai viņi varētu savus guvumus ieguldīt nekustamos īpašumos, kādam tie bija jāsagādā un jāpiedāvā. Privāto objektu attīstītājiem nācās konkurēt par celtniekiem un citiem resursiem ar valsti un pašvaldībām, kas tērēja ES dāvināto naudu. Šāda konkurence cēla jauno mājokļu cenas straujāk nekā vecajiem dzīvokļiem. No vienas puses, tas ir godīgi - lai bagātie maksā vairāk. No otras puses, tas liecina par materiālās nevienlīdzības nostiprināšanos Latvijā.

No mākleru skatpunkta jebkurš pieprasījums pēc nekustamiem īpašumiem ir labs pieprasījums. Latio tāpēc rezumē, ka 2018. gads bijis «izaugsmes un attīstības gads», kuram mākleri saredz turpinājumu vismaz visā šā gada garumā.


http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2019/01/23/pieticigs-kapums-ari-ir-kapums

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.