Latvijas Banka samazina šī gada tautsaimniecības izaugsmes prognozes līdz 2%
 
©Scanpix

Latvijas Banka samazinājusi Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozi līdz 2%. Savukārt nākamgad ekonomika varētu augt par 3%.

Iepriekš centrālā banka šī gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes samazināja martā, kad IKP kāpuma prognoze tika samazināta no 2,7% uz 2,3%.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien preses konferencē sacīja, ka diemžēl vēlreiz jāsamazina izaugsmes prognozes. Ņemot vērā jaunākos makroekonomikas datus, Latvijas Bankas speciālisti vērtē, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps šogad būs 2%. Savukārt 2017.gadā IKP varētu augt nedaudz straujāk - par 3%. Šādas prognozes tiek paustas, jo ārējais pieprasījums varētu augt straujāk nekā līdz šim, kā arī sagaidāma augstāka investīciju aktivitāte iekšzemē saistībā ar Eiropas fondu naudas ieplūšanu.

Latvijas Bankas aktualizētās ekonomikas attīstības prognozes ir pesimistiskākas nekā Finanšu ministrijas jaunākās aplēses par Latvijas ekonomikas izaugsmi. Ministrijas eksperti domā, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 2,5%, bet nākamgad - par 3,5%.

Rimšēvičs vērtēja, ka Latvijas makroekonomiskie dati pēdējā laikā bijuši vāji. Pēc IKP sarukuma pērn ceturtajā ceturksnī arī šogad pirmā ceturkšņa dati bija izteikti vāji - pieaugums bija vien par simbolisku procenta desmitdaļu.

Latvijas Bankas prezidents atzina, ka 2016.gads iezīmēsies kā lēnākas izaugsmes gads. Izaugsmes tempu kritumu nosaka vairāki apstākļi - gan joprojām sarežģītā situācija ārējos tirgos, kas gan pakāpeniski uzrāda uzlabošanās pazīmes, gan arī pārrāvums investīciju projektu realizācijā, kas saistīts ar Eiropas fondu finansējumu, un sekojošais būvniecības apjomu kritums. Arī mazumtirdzniecības pēdējā laika veikums atpaliek no mājsaimniecību atalgojuma kāpuma, kas norāda uz mājsaimniecību tieksmi krāt.

Pēdējo ceturkšņu vājie makroekonomiskie dati un Eiropas Savienības fondu projektu sākšanas kavēšanās liecina, ka šogad ekonomikas izaugsme būs lēnāka nekā iepriekš. Tas pagarina zemas izaugsmes periodu - jau kopš 2014.gada Latvijas IKP izaugsme ir zem 3%.

Pagājušajā gadā Latvijas IKP palielinājās par 2,7%.

Rimšēvičs secināja, ka tuvojas beigām laiks, kad straujāku attīstības tempu Latvijā ļāva uzturēt dažādie darbaspēka izmaksu līmeņi. Tālākai ekonomikas izaugsmei būs nepieciešami produktivitātes uzlabojumi. Nepieciešamas augstākas kvalitātes investīcijas kapitālā. Vienlaikus, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, liela nozīme vidējā un ilgtermiņā būs tam, kā Latvija rīkosies ar cilvēkkapitālu. Šī iemesla dēļ Latvijas Banka pēdējā laikā aktīvi iesaistījusies diskusijās, kas skar veselības aprūpes un izglītības jomas, skaidroja Latvijas Bankas prezidents.

Preses konferencē Rimšēvičs pievērsās arī eirozonas tautsaimniecībai. Eirozonas reālais IKP pirmajā ceturksnī auga par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kas bija labāks rezultāts par prognozēto. Tā rezultātā pirmajā ceturksnī IKP bija par 1,6% augstāks nekā pirms gada, un tā līmenis pārsniedzis pirmskrīzes līmeni.

Izaugsmi eirozonā joprojām veicināja privātā patēriņa pieaugums, ko balstīja Eirosistēmas stimulējošā monetārā politika, uzlabojumi darba tirgus rādītājos, kā arī joprojām salīdzinoši zemā naftas cena. Izaugsmi mazināja ārējā pieprasījuma vājināšanās, ko noteica ģeopolitiskā situācija. Lai arī Eirosistēma īsteno aktīvu un stimulējošu monetāro politiku, saprātīgas fiskālās politikas un strukturālo reformu īstenošana turpina būt nozīmīgi faktori ilgtspējīgas izaugsmes veidošanā.

Jaunākās Eiropas Centrālās bankas ekspertu prognozes liecina, ka šogad eirozonas IKP augs par 1,6%, bet 2017.gadā un 2018.gadā gaidāms IKP kāpums par 1,7%. Izaugsmes kāpumu eirozonā veicinās stimulējošā Eirosistēmas monetārā politika. Gaidāms, ka pasaules ekonomiskā izaugsme paātrināsies un arī eksporta izaugsme varētu atkopties.