Kultūras un atpūtas parks Mežaparks ir daudzu Rīgas pilsētas un Latvijas iedzīvotāju iemīļota atpūtas vieta. Tas ir mežs ar parka funkciju, kas apmeklētājiem nodrošina dažādu veidu atpūtas iespējas meža vidē. Taču nu ir pienācis laiks uzlabot un sakārtot arī Mežaparka meža daļu.
SIA Rīgas meži jau vairākus gadus ir Mežaparka apsaimniekotāja visā plašajā tā funkciju ziņā. Uzņēmuma speciālisti ir izstrādājuši mežu apsaimniekošanas plānu, kas paredz pakāpenisku Mežaparka mežu kopšanu tuvāko astoņu gadu laikā. Kopšana lielākajā daļā no meža teritorijas nozīmēs lapu koku izciršanu, atsevišķu priežu izciršanu vietās, kur tās traucē vecajām priedēm, kā arī pameža krūmu izciršanu. Kopšanas darbi plānoti pa daļām, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu un traucētu Mežaparka apmeklētāju atpūtu. Kā arī galvenie darbi plānoti gada klusajos mēnešos, rudenī, ziemā. Darbi tiks pilnībā pārtraukti putnu ligzdošanas laikā no aprīļa līdz jūlijam.
2018. gada novembrī SIA Rīgas meži speciālisti tikās ar vairāku vides un dabas aizsardzības nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu plānotos darbus un apmainītos pieredzē šādu darbu veikšanā. Arī Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitologu biedrības un Vides aizsardzības kluba speciālistu viedoklis ir tāds, ka priedēm Mežaparkā noderētu cilvēku palīdzība un, veicot meža kopšanas darbus plānotajā veidā un apjomos, vērtīgo priežu mežaudžu, kā arī atsevišķo vērtīgo koku mūžu iespējams būtiski paildzināt un noturēt priedi kā valdošo sugu Mežaparkā.
Rīgas mežu speciālisti norāda, ka vairākus gadu desmitus mežs Mežaparkā ir audzis savā nodabā, bez īpašas cilvēku iejaukšanās, ja neskaita atsevišķu bīstamu koku novākšanu un pameža izzāģēšanu atsevišķās meža daļās un gar gājēju celiņiem.
Tomēr cilvēku klātbūtne un ietekme uz to, kādā veidā mežs Mežaparkā ir attīstījies un turpina veidoties, ir nozīmīga. Nabadzīgajās smilšu augsnēs, kurās Latvijas apstākļos aug priede, šobrīd Mežaparka meža teritorijā ir ienākušas vairākas lapu koku sugas, no kurām agresīvākā ir kļava. Lapu koki ar savu klātbūtni ievērojami bagātina dabiski nabadzīgās augsnes un tādējādi uzlabo augšanas apstākļus citām Latvijas apstākļos dabiskām un diemžēl arī invazīvām sugām.
Šāda salīdzinoši strauja lapu koku ienākšana, pēc SIA Rīgas meži speciālistu stāstītā, rada konkurenci esošajām lielajām un vecajām priedēm, tās nomācot un samazinot to mūžu, bet kritušo lapu sega ievērojami kavē un pat padara neiespējamu jauno priežu ieaugšanos un veiksmīgu attīstību. Tas savukārt nozīmē, ka priežu liktenis ilgtermiņā šādos apstākļos Mežaparkā ir apdraudēts.
Priedes var sasniegt ievērojamu vecumu - atsevišķos gadījumos 300 gadu un pat vairāk, tomēr, ņemot vērā, ka vienai daļai no lielākajām un vecākajām priedēm Mežaparkā vecums ievērojami pārsniedz 200 gadu un novērojumi rāda, ka daļai no vecajām priedēm dēļ blakus esošo koku (gan priežu, gan lapu koku) konkurences sāk atmirt un kalst zari, nozīmē to, ka tuvāko 100 gadu laikā paredzamas jau straujas izmaiņas koku sastāvā - vecās priedes aizies bojā un tiks aizstātas ar lapu kokiem -, lielā daļā no Mežaparka tieši lapu koki būs tie, kas pārņems vadību mežā, kas nozīmē, ka retajām jaunajām priedēm būs grūti sasniegt lielu vecumu un dimensijas. Tas nozīmē, ka mežs Mežaparkā, kādu mēs to esam pieraduši redzēt, jau šajā gadsimtā varētu ievērojami mainīties, tajā galvenā suga vairs nebūs priede.
Nākotnes sugu sastāvu un izmaiņu tempu grūti prognozēt, tomēr ar nelielu cilvēka iejaukšanos šo procesu iespējams ievērojami palēnināt, paildzinot veco priežu mūžu un radot apstākļus jauno priežu sekmīgākai attīstībai, norāda SIA Rīgas meži.
