arrow_downwardIzglītība&Karjera

Nezinu, kā to skaidrot, bet Neatkarīgās Rīta Avīzes aicinājums uzrakstīt parasti trāpa «..kā bulta ozola zīlē..» – brīdī, kad domas pieķērušās kādam aktuālam jautājumam.

RSMT izglītojamie Erasmus+ mācību mobilitātes projekta ietvaros dodas uz Eiropas Savienības valstīm mācīties un gūt pieredzi darba vidē.

Katru gadu turpina pieaugt pilna laika studentu nodarbinātība. Paralēli studijām algotā darbā strādājošo studentu daļa no 2009. līdz 2017. gadam ir palielinājusies no 45% līdz 61%, liecina pētījuma Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā rezultāti.

Intervija ar akciju sabiedrības Grindeks Personāla departamenta vadītāju Ilzi Ogli.

Digitalizācija, robotizācija un mākslīgais intelekts kļūst par realitāti – rodas jaunas darba formas, jaunas profesijas, daļu darba pienākumu, ko līdz šim veica algots darbinieks, var paveikt tehnoloģijas. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks savu nozīmi darba tirgū zaudē, ja vien viņš ir gatavs mācīties un apgūt tādas prasmes un kompetences, kas robotiem nepiemīt.

No 1. līdz 3. martam starptautiskā izglītības izstāde Skola jau divdesmit piekto reizi Ķīpsalā piedāvās iegūt aktuālāko informāciju par mācību iespējām un palīdzēs izvēlēties turpmāko izglītības ceļu.

Turpmāk augstskolām un koledžām, uzņemot studentus, konkursa atlasē būs jāņem vērā nevis divu centralizēto eksāmenu (CE), kā bija līdz šim, bet visu trīs obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rezultāti, arī – matemātikā. Augstskolas gan uzskata, ka tām jāļauj pašām noteikt, kuru mācību priekšmetu vērtējumi tiktu noteikti kā atlases kritēriji, jo ne visās mācību iestādēs matemātika ir būtiskākais atskaites punkts.

Jaunā mācību satura izstrādātāji ir saņēmuši no 29 organizācijām priekšlikumus pamatizglītības standarta uzlabošanai. Vairākumā no tiem pieprasīts palielināt stundu skaitu kādā no mācību priekšmetiem. Tostarp literatūrā. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka šajā gadījumā sacelta nepamatota ažiotāža un patiesībā stundu skaits nesamazināsies.

Latvijai izglītības jomā izdevies gūt labus rezultātus, taču netrūkst arī «Ahilleja papēža», liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais starptautiski salīdzinošais izglītības pārskats. Kā viens no tiem – pedagogu novecošanās un jaunu «asiņu» trūkums skolās.

Ar sirsnīgiem grāmatas atvēršanas svētkiem ceļu pie sava lasītāja sāk Liepājas Universitātes rektores, valodnieces Daces Markus grāmata Prognozējamā neprognozējamība. Bērnu valoda Latvijā.

Nākamgad Rīgas valsts tehnikums (RVT) svinēs 100 gadu jubileju. Vēloties sagaidīt jubileju gan vizuāli, gan saturiski jaunā mūsdienīgā veidolā, jau pirms dažiem gadiem ir sācies tehnikuma atjaunināšanās laiks – būvētas jaunas mācību telpas, iekārtotas mūsdienīgas darbnīcas, laboratorijas, celta dienesta viesnīca, jaunu spozmi atgūst centrālā ēka no Kronvalda ielas puses, kā arī pakāpeniski tiek ieviests mūsdienīgs, uz jaunākajām tehnoloģijām balstīts mācību process un veidotas jaunas profesionālās programmas, akcentējot IKT un inovācijas.

Skaidri apzinoties straujo attīstību, kas notiek gan enerģētikas, gan citās nozarēs, un pievienojoties karjeras vadības ekspertu prognozēm, kas apgalvo, ka tuvākajā laikā cilvēki dzīves laikā mainīs karjeras virzienu piecas līdz septiņas reizes, turklāt ar karjeras virzības maiņu saprotot ne tikai amata maiņu, mēs saprotam, ka viens no mūsdienu lielākajiem izaicinājumiem ir stāstīt, skaidrot un izglītot darbiniekus un potenciālos darbiniekus par karjeras vadību.

Latvijas Universitātes (LU) astoņas filiāles arī sākušas jauno studiju gadu. Lai gan bija bažas, kā tās spēs piepildīt 1150 piedāvātās studiju vietas, tomēr situācija, kā liecina filiāļu vadītāju aptauja, ir labāka nekā pēc kopējās augstskolas uzņemšanas. Tad tikai 141 cilvēks kā pirmo prioritāti bija norādījis vēlmi mācīties reģionālajā struktūrvienībā, kas nozīmēja vien 10 līdz 20% aizpildījumu. Tiesa, dažādās filiālēs rezultāti arī patlaban ir atšķirīgi.

2018./2019. mācību gadā Daugavpils Būvniecības tehnikums uzņēmis vairāk nekā 600 audzēkņu 17 profesionālās kvalifikācijas programmās. Vispieprasītākās profesijas, kuru apguvei ir pieteikušies visvairāk topošo profesionāļu, ir: apdares darbu tehniķis, interjera noformētājs, inženierkomunikāciju tehniķis.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Lai vidusskolas saņemtu valsts mērķdotāciju pedagogu algām, tām vajadzēs ievērot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos kvalitātes kritērijus. Pašvaldības uzskata, ka šie noteikumi un arī rādītāji nav ar vietvarām izrunāti un ir pārāk «saskrūvēti». Galu galā tos mēģinās apiet, visādi šmaucoties.

Vidusskolām, lai saņemtu mērķdotāciju pedagogu algām, pēc diviem gadiem vajadzēs ievērot divas prasības: noteikto minimālo skolēnu skaitu un kvalitātes kritērijus. Viens no tiem būs arī obligāto centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti, kas pašlaik apmēram 40 vidusskolām ir zem 20%. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredzējusi procedūru, kā rīkoties, ja šīs prasības neņems vērā.

Šāgada avīzes veidotajā 100 labāko Latvijas skolu topā būtiskas pārmaiņas – savas gadiem ilgās līderpozīcijas zaudējusi Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, bet no pjedestāla pavisam nokāpusi Daugavpils Krievu vidusskola – licejs, kas gadiem spēja noturēties 2. vietā. Šogad vairs ne.

Latvijā no visiem nodarbinātajiem vairāk nekā trešdaļa (33,7%) ir vecumā virs 50 gadiem. Taču tieši viņi ir viena no neaizsargātākajām strādājošo grupām.

Līdz mācību gada sākumam atlicis pavisam nedaudz, taču skolotāju vakanču saraksts joprojām ir gana iespaidīgs. Tradicionāli visvairāk trūkst pirmsskolas pedagogu, taču tiek meklēti arī matemātiķi, dabaszinību, latviešu valodas un citu mācību priekšmetu pasniedzēji. Izglītības pārvalžu pārstāvji gan mierina, ka mācību procesu tas netraucēs, taču problēmas, gadiem ritot, var arī samilzt krietni lielas.