Lai vidusskolas saņemtu valsts mērķdotāciju pedagogu algām, tām vajadzēs ievērot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos kvalitātes kritērijus. Pašvaldības uzskata, ka šie noteikumi un arī rādītāji nav ar vietvarām izrunāti un ir pārāk «saskrūvēti». Galu galā tos mēģinās apiet, visādi šmaucoties.
Pagājušajā valdības sēdē, kur tika apriesti vidusskolu kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji, IZM sociālajiem partneriem bija virkne iebildumu. Arī tas, ka obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss tiks paģērēts pārāk augsts un tik ātri lielai daļai vidusskolu nebūs sasniedzams. Jāpiebilst, ka piektdien, 7. septembrī, tika panākta vienošanās ar IZM, ka šīs prasības - sasniegt OCE indeksu 40% apmērā - tiks piemērotas nevis no 2020. gada, bet 2023. gada, kad stāsies spēkā eksāmeni, kas gatavoti pēc jaunā mācību satura parauga.
Lielās pilsētas: pārāk sasteigti
Aptaujājot nozarē strādājošos, viņi bija vienisprātis, ka OCE noteiktā latiņa tomēr ir par augstu.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija Neatkarīgajai norādīja, ka kritēriji un kārtība ir izstrādāti sasteigti, formulas aprēķiniem ir nezinātniskas un nekorektas, tām trūkst pamatotas argumentācijas. Turklāt šobrīd Saeimā iesniegtie Izglītības likuma grozījumi paredzējuši citus nosacījumus, tāpēc noteikumu projekts šā brīža redakcijā nav atbalstāms.
Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne NiedreLahtere saskata tajā visā zināmu šantāžu: sak, pedagogiem būs algas pielikums, ja piekritīsiet šādiem kvalitātes kritērijiem. Skatoties šā brīža OCE rezultātos, jākonstatē, ka sasniegt noteiktos procentus spēs mazākā daļa skolu. Ir jābūt skaidrībai, kas notiek tādā gadījumā, ja to neizdodas izdarīt. Vai šāds Damokla zobens virs galvas nenovedīs tieši pie pretējā un nedemotivēs skolotājus? Jādomā tomēr pirmām kārtām par veicinošiem pasākumiem un jāmeklē arī citi kritēriji, pēc kuriem novērtēt skolas darbu. Lai jau šogad ieviestu IZM noteiktos kritērijus un secinātu, vai un kā tie sasniedzami, Liepājā to mēģinās iedzīvināt piecās skolās.
Mēģinās apiet likumu ar līkumu
Rēzeknes novada izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra domā, ka tik strauja latiņas celšana novedīs pie «šmaukšanās, turpināsies ārsta zīmju ņemšana, lai atbrīvotu no eksāmeniem, gada atzīmju pieregulēšana». Jo skaidrs: ja ir šādi noteikumi, tiks atrasts veids, kā tos apiet. Lūk, šogad neviena Rēzeknes novada vidusskola nav iekļuvusi labāko simtniekā, vērtējot pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Kāpēc? Jo novada izglītības pārvalde lūgusi atļauju Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) piedalīties pārbaudījumos. Tādējādi eksāmenos nebija iespējas ne norakstīt, ne kā citādi negodīgi nopelnīt vērtējumu. Viņš esot pārliecināts, ka nereti ļoti labi rezultāti ir iegūti tieši «šmaucoties». Ja salīdzinot vienas skolas rezultātus, kad klāt OCE bijuši IKVD vai izglītības pārvalžu pārstāvji, un, kad viņu nav bijis, atšķirība ir ievērojama. Arī Valsts izglītības satura centra sagatavoto uzdevumu sarežģītības pakāpe ar katru gadu aug, līdz ar to vidusmēra skolēnam labus rezultātus sasniegt ir grūti. Ja runājot vienmēr par to pašu Somiju, tur zināšanu apjoms, kas tiek prasīts pat 1. klasē, ļoti atšķiras no mūsējā - te ir daudz pamatīgāks, arī slodze skolēniem ir lielāka.
Pilsētas ar laukiem nav salīdzināmas
Daugavpils novada Vaboles vidusskolas direktore Elita Skrupska saskata šajos «mākslīgi uzpumpētajos» kritērijos IZM vēlmi palēnām atbrīvoties no lauku novadu vidusskolām. Nevarot līdzināt pilsētas skolēnu iespējas, kur vairākums ņemot repetitorus, lai nostiprinātu skolā prasīto mācību vielu. Lauciniekiem ir jāiztiek ar konsultācijām skolā - ar tām 12 līdz 18 minūtēm, ko skolotājs viņam var papildus veltīt.
Dobeles novada izglītības pārvaldes vadītāja Maruta Vaļko raizējas par profesionālajām un amatu vidusskolām - joprojām tām ir jākārto tādi paši OCE kā valsts ģimnāzijām, lai gan stundu skaits arodskolēniem ir daudz mazāks. Jā, solīts, ka tiks ieviests dalījums - pamatkurss un profilkurss, nosakot to apguvējiem dažādas prasības un atšķirīga līmeņa OCE. Taču tas vēl nav noticis, akcentē M. Vaļko. Viņa piekrīt, ka 5% barjeras pārvarēšana ir pārāk maza un par to nevar dot diplomu. Bet viņa šaubās, vai būtu jānosaka tādi tempi - 40%, 50% un 60%. Svarīgi tomēr būtu vispirms ieviest jauno mācību saturu un tad lemt par prasību palielināšanu.
