2018. gads Liepājas Universitātē
 
VARAM. Lepojamies ar mehatronikas studenta Helvija Vičivska izcīnīto zelta medaļu izgudrojumu un inovāciju konkursā Minox 2018 ©Ģirts Gersons

Nezinu, kā to skaidrot, bet Neatkarīgās Rīta Avīzes aicinājums uzrakstīt parasti trāpa «..kā bulta ozola zīlē..» – brīdī, kad domas pieķērušās kādam aktuālam jautājumam.

Šobrīd tā ir doma par Nacionālā attīstības plāna nākamo periodu. Liepājas Universitāte neskaita gadus simtos, bet arī mūsu uzdevums ir mūsdienīgi attīstīties, nezaudējot jau tradicionāli vērtīgo. Lepojamies ar krietnu studentu un kolēģu panākumu ražu, ar apbalvojumiem 2018. gadā, piemēram, ar studentes Karīnas Beķeres sudraba medaļu džudo cīņās Baltijas valstu un Somijas studentu sporta spēlēs SELL, ar mehatronikas studenta Helvija Vičivska izcīnīto zelta medaļu izgudrojumu un inovāciju konkursā Minox 2018, jauno mediju mākslas studenta Māra Dejus lielo balvu Liepājas vizuālās mākslas izstādē Liepājas mākslinieki Latvijas simtgadei Liepājas muzejā. Šajos konkursos medaļas un balvas attiecīgi saņēma arī mūsu docētāji profesors Armands Grickus un mākslas lektors Herberts Erbs, atzinību 2018. gadā izpelnījušies vēl arī daudzi citi mūsu mācībspēki. Profesore Rasa Šmite izcīnīja stipendiju pilnveidot meistarību Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā un lasīt lekcijas Ņujorkā, docētāja Baiba Trinīte bija Eiropas Logopēdijas kongresa zinātniskās komitejas priekšsēdētāja Portugālē, docente Gundega Tomele saņēma Latvijas Logopēdu asociācijas gada balvu, profesore Ilze Valce par izcilu diriģentes darbu saņēma Ministru kabineta atzinības rakstu. Izdevām vairākas monogrāfijas, to autori Edgars Lāma, Daiga Straupeniece, Dace Markus, Biruta Petre, zinātniskās redaktores Anita Līdaka, Alīda Samuseviča, Irina Strazdiņa, īstenojām būtiskus pētījumu un infrastruktūras projektus.

Augstākā izglītība kopumā arvien ciešāk saaug ar pētniecisko darbu, tomēr vēlamies šo vienotību ieraudzīt arī valstiskos dokumentos. Esmu pārliecināta, ka katrs augstākās izglītības un zinātnes jomā iesaistītais jau gadiem cer ieraudzīt abas nešķiramās puses kā valsts prioritāti. Ja patiešām gribam atjaunināt akadēmisko personālu, tad valstiski reāli jārūpējas par doktorantu, jauno zinātnieku un ārzemju speciālistu piesaisti un jādomā par atbalstu esošajai profesūrai, kas sekmē jauno izaugsmi. Jūtot, ka jau studiju vidū vai vismaz pēc bakalaura grāda iegūšanas, praktisko zināšanu pietiek, lai sāktu pelnīt, daudzi jaunieši pamet studijas, nestājas maģistrantūrā vai vēlāk - doktorantūrā. Un augstas klases profesionāļu trūkst. «Kāda jēga sapņot par profesora karjeru, ja katram profesoram, lai uzturētu kvalitāti, jācīnās nebeidzamos projektu konkursos, tādējādi cenšoties nodrošināt finansējumu dalībai konferencēs, pieredzes apmaiņai, rezultātu publicēšanai… Ar apgūtajām pamatiemaņām taču var ātri nopelnīt.» Dzirdu šādas jauniešu atziņas bieži, vienlaikus, protams, priecājos par fanātiķiem, kuriem rūp kvalitātes augstākie līmeņi jebkurā jomā. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra mēneša sākumā atgādināja, ka aktuālajā Nacionālajā attīstības plānā uz kvalitatīvu augstāko izglītību būtu jāskatās ne kā uz līdzekli, bet kā uz mērķi. Tā izdarīja Igaunija jau atjaunotās valstiskās neatkarības sākumā, augstu novērtējot un attiecīgi finansējot pētniecību un studijas. Mēs nevarēsim būtiski attīstīties, sapņojot tikai par prasmēm, bet aizmirstot, ka jebkurai prasmei sākums ir zināšanas!

Liepājas Universitāte neplāno studentu masveidību, bet attīstīt eleganci un ekselenci savās prioritārajās jomās gan. Joprojām esam Kurzemē plašākais un būtiskākais augstākās izglītības centrs, kur apgūt visdažādākās skolotāja profesijas. Šo virzienu turēsim cieņā un attīstīsim visiem spēkiem, balstot studiju programmas zinātnes un tehnoloģijas atklājumos. Vienlaikus sadarbojamies ar tuvākajām izglītības iestādēm un novadu pašvaldību izglītības pārvaldēm. Docētāji seko pārmaiņām skolu darbā un piedalās vairākās darba grupās, kurās izstrādā jaunās pedagogu studiju programmas. Par tradīciju jau sāk kļūt tikšanās ar vidusskolu direktoriem un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem, sadarbībā ar Liepājas izglītības pārvaldi universitātē viesojas pensionētie skolotāji un vietu rod izglītības iestāžu vadītāju rudens kopsapulces. Šajā virzienā ietilpināmas arī jauno logopēdu studijas, tajās vienmēr ir ļoti talantīgi bakalaura programmas studenti, kuriem nepieciešams dot iespējas studijas turpināt. Pašlaik tieši šīs studentes iesaistījušās valodas apguves pētījumos valsts pētījumu programmā Latviešu valoda. Tātad jādomā par maģistrantūras programmas izstrādi.

Otra specializācija turpināsies humanitārajās zinātnēs. Šīs zinātnes salīdzinājumā ar pašlaik ļoti popularizētajām dabaszinātnēm ir jāizprot ne kā atpalicība vai trūkums, bet kā īpašs ekselences veids, bez kura nevar pastāvēt neviena valsts, kura domā par savām vērtībām, kultūru, vēsturi, bez kura neiespējami panākt arī juridisko, ekonomisko, sociālo un pat drošības mērķu sasniegšanu. Liepājas universitātē šo virzienu stiprināsim, bakalaura līmenī piedāvājot baltu filoloģijas un kultūras, kā arī citu Eiropas valodu un kultūras studijas, uzsvērsim humanitāro zināšanu noderīgumu visdažādākajās mūsu dzīves jomās. Starpdisciplināru ievirzi turpināsim arī maģistra un doktora studiju līmenī. Valstī unikālās Rakstniecības studijas jau ir apliecinājušas, ka padziļināta humanitāro zināšanu apguve ir savienojama ar praktisku radošās un kritiskās rakstīšanas, literārās rediģēšanas, tulkošanas u.c. rakstniecības nozarē nepieciešamu prasmju apguvi. Savukārt starpdisciplināri ievirzītā Liepājas Universitātes un Ventspils Augstskolas valodniecības doktora studiju programma nodrošina filoloģijas pētniecības tradīcijas atbilstoši mūsdienu zinātnes prasībām.

Jā, mums pēdējos gados ir labi sasniegumi jauno mediju mākslas, dizaina, mehatronikas, vides tehnoloģiju, vadībzinātņu un uzņēmējdarbības studijās, kur neiespējami studēt bez saiknes ar darba vidi. Esam vienīgā Latvijas augstskola, kurai piešķirts Zaļais karogs, savukārt ārzemju studentiem populārākās šķiet informācijas tehnoloģijas.

Kurzemē prot ne tikai konkurēt, bet arī sadarboties - kopā ar Ventspils augstskolu, Kurzemes biznesa inkubatoru un Ventspils augsto tehnoloģiju parku iesniedzām vienu no septiņiem studentu investīciju grantu projektu pieteikumiem valstī, tādējādi cenšamies stiprināt sadarbību ar komersantiem. Savukārt kopā ar pilsētas Attīstības pārvaldi startēsim Horizon 2020 konkursā Eiropas aktīvo pilsētu projektā (Co-creating Active Urban Spaces in Europe). Ir jāņem vērā, ka esam Liepājas Universitāte - esam atbalstījuši pilsētas sportu un teātri, ja pilsēta attīstīs tūrismu un kurortoloģiju, būs jāstrādā arī šajā virzienā. Starptautiskas kultūras tūrisma maģistra studiju programmas iespējas apzinām jau tagad. Arī Kurzemē skolās un bērnudārzos arvien biežāk vērojam pedagogu trūkumu, tā novēršanā nepieciešamas gan valsts budžeta apmaksātas studiju vietas, gan arī atzinība un nodrošinājums skolotāja darbam. Vislielākā studiju programmu dublēšanās, protams, ir Rīgā, bet turpinu uzskatīt, ka arī dažādās filiālēs studiju programmu īstenošana ir efektīva tikai tad, ja tā nedublē vietējā augstskolā piedāvāto, pretējā gadījumā resursi tiek neefektīvi sadrumstaloti, filiāļu studenti nereti vēlākos kursos turpina studijas Rīgā un savā novadā neatgriežas.

Esam ļoti sakopuši un modernizējuši savas Alma mater mājvietu, savukārt iesaistīšanās dažādajos SAM projektos sekmē personāla un pārvaldības pilnveidi, šo darbu turpināsim soli pa solim.

Kurzeme vēsturiski ir daudz cietusi, mūsdienās vairāk rakstām par Krievijas pierobežas problēmām, bet arī Kurzemē savulaik uzspiesto ierobežojumu sekas ir stipri jūtamas. Kurzeme tomēr ir arī saglabājusi kultūrvēsturiskas tradīcijas un faktus, kuru pirmie ticami dokumentētie avoti datēti ar 10. gs. sākumu un rosina izzināt attīstības gaitu. Tas jau ir cits stāsts.