LU filiāles nepaliek bez studentiem
 
©F64

Latvijas Universitātes (LU) astoņas filiāles arī sākušas jauno studiju gadu. Lai gan bija bažas, kā tās spēs piepildīt 1150 piedāvātās studiju vietas, tomēr situācija, kā liecina filiāļu vadītāju aptauja, ir labāka nekā pēc kopējās augstskolas uzņemšanas. Tad tikai 141 cilvēks kā pirmo prioritāti bija norādījis vēlmi mācīties reģionālajā struktūrvienībā, kas nozīmēja vien 10 līdz 20% aizpildījumu. Tiesa, dažādās filiālēs rezultāti arī patlaban ir atšķirīgi.

LU kopējos skaitļus par to, kā šobrīd aizpildītas filiāles, nesniedza, atrunājoties, ka līdz septembra vidum notiek studentu kustība. Tāpēc kopējās «bilances» vēl nav. Arī dažu struktūrvienību vadītājas bija nevaļīgas un nekomentēja šā gada skaitļus un programmu piepildījumu.

Par vasaras ieguldījumu, kas vainagojies ar labiem rezultātiem, priecīga ir Kuldīgas filiāles direktore Ruta Karloviča, kuras vadītajā mācību iestādē studē vairāk nekā 300 cilvēku. Pirmajā kursā visās programmās kopā izdevies sapulcināt 100 studentus. Zināmu pārsteigumu sagādājušas trīs no tām, jo iepriekšējos gados par tām nebija intereses. Pirmā ir skolotājs - logopēds, uz kuru parasti nepiesakās vairāk par deviņiem cilvēkiem, līdz ar to grupu nevar atvērt, jo minimālais slieksnis ir 15. Tad nu tie, kas gribēja tomēr apgūt šīs zinības, brauca uz Rīgu, bet pārējie palika neapmierināti. Šogad grupa būs, jo vēlmi mācīties par logopēdu izteikuši 17. Vēl negaidīta interese radusies par krievu valodas skolotāja (1. -12. klasē) specialitāti. LU atļāvusi mācības sākt, neraugoties uz to, ka ir 12 studenti, nevis 15, jo iepriekšējos gados to bijis vien divi trīs. Un trešais nelielais brīnums: tirgzinības un tirdzniecības speciālists. Arī to apgūs 17 cilvēki, kas ir vairāk nekā pērn. Kas radījis šādu pieprasījumu? R. Karloviča atzina, ka to prognozēt ir grūti. To nosaka katra novada vajadzības. Tā var būt jaunas darba vietas izveide vai, tieši otrādi, slēgšana. Runājot par pārējām programmām, jāteic, ka gan uz pirmsskolas, gan sākumskolas pedagogiem ir daudz pretendentu. R. Karloviča norādīja, ka Kuldīgā ir arī nākotnes ieceres - piemēram, sagatavot pirmā līmeņa programmētājus un juristu palīgus.

Vaicāta, kā veicies Ventspils filiālei, kurai viņa arī ir direktore, R. Karloviča sacīja, ka to tomēr ietekmē citu mācību iestāžu piedāvājums un tuvums. Uzņēmēju programmas grupu nav izdevies atvērt, bet pirmsskolas un sākumskolas pedagoģijā tā ir pilna - 17 studējošie. Katrā ziņā jādomā, ko vēl varētu Ventspilī piedāvāt, bet skaidrs, ka dublēšanās nebūtu vajadzīga.

Apmierināta ar šā gada iesaukumu ir arī Cēsu filiāles direktore Mārīte Raudziņa: citur žēlojas par kritumu, bet te to nejūtot - drīzāk ir kāpums. Pieteikušies 115 jauni studenti, un kopumā te mācīsies 470. Bez jau esošajām «stabilajām vērtībām» padomāts par jaunumiem - šogad akreditācijas komisija vērtēs programmu Sociālais darbs. To varēs apgūt tie, kas apguvuši šīs zinības pirmajā līmenī. Tāpat būtu nepieciešami mūzikas skolotāji - to arvien trūkst skolās. LU vadība solījusies padomāt par iespēju izveidot šādu programmu.

Alūksnes filiāles, kur augustā pirmajā kursā vēl neviens nebija pieteicies, direktore Anita Pētersone nākotnē raugās ar optimismu. Lai gan reģionā arvien sarūk iedzīvotāju skaits un turpinās izbraukšana uz ārzemēm, izdodas noturēt latiņu - 100 studējošo kopumā (2008. gadā bijis 300). Vislielākā interese esot par darba aizsardzības programmu - tajā pieteicies 21. Arī skolotāju programma stabili komplektējas. Tāpat labi apmeklēti ir kursi, ko apgūst tie, kam ir augstākā izglītība, bet viņi vēlas iegūt arī pedagoģisko.