VDAA un citas atbildīgās iestādes esot gatavas nodrošināt IT atbalstu pašvaldību vēlēšanās

VDAA vērtējumā noslēdzošā iepriekšējās balsošanas diena aizritējusi veiksmīgi. Tāpat VDAA norāda, ka gan ceturtdien, gan piektdien nodrošināta digitālās platformas veiktspēja un funkcionalitāte, savukārt aizvadītajās dienās novērotie tehniskie traucējumi ir novērsti. VDAA uzsver, ka tie nav ietekmējuši vēlēšanu procesu.

VDAA akcentē, ka ziņas par iestādes atbildībā esošo informācijas sistēmu tehniskajiem parametriem, drošības prasībām un citu sensitīvo informāciju aģentūra nevar sniegt drošības apsvērumu dēļ.

VDAA klāsta, ka sistēmas ir testētas vairākas reizes un to veiktspēja bijusi atbilstoša prasībām. Aģentūra uzsver, ka ir skaidri rīcības scenāriji, ja sistēmu darbībā rodas kādi traucējumi.

Kā ziņots, sastopoties ar kādām ķibelēm pašvaldību vēlēšanu norisē, arvien vairāk procesā iesaistīto un novērotāju pauž kritiku par vēlēšanu organizatoru un nodrošinātāju - Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) un VDAA - sniegumu.

Jau pirmdien - pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā - vēlēšanu komisijas saskārās ar nespēju ievadīt vēlētāju aktivitātes datus, jo nedarbojās Vēlēšanu informācijas sistēma. Analoģiska situācija atkārtojās arī trešdien vakarā.

Bez šīm problēmām trešdien vakarā, laikā, kad bija jāsākas vēlētāju pieņemšanai, pārstāja darboties elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs.

Sākotnēji CVK sabiedrisko attiecību pārstāvis Andrejs Vaivars paziņoja, ka esot konstatēts ārējs apdraudējums vēlēšanu sistēmai, tomēr vēlāk gan precizējis, ka ārēja apdraudējuma vēlēšanu norisei nebija.

Skaidrojot notikušo, tika apgalvots, ka ticis konstatēts, ka,"ņemot vērā iepriekš nepieredzēti lielo pieprasījumu pēc elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistrācijas pakalpojuma", nostrādājusi aizsardzības sistēma, bloķējot reģistru, klāstīja Vaivars.

Vēlēšanu komisiju darbinieki aģentūrai LETA norādīja, ka šāds skaidrojums ir dīvains, jo piekļuve reģistram ir tikai jau iepriekš zināmam lietotāju lokam, līdz ar to nevajadzētu rasties "iepriekš nepieredzēti lielam" pieprasījumam.

Jau rakstīts, ka piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojuši 16,11% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 221 924 jeb 16,11% vēlētāju.

Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur piecās dienās nobalsojuši 19,07% iedzīvotāju, kam seko Vidzeme ar 16,26%, Latgale ar 14,42% un Kurzeme ar 13,52% nobalsojušo. Viszemākā aktivitāte bijusi Zemgalē, kur iepriekšējā balsošanā nobalsojuši 13,68% vēlētāju.

Vidzemē visaktīvāk iepriekšējā balsošanā piedalījušies Valkas novada iedzīvotāji. Tur iepriekšējā balsošanā piedalījušies 20,45% no balsstiesīgajiem, nedaudz mazāk aktīvs bijis Saulkrastu novads un Alūksnes novads, kur iepriekšējā balsošanā piedalījušies ap 19% no vēlētājiem.

Vismazāk Vidzemē iepriekšējā balsošanā piedalījušies Olaines novadā un Gulbenes novadā, tur iepriekšējā balsošanā piedalījušies vairāk nekā 13%.

Latgalē visaktīvākais bijis Preiļu novads, tur iepriekšējā balsošanā piedalījās 19,54% balsstiesīgo, bet Balvu novadā - 16,25%.

Vismazāk iepriekšējā balsošanā Latgalē piedalījušies iedzīvotāji no Rēzeknes novada un Augšdaugavas novada - 11,14% un 12,14%.

Kurzemē aktīvākie vēlētāji bija Dienvidkurzemes novadā, kur iepriekšējā balsošanā piedalījušies 14,59%. Vismazāk Kurzemē uz vēlēšanu iecirkņiem devās Talsu novadā - 13,12%.

Zemgalē aktīvākie vēlētāji iepriekšējā balsošanā bija Jēkabpils novadā, kur nobalsoja 15,76% no balsstiesīgajiem, bet viszemākā aktivitāte vērojama Bauskas novadā, kur iepriekšējā balsošanā piedalījušies 11,5% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.