Šadurskis: Nebūs kvalitātes, nebūs valsts naudas pedagogu algām
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

- Kad tikāmies šāgada februārī, minējāt, ka «1. septembrī skolotāji par likmi saņems grafikā apstiprinātos 710 eiro». Tagad teikumā iezagušies vārdi «varbūt», «iespējams». Kā tad tā?

- Tad, kad tika pieņemts pedagogu algu grafiks, bija vislielākā pārliecība, ka tas tiks realizēts. Tur bija iestrādāti vairāki nosacījumi, proti, skolotāju algu paaugstināšanai tiks novirzīts finansējums, kas tiks iegūts, pašvaldībām sakārtojot savu skolu tīklu, un tikpat lielu finansējumu vēl piešķirs arī no valsts budžeta. Pašvaldības skolu tīklu nereformēja tik aktīvi, kā bija cerēts, un jau martā bija redzams, ka ietaupījums no reorganizācijas nebūs tik liels, kā plānots. Gada griezumā ietaupījums ir 4,3 miljoni. Tik pat dotu arī valsts. Taču ar to bija par maz. Ko iesākt?

Mēs piedāvājam vairākus variantus. Pirmais variants - gadā skolotāju algu celšanai papildus vajadzīgi 19 miljoni eiro. Ja valdība šo naudu var atrast, viss kārtībā. Otrs variants - ja nevar, tad mēs piedāvājam šos 4,3 miljonus eiro sadalīt starp tām 88 pašvaldībām, kas bija sakārtojušas savu skolu tīklu [pedagogiem izmaksātu vienreizēju pabalstu]. Valdība akceptēja otro variantu.

Šāda noruna bija spēkā līdz augusta izskaņai, kad valdību veidojošās partijas vienojās par to - ja IZM no savām rezervēm var atrast pusi no vajadzīgās naudas skolotāju atalgojuma celšanai šogad, tad visus 19 miljonus var iekļaut nākamā gada bāzē un jau šogad pacelt skolotāju darba samaksu līdz 710 eiro. Šā gada četriem mēnešiem vajadzīgā summa bija 6,2 miljoni eiro.

Un pusi no nepieciešamās summas mēs varējām atrast: pirmkārt, pateicoties iepriekšējajai siltajai ziemai, ietaupījām uz profesionālo skolu uzturēšanas izmaksām. Otrkārt, palika pāri nauda, kas bija paredzēta skolēnu brīvpusdienām. Treškārt, daļa pašvaldību bija pretēji noteikumiem veidojušas lielākus uzkrājumus no mērķdotācijām pedagogu algām. Esam pašvaldības informējuši, ka uzkrājums tiks ieturēts no turpmākajām mērķdotācijām.

Līdz ar to 710 eiro skolotājiem būs jau no šā gada septembra.

- Bet gala lēmums tiks pieņemts šodien?

- Jā, jo lēmumu nepieņēma pagājušajā nedēļā dēļ ļoti dīvainiem Pašvaldību savienības un arodbiedrības [LIZDA] iebildumiem. Notika bezjēdzīga stīvēšanās. Viens gan ir skaidrs: valdībai ir strikta nostāja: algas tiek celtas šogad, bet no 2020. gada stājas spēkā kvalitātes prasības. Tas nozīmē - skolotāju atalgojuma celšana būs cieši saistīta ar izglītības kvalitāti. Atalgojums avansā, bet skolām būs dots laiks, lai sasniegtu noteiktus kvalitātes rādītājus. Jāpiebilst, ka mēs šobrīd runājam tikai un vienīgi par vidusskolām. Pamatskolās finansējuma modelis nemainās.

- Un šie kvalitātes kritēriji būtu…

- Ir divu veidu kritēriji, kas tiek izvirzīti katrai skolai. Viens - tas, kas tiek ņemts vērā mācību iestādes akreditācijā. Kopumā ir 19 kritēriju, bet mēs esam atlasījuši piecus, kas visvairāk ietekmē izglītības kvalitāti. Un šajos piecos kritērijos skolām būs jāiegūst vērtējums «labi». Otrs - 12. klašu centralizēto eksāmenu rezultāti.

- Tiem ir tendence pasliktināties.

- Un tas mūs absolūti neapmierina. Eksāmenu rezultāti tiek izteikti procentos, bet, vērtējot ballēs, tad pirmā sekmīgā atzīme desmit ballu sistēmā ir četri. Gribam, lai vidusskolai visos centralizētajos eksāmenos vidējais iegūtais vērtējums būtu vismaz 40%. Vissliktākie rezultāti ir matemātikā. Taču būsim reāli - vai jaunietis, kas nevar sekmīgi nokārtot eksāmenu matemātikā, ir ieguvis pilnvērtīgu vidējo izglītību?

Neredzu īpašas grūtības šādu rezultātu sasniegt tām skolām, kur šobrīd vidējie vērtējumi ir robežās no 30 un 40%, bet mums ir skolas, kur vidējie rezultāti ir zemāki par 20%. Tās nav tiesīgas saukties par vidusskolām. Valsts apņemas maksāt tikai par kvalitatīvu izglītību. Ja kvalitātes nebūs, finansējums no valsts puses apsīks. Tātad… ja skola trīs gadus nevar sasniegt minētos kvalitātes rādītājus, tad pašvaldībai ir vairākas iespējas: vai nu naudu skolotāju algām atrast pašām; vidusskolu reorganizēt par pamatskolu; vai celt izglītības kvalitāti konkrētajā mācību iestādē, lai iegūtu valsts atbalstu.

Turklāt skolēnu skaitam nav principiālas nozīmes. Prioritāte - ir kvalitāte. Ja tā atbilst normai, mēs kvantitāti vispār neskatāmies. Ja nav kvalitātes, tad mēs gan vērtēsim skolēnu skaitu. Ja skolai būs slikti kvalitātes rādītāji un nepietiekams skaits skolēnu, pirmajā gadā tā saņems brīdinājumu, bet otrajā (ja nekas neuzlabojas) - paliek bez valsts finansējuma. Ja skola nesasniedz kvalitātes rādītājus, bet skolēnu būs daudz - pirmajā gadā brīdinājums, otrajā gadā finansējuma samazinājums no valsts par 50%, trešajā - pazaudēts valsts atbalsts pilnībā.

- Atgriežoties pie centralizētajiem eksāmeniem, tajos rezultāti ir samērā slikti tieši profesionālajām skolām. Lai gan jau sen runāts, ka šīs skolas nevar mest vienā katlā ar vispārizglītojošajām.

- Tā lielā mērā ir taisnība, jo viņiem kontaktstundu skaits vispārizglītojošajos mācību priekšmetos ir mazāks nekā vidusskolās. Šo problēmu mēs atrisināsim, sākot ar 2020. gadu, kad mēs vidusskolās sākam pāreju uz jauno izglītības standartu. Standarts paredzēs vairākus apguves līmeņus - apguves, pamata, optimālo, augstāko līmeni. Un skolēni kārtos eksāmenus atbilstoši tam līmenim, ko būs izvēlējušies. Eksāmeni būs diferencēti.

- No 2020. gada pedagogu alga tiks piesaistīta kvalitātei, bet kā būs nākamgad? Alga tiks paaugstināta atbilstoši grafikam?

- Ir izveidota ekspertu grupa, kas izvērtēs finanšu resursu pieejamību - kur mēs varam iegūt naudu, lai 2019. gada septembrī pedagogiem darba samaksa būtu 750 eiro. Šo izvērtējumu sāks laikus, lai pēc iespējas ātrāk būtu skaidrība.

- Cik mācību iestādes šogad 3. septembrī neiezvanīja pirmo zvanu? Cik skolas tika reorganizētas?

- Tika slēgtas 24 vispārējās izglītības iestādes un viena pirmsskola. Apvienošanas rezultātā no 17 skolām ir izveidotas astoņas. Un 20 skolu, tostarp 13 bērnudārzu, tika pievienotas citai izglītības iestādei.

- Pieļauju, ka skolu tīkla sakārtošana turpināsies.

- Punkts nav pielikts. Attiecībā uz sākumskolām, tur joprojām spēkā princips, ka skola jānodrošina pēc iespējas tuvāk mājām. Turklāt sākumskolu tīkls ir sakārtots. Vēl procesā ir pamatskolu un it sevišķi vidusskolu posms, jo tur pati galvenā ir kvalitāte. Jauniešiem ir jāiegūst kvalitatīva izglītība. Pašvaldību centieni par katrām varītēm jaunieti paturēt vienalga kādā skolā ierobežos viņa tālākās izaugsmes iespējas nākotnē.

- Skolu tīkla sakārtošana nozīmē arī to, ka daļa pedagogu palika/paliks bez darba. Cik šādu pedagogu ir šogad?

- Precīzas informācijas vēl nav, bet kopumā skolotāju skaita dinamikā lielu izmaiņu nav. Precīzi cipari ir par reorganizēto internātskolu pedagogiem - atlaišanas pabalsti izmaksāti 118 personām.

- Pirmspensijas vecuma pedagogiem tika solīts īpašs drošības spilvens. Cik naudas šim nolūkam paredzēts?

- Bija rezervēti gandrīz 312 tūkstoši. Esam saņēmuši pieteikumus no pieciem pedagogiem. Trīs iesniegumi ir izskatīti, piešķirot kopumā 6000 eiro. Divi pedagogu iesniegumi vēl tiks izskatīti.

- Cik skolēnu šogad uzsāka mācības vispārizglītojošajās skolās; profesionālajās skolās? Cik ir pirmklasnieku? To skaits pieaug, sarūk, salīdzinot pēdējo trīs gadu griezumā?

- Pieejami ir provizoriskie cipari: tie rāda, ka šajā mācību gadā no 1. līdz 12. klasei mācības uzsāka 214 500 skolēnu. Nedaudz mazāk kā iepriekšējos divus gadus. Redzam, ka pieaug piecgadīgo un sešgadīgo skaits [+1400 viena gada griezumā], savukārt vislielākais kritums vērojams 2. un 3. klasē - vidēji 1500 bērnu. Šogad bija ap 19 000 pirmklasnieku. Profesionālajās skolās vēl notiek uzņemšana.

- Iespējamā misija, kas dod gana vērtīgu artavu skolotāju saimes kuplināšanā, ziņo, ka tā apturējusi jaunu dalībnieku uzņemšanu, jo trūkst aptuveni 93 000 eiro programmas turpināšanai. IZM par šo situāciju esot informēta. Kas tālāk?

- Esam sagatavojuši rīkojumu projektu, kas atrodas Valsts kancelejā. Vēl nezinām, kad tas tiks skatīts. Taču summa ir jāatrod, lai šo projektu glābtu, jo redzam tā pievienoto vērtību: skolās ienāk savas jomas entuziasti ar augstu motivāciju, un cilvēks ar augstu motivāciju spēj ieviest pārmaiņas skolas vidē. Skolas grib mainīties, tāpēc arī pieprasījums pēc Iespējamās misijas dalībniekiem ir liels.

- Pirms neilga laika izskanēja runas par augstskolu apvienošanu. Nozarē strādājošie gan rausta plecus. Kas par to jums zināms?

- Tad, kad Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju pievienoja Latvijas Universitātei, tika arī nolemts, ka līdz 2022. gadam ministrija pati neierosinās vēl kādu citu valsts augstskolu apvienošanu. Šo apņemšanos pildām. Taču ministrija piedāvā konsultācijas, ja kāda augstskola pati vēlas veikt reorganizāciju. Un šādas konsultācijas ir notikušas. Tā kā sarunas zināmā mērā ir konfidenciālas, es neatklāšu, kuras augstskolas tās bija. Esmu pārliecināts, ka apvienošanās viena pāra augstskolu starpā notiks. Bet tā ir viņu pašu griba.

- RPIVA tika pievienota LU ar domu, lai pāršķirtu jaunu lapaspusi pedagogu sagatavošanā. Kad būs rezultāti?

- Ministrijai ir izveidojusies laba sadarbība ar LU, un tā pamazām sāk ieviest pārmaiņas pedagogu sagatavošanā. Arī finansējums tam ir. Darbs šobrīd notiek pie programmu stiprināšanas, ir līdzekļi akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanai.

- Vai izglītības un zinātnes ministra amatu vēlētos ieņemt arī pēc vēlēšanām?

- Gribas maksimāli daudz izdarīt līdz šīs valdības darba beigām. Ņemot vērā, ka liela daļa reformu ir sākumposmā, būtu svarīgi, lai mūsu komanda būtu klāt arī pie reformu turpinājuma. Šeit varam runāt gan par jauno saturu, augstākās izglītības un zinātnes finansējumu, akadēmiskā persona atalgojumu, izglītības kvalitāti, izglītības valodu, kur beidzot pēc 14 gadu ilgām tukšām runām solis ir sperts, lai pamazām mazinātos etniskā spriedze. Turklāt mums ir izstrādātas izglītības attīstības pamatnostādnes, kas paredz arī darbu pēctecību, taču dzīvē tā nemēdz notikt, tāpēc es gribētu darbu turpināt, lai nav krasu lūzuma punktu un reformas turpinātos. Arī sākot darbu, mēs nelauzām iepriekšējās iestrādes, piemēram, bijusī ministre Mārīte Seile izdarīja lielu darbu, kura augļi nebija tad redzami - pedagogu algu reforma netika pabeigta, taču tika iesēta tā doma, ka tas ir obligāti risināms jautājums. Pedagogu algu celšanas grafikam tika piešķirti tolaik 27 miljoni gadā, šīs valdības laikā cipars audzis līdz 76 miljoniem gadā (visiem izglītības sistēmā strādājošajiem pedagogiem -no pirmsskolas un interešu līdz augstākās izglītības sektoram).