Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

Latviešu valoda – sistēmiska, loģiska un radoša

LABS REZULTĀTS. Grāmatas atvēršanas brīdī – autore Liepājas Universitātes rektore, valodniece Dace Markus (no labās) un Rakstnieku Savienības Liepājas nodaļas vadītāja Linda Zulmane © Foto: Ģirts GERTSONS

Ar sirsnīgiem grāmatas atvēršanas svētkiem ceļu pie sava lasītāja sāk Liepājas Universitātes rektores, valodnieces Daces Markus grāmata Prognozējamā neprognozējamība. Bērnu valoda Latvijā.

Pirmās grāmatas par bērnu valodu autore ir sarakstījusi 2003. un 2007. gadā, atpūšoties Liepājā. Trešā grāmata par bērnu valodu ir tapusi, jau strādājot Liepājas Universitātē. Grāmatas recenzente Anna Vulāne saka: «Pirmajās grāmatās ir stipri jūtama autore kā māte, sieviete un zinātniece, bet pēdējā grāmatā noteikti dominē zinātniece. Dace ir kā «garainis, kas veicina vārīšanos», viņa ved sev līdzi arī citus - profesionālā latiņa tiek celta augšup. Ir svarīgi, ka Latvijā ir iedibināts jauns valodniecības apakšvirziens - bērnu valodas pētīšana.» Liepājas Universitātes valodniekiem, pedagogiem un logopēdiem jau top pieteikumi jauniem projektiem šajā jomā.

Foto: Ģirts GERTSONS

Grāmatas autore profesore Dace Markus atzīst: «Latvijas kā nacionālas valsts centrālais elements ir latviešu valoda, tā ir mūsu īpašā vērtība, un man ir tas gods rakstīt par to, kā latviešu valodā meklē savu ceļu, attīstās un pilnveidojas mūsu bērni. Pirmo grāmatu veltīju saviem dēliem, otro - vecākiem, šoreiz galvenie iedvesmas avoti bija mani mazbērni Nellija, Elvija, Katrīna, Edvards, Aleksandrs un Henrijs.»

Grāmatā Prognozējamā neprognozējamība līdzās priekšvārdam un ievadam ir trīs nodaļas - Sistēma. Norma. Struktūra, Asociācijas. Semantika. Valodas varianti, kontakti un Pētīšanas metodes -, kas īpaši nozīmīgi ir pētniekiem. Neatkārtojamu un šarmantu grāmatu padara bērnu valodas citāti un bērnu zīmējumi, līdz ar to darbs ir gan zinātniski pamatots, gan viegli uztverams lasītājam.

Kurš gan no mums nav sajūsminājies, klausoties mazu bērnu valodu un ne ar ko nesalīdzināmo loģiku. Tā ir atrodama arī grāmatā kā piemēri: «Baltu valodas man ir nekas, bet varētu būt sniegs un sniegpārsliņas» (Tīna, 5 gadi) vai skolotājs: «Kā sauc putniņus, kuri rudenī lido prom no mums? Anna (6 gadi): «Aizgājēji.»

Lasot grāmatu, mēs uzzinām, kā bērns sāk nosaukt pasauli vārdā, kā rada savus vārdus, kā attīstās dialoga veidošanas prasmes, cik daudzveidīgi radoši bērns cīnās ar izrunas grūtībām. Zinātniece uzsver vecāku lomu bērnu valodas attīstīšanā, stāsta par valodu bilingvālās ģimenēs, par dialekta ietekmi. Nenoliedzami, grāmata ir labs palīgs logopēdiem, pirmsskolas un sākumskolas skolotājiem, tajā atrodamas pamatotas atsauces uz pētījumiem citās valstīs. Ir uzsvērta nenovērtējamā vecāku klātbūtne, gan sarunājoties ar bērniem un veidojot viņu pasaules uztveri, gan palīdzot pētījumā, daloties ar savu pieredzi.

Nevar nepiekrist autores teiktajam: «Šī ir grāmata par valodu - par īpašu valodu. Tā ir valoda, kurā rodam apliecinājumu, ka ikviens indivīds iziet valodas radīšanas procesu, bet vienlaikus arī mācās no citiem - pieredzējušākiem, prasmīgākiem, ka valodas uztvere un darbošanās valodā var būt gan neiedomājami sistēmiska un loģiska, gan neierobežoti radoša. Tik aizraujoša var būt tikai bērnu valoda. Tātad bērni ir šīs grāmatas līdzautori!»

To uzskatāmi parādīja Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes Dzintariņš bērnu klātbūtne grāmatas atvēršanas pasākumā. Viņi dejoja, dziedāja, skaitīja dzejolīšus, zīmēja «Būnu» un «Krīnu», ieliekot tajā visu savu bērna fantāziju, izdomu, pasaules uztveri, daloties ar mums, pieaugušajiem, savā brīnumu pasaulē. Tāpēc likumsakarīgi arī skan Liepājas Universitātes studiju prorektores Māras Zeltiņas teiktais: «Kā var uzrakstīt tik zinātniski, sistēmiski, bet reizē tik mīļi un interesanti!» Autorei tas ir sanācis, un lasītāji jau ar nepacietību vaicā - vai būs turpinājums?