Uztura noslēpumi

Ceturtdienas vakarā vairāki aculiecinieki publicējuši foto no lielveikaliem Latvijā, kur cilvēki steiguši nopirkt pirmās nepieciešamības preces.

Latvijā lauksaimnieki pilnībā spētu nodrošināt iekšējo tirgu ar pārtiku pat, ja Latviju pilnībā izolētu no ārpasaules, pieaugot koronavīrusa Covid-19 vīrusa izplatībai, intervijā pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts Valters Zelčs.

Vairākums Latvijas iedzīvotāju jeb 61% respondentu vismaz reizi nedēļā ietur maltīti ārpus mājām, secināts «Reaton» un pētījumu centra «Norstat» nesen veiktajā aptaujā par Latvijas sabiedrības ēšanas paradumiem. Turklāt 83% aptaujāto atzīst, ka vienai pusdienu reizei vidēji atvēlētā summa ir līdz 5 eiro. »Vakara Ziņas« aptaujāja sabiedrībā pazīstamas personības un izzināja, kur viņi ietur ikdienišķo maltīti.

Lai organisms strādātu "kā pulkstenis", svarīgi ir pievērst uzmanību arī tam ko ēdam. Šie produkti palīdzēs pasargāt sirds veselību un uzlabos mūsu asinsvadus, vēsta "you-journal.ru".

Viens ir mūsu faktiskais vecums, tad vēl ir vecums "pēc sajūtām" un, visbeidzot, mūsu bioloģiskais vecums, pār kuru valda ķermenis. Ja ķermenis novecos agrāk par mums, tad tas ietekmēs ne tikai mūsu izskatu, bet arī pašsajūtu. Portāls "Brightside" ir apkopojis ieradumus, kas kaitē mūsu organismam un liek tam straujāk novecot.

Latvija šobrīd ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā vismaz daļai pārtikas produktu tiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, proti, Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem tā ir 5%. Diskutējot par valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm nākamajiem pieciem gadiem, tiek spriests par samazinātā PVN piemērošanu arī gaļai, svaigām zivīm, maizei, graudaugu izstrādājumiem, pienam, sieram, biezpienam, krējumam un olām, kā to paredz valdības deklarācija.

Pēdējo divu nedēļu laikā vairākiem pārtikas produktiem strauji pieaudzis pieprasījums, kas liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas rezerves, par pārdošanas datu analīzes secinājumiem stāsta mazumtirgotāju pārstāvji.

Tiem, kuri cīnās ar lieko svaru, nevajadzētu ieturēt maltītes kompānijā, norāda Medical Daily.

Kurš gan nav dzirdējis viedos vārdus, ka "brokastis ir dienas svarīgākā maltīte". Un patiesība jau vien ir, taču izrādās, ka daudzi iecienīti un pat "klasiski" brokastu ēdieni patiesībā ierindojas pie tiem, kurus no rīta nemaz nebūtu vēlams ēst, norāda portāls "Healthline". Šie ēdieni ne tikai nenodrošinās ar vajadzīgajām uzturvielām un enerģiju, bet pat kaitēs veselībai, izraisot dažādas slimības.

Paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks - ne velti lielākajai daļai cilvēku acis iemirdzēsies, kad kāds sāks runāt par ēdienu vai degunā tiks sajusta kāda garduma smarža. Ikdienišķo ēšanas rituālu vienmēr cenšamies padarīt pēc iespējas mājīgāku un sirdij tuvāku, gan izvēloties, ko gatavot, gan kur ēst, gan ar ko kopā to darīt. Coca-Cola veiktajā pētījumā atklājas, kādi ir Latvijas iedzīvotāju paradumi, ēdienreizes baudot kopā ar saviem mīļajiem.

Latvijas iedzīvotāji pārtikas iegādei tērē vairāk, nekā vidēji citās Eiropas Savienības valstīs, liecina Eurostat dati . Arī “Maxima Latvija” veiktā iedzīvotāju aptauja par iepirkšanās paradumiem liecina, ka cilvēki pārtikas iegādi īpaši izvērtē, lai to padarītu pēc iespējas efektīvāku - pirms došanās uz veikalu liela daļa cilvēku iepriekš izpēta veikala īpašos piedāvājumus mājaslapā vai akcijas avīzēs, un pirkumu izvēlē dominē atlaides apjoms. Pārtikas iegādei pārmaksātos līdzekļus cilvēki labprātāk novirzītu iekrājumu veidošanai, hobijiem vai citām precēm un pakalpojumiem.

Pēdējo gadu laikā Valentīndiena ir kļuvusi par gaidītu svinību dienu arī Latvijā. To katru gadu svin arvien vairāk iedzīvotāju, sarūpējot īpašas dāvanas un skaistus mirkļus saviem mīļotajiem. Šajā dienā tiek piedāvāts plašs izklaides iespēju klāsts – dažādi koncerti un pasākumi, bet dažādas iedzīvotāju aptaujas liecina, ka ir daļa iedzīvotāju, kas šos svētkus labprāt atzīmē arī mājās, pagatavojot īpašu svētku maltīti un baudot divvientulību. 

Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumi mainās. Atkritumos katru gadu tiek izsviesta aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, vairāk nekā pusi no tās izmet mājsaimniecības. Tajā pašā laikā Rīgā ar pašvaldības, reliģisko un labdarības organizācijas starpniecību izsalkumu remdē ap 4000 cilvēku ik dienas, un gadā viņu ēdināšana pašvaldībai izmaksā nepilnus 2 miljonus eiro.

Daudzveidīgajā un plašajā pārtikas produktu izvēlē, varam apjukt, izvēloties veselīgākos ēdienus. Izrādās, ka arī horoskopa zīme nosaka, kādus ēdienus izvēlēties, bet no kādiem labāk izvairīties, norāda portāls "Medium".

Simtiem Spānijas zemnieku trešdien ar traktoriem devušies uz Madridi, lai pie Lauksaimniecības ministrijas protestētu pret produktu cenu samazināšanos. Zemnieki uzskata, ka nopietni apdraudētas viņu iespējas izdzīvot, un pieprasa tūlītēju palīdzību no valdības. "Glābsim zemniekus!" un "Kas jums dos pārtiku rīt?" - vēsta protestētāju plakāti. Pēdējā laikā zemnieki protestējuši arī citās Spānijas pilsētās un lielu daļu savu dusmu vērsuši pret sešām pārtikas veikalu ķēdēm, kurām, kā apgalvo zemnieki, ir pārmērīga kontrole pār tirgu un kuras izmanto savu varu, lai pazeminātu cenas. Protestētāji brīdina, ka rīkos ģenerālstreiku, ja netiks rasti risinājumi viņu bēdīgajai situācijai.

Pēdējo 20 gadu laikā visiem pārtikas produktiem Latvijā cenas ir gandrīz dubultojušās, atsevišķos gados pārtika sadārdzinājusies par vairāk nekā 10 procentiem. Savukārt pasaulē kopš 2000. gada pārtikas cenas vidēji aug par 2,6 procentiem gadā, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas aprēķini.

Lielākā daļa diētu pilnībā izslēdz alkohola lietošanu, taču ir kāda diēta, kur alkohols ir diētas pamatā, lai notievētu, raksta "changeua.com".

Lielākais mīts, kam tic vairums cilvēku ir tāds, ka pastāv tāds “ideālais uztura plāns”, taču tā nav. Nav divu vienādu cilvēku ķermeņu un, kas der vienam, neder otram. Taču ir produkti, no kuriem jāizvairās noteiktā vecuma posmā, lai parūpētos par savu veselību.

Veselīga uztura tēma ir kļūst arvien populārāka un cilvēkiem neapnīk meklēt informāciju, kādi tad produkti ir veselīgi un kādi nav. Kliedējam mītus par vairākiem produktiem, kas patiesībā nav tik neveselīgi, kā domājam, raksta "adme.ru".

Pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumos joprojām lielu lomu "spēlē" cilvēciskais faktors - pat situācijās, kad ir nodrošināta laba infrastruktūra un piemērots inventārs, darbinieka nezināšana vai nolaidība var izraisīt infekcijas slimības izplatīšanos, neievērojot roku mazgāšanu un dezinfekciju, secinājusi Zemkopības ministrija (ZM).