Uztura noslēpumi

Cilvēku attiecības ar ēdienu ir viena no sarežģītākajām lietām pasaulē. Mēs ne vienmēr ēdam, ja esam izsalkuši. Mūsu apetīti ietekmē daudzi faktori, par kuriem pat nenojaušam un tas ietekmē mūsu svaru. Pētījums atklājis mūsu apetītes 7 "vecumus" un to galvenās iezīmes.

Koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ ievērojumi mainījusies daudzu kultūras jomas pārstāvju ikdiena. Ņemot vērā atceltos pasākumus un darbus, daudziem nākas meklēt jaunas darba iespējas. Producents Juris Millers informē, ka ievērojies, ka kāds Latvijā zināms mūziķis, iespējams, strādā par pusdienu piegādātāju.

Šobrīd mājās gatavošana ir ieguvusi jaunu nozīmi, kad esam pašizolācijā vai pēc iespējas cenšamies samazināt aktivitātes ārpus mājas. Paša gatavotām maltītēm ir daudz plusu - tās ir veselīgākas, tu zini visas sastāvdaļas un produktus, tās pat var nereti pārspēt restorānus arī garšas ziņā. Taču virtuvē mums ir izveidojušies paradumi, par kuriem pat neaizdomājamies, ka tie var mūs apdraudēt. "Brightside" nosauc septiņas kļūdas, kuras ikviens no mums mēdz pieļaut, mājās gatavojot maltīti.

Apelsīnu sula, kārumi, krekeri un citi produkti, kas mums liek justies labāk slimošanas laikā, izrādās nenāk mūsu organismam par labu. Daudzi no šiem produktiem pastiprina iekaisumu un neļauj organismam uzņemt vajadzīgo šķidrumu. Uztura speciālisti portālam "Insider" nosaukuši produktus, no kuriem jāizvairās, ja esi saslimis.

Pašvaldībām būtu vairāk jāatbalsta vietējie ražotāji ar Latvijā ražotās produkcijas izvēli pārtikas pakās skolēniem, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā (LPUF).

Kā zināt, ka nopirktā maize, augļi vai gaļa mums neskādēs? Izrādās, ir triki, kas palīdz veikalā noteikt, kurš produkts varbūt jāatstāj turpat, bet, kuru varam droši nest uz mājām un gatavot.

Covid-19 pandēmija rada draudus ne tikai mūsu fiziskajai veselībai, bet ietekmē arī mūsu nervu sistēmu. Ir tik daudz nezināmā, mums ir jāmaina paradumi, ierastais ritms ir pilnībā izjaukts un nav skaidras nojausmas par nākotni. Tas viss rada papildu stresu, tāpēc uztura speciāliste Džodija Godfrija portālam "Psycom" nosaukusi 7 produktus, kurus iesaka lietot, lai mazinātu trauksmes sajūtu.

Kāre pēc dažādiem produktiem iedalās divos tipos - selektīvā un neselektīvā. Kad mums vienkārši kārojas ēdiens, tā ir neselektīvā kāre. Taču, ja mums kārojas kaut kas konkrēts, tā ir selektīvā izvēle un organisms šādi mūs var brīdināt par svarīgu elementu trūkumu.

Par vienu no netiešajām ar Covid-19 saistīto ierobežojumu sekām eksperti atzīst varbūtējo liekā svara pieaugumu. Asprāši atraduši jaunu saukli: paliec mājās – paliec resns. Arī līdz šim taču nav trūcis cilvēku, kuri, tiklīdz jūtas garlaikoti, skumji vai nesaprasti, atrod ēšanā gan laika kavēkli, gan mierinājumu. Taču tas palīdz tikai uz īsu brīdi, toties ātri pāraug neveselīgā ieradumā un noved pie liekā svara.

Daudzi aktīvi veido pārtikas krājumus, tādēļ Santa Maria pārstāve Inga Auziņa vērš uzmanību, ka vajadzētu pārliecināties, lai produkti tiktu atbilstoši uzglabāti un izlietoti to derīguma termiņa laikā.

Ārkārtējās situācijas laikā, kad daudz vairāk laika pavadām mājās, pastāv liekā svara risks. Ledusskapis vienmēr ir tuvumā, sporta zāles ir slēgtas, bet mājās saņemties nodarbībām ir daudz grūtāk. "Healthline" uzskaitījis produktus, kas palīdzēs gūt labāku sāta sajūtu, tādejādi apēdot mazāk kaloriju.

Neatkarīgās pārtikas grozs laikā no pagājušā gada Lieldienām līdz šā gada Lieldienām sadārdzinājies par 57 eirocentiem jeb 4,7% atpaliek no vidējās algas pieauguma.

Medijs "goodhouse.ru" nosaucis tos pārtikas produktus, kurus var glabāt gluži vai visu mūžu.

Veselīga uztura "trendi" mainās visu laiku un saraksts ar veselīgiemm un neveselīgiem produktiem mijas nepārtraukti. Uztura speciālisti portālam "The Healthy" nosaukuši "veselīgus" ēšanas paradumus, kuri patiesībā tādi nemaz nav.

Pārtikas nozare ir viena no retajām nozarēm, kas šajā krīzē bez darba nepaliks, jo pārtika ir bijusi, ir un būs nepieciešama visos laikos un jebkuros apstākļos. Tomēr piena nozarē strādājošie ir nobažījušies, ka krīze skars arī šo uzņēmējdarbību. Redzot, kas notiek pasaulē, nevienam nerodas jautājumi par to, ir vai nav krīze. Vienīgais jautājums, cik dziļa un smaga tā būs! Lauksaimnieki uzskata, ka krīzi pārvarēt palīdzētu tirdzniecības uzcenojuma un pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazināšana piena produktiem, kas palielinātu vietējo patēriņu.

Jau iepriekš ziņots, ka Rīgas domes Labklājības departaments veiks izmaiņas sešās siltā ēdiena izsniegšanas vietās trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem - Slokas ielā 33, Maskavas ielā 250, Stūrmaņu ielā 25, Tvaika ielā 54/3, Brīvības gatvē 399 un Zaļenieku ielā 40.

Lai arī pavasaris priecē gan ar sauli, gan ar siltumu, daudziem prāts nenesas uz optimisma pusi, un domas par nākotni krāsojas ja ne melnās, tad vismaz pelēkās krāsās. Ne tikai cilvēka fizioloģija, arī viņa noskaņojums ir cieši saistīts ar viņa uzturu, tāpēc ir vērts padomāt par to, ko ikdienā izvēlamies savai un savas ģimenes maltītei.

Pārtiku pēc derīguma termiņa plāno atļaut ziedot pa tiešo personai nevis ar labdarības organizāciju starpniecību, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādē esošais noteikumu projekts "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām".

Kamēr pasaulē valda Covid-19 krīze un Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija, iedzīvotāji lielveikalā novērojuši, ka ievērojami pieaugušas cenas ingveram un citronam.

Cik daudz un kā mums pašlaik var palīdzēt veselīgs uzturs? Kāpēc raudzēta piena produkti ir neatņemama sastāvdaļa ne tikai gaļēdāju, bet arī veģetāriešu uzturā? Kāda ir universālā recepte zarnu trakta veselībai un ko dara ražotāji, lai skābpiena produktus padarītu vēl vērtīgākus? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" sadarbībā ar uztura speciālisti un žurnāla "ĒDIENS KĀ ZĀLES" veidotāju Zani Timpari.