Gandrīz pusei jeb 48 procentiem pircēju ir samazinājušies ienākumi salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ieviestās ārkārtējās situācijas dēļ, 63 procenti rūpīgāk plāno pirkumus, lai samazinātu izmaksas. Mazumtirdzniecības uzņēmuma „Maxima Latvija” vadītājs Viktors Troicins uzskata, ka Latvijas atveseļošanai pēc krīzes palīdzētu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana arī maizei, pienam un gaļai, līdzīgi kā tas šobrīd ir augļiem un dārzeņiem. Tas sildītu ekonomiku un Latvijas ģimeņu rīcībā atstātu mazliet vairāk naudas, ko iedzīvotāji varētu izmantot citu preču un pakalpojumu iegādei.
"Maxima Latvija”, savukārt, no savas puses turpina iesākto cenu samazināšanas programmu, vairākiem tūkstošiem svaigās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču samazinot cenas līdz 40 procentiem, šim mērķim kopumā plānojot investīcijas 7,2 miljonu eiro apmērā.
„Apzināmies, ka pandēmijas krīzes ietekme uz ekonomiku un sabiedrību kopumā būs ļoti būtiska, tādēļ esam pielāgojuši „Maxima Latvija” izaugsmes stratēģiju, kuras fokuss ‒ atbalsts cilvēkam. Apzināmies, ka mums kā vadošajam mazumtirgotājam jādara viss, lai Latvijas iedzīvotāji varētu nodrošināt sev visu ikdienai nepieciešamo par zemu cenu augstas kvalitātes produktiem, tādējādi rūpējoties par sabalansētu uzturu, vienlaikus iekrātos līdzekļus novirzot jomām, kur ietaupīt nav iespējams, piemēram, rēķini vai medicīnas izdevumi. Tikpat atbildīgi kā līdz šim turpināsim rūpēties arī par darbinieku labklājību un izaugsmi, investējot 9 miljonus eiro. Savukārt efektīva biznesa vadības risinājumu ieviešana ļauj pielāgoties jaunām vajadzībām, turpinot piesardzīgu, bet pārdomātu izaugsmi un veikalu tīkla attīstību arī 2020. gadā, tādā veidā veidojot pievienoto vērtību valsts ekonomikai kopumā,” stāsta V. Troicins.
„Maxima Latvija” pētījums par iedzīvotāju iepirkšanās paradumu maiņu liecina, ka Covid-19 apstākļos cilvēki Latvijā krietni retāk dodas uz veikaliem, taču viņu pirkuma grozs ir palielinājies.
Groza saturs gan nav būtiski mainījies, iedzīvotāji tāpat kā iepriekš iegādājas piena un gaļas produktus, maizi, svaigus augļus un dārzeņus, zivis un citus produktus. Tiesa, nedaudz ir samazinājušies impulsa pirkumi, piemēram, saldējums, kā arī alkohola un nepārtikas preču iegāde. Aptauja liecina, ka 78 procenti iedzīvotāju Covid-19 krīzes laikā veikalu apmeklē retāk, 44 procenti veido pārtikas krājumus, bet 11 procenti sākuši iepirkties veikalos, kur ir zemākas cenas. Tāpat iedzīvotājiem daudz vairāk nekā agrāk šobrīd rūp veikalos uzturētā tīrība un aizsardzībai pret Covid-19 izmantotie pasākumi. Pirms krīzes iedzīvotājiem būtiskākais veikalu izvēles kritērijs bija veikalu atrašanās vieta, sortiments un cenas. Šie apsvērumi joprojām ir svarīgi. Tomēr 39 procenti no aptaujātajiem atzina, ka viņiem šajā laikā ļoti būtiska ir veikala tīrība un Covid-19 piesardzības pasākumi.
