Pirmais Eiropas sieviešu basketbola čempionāts Latvijā ir beidzies. Ikviens no mums vēlējās, lai Latvijas izlase būtu tikusi vismaz divas vietas augstāk, nodrošinot iespēju nākamgad startēt pasaules čempionātā.
Kāpēc mūsu valstsvienība izcīnīja tikai 7. vietu, kādi ir katras spēlētājas trūkumi un kas bija jādara trenerim Aināram Zvirgzdiņam, lai pakāptos augstāk turnīra kopvērtējumā, zina stāstīt katrs. Lai salīdzinātu zināšanas par izlases veikuma kvalitāti un cēloņiem, lūdzām izvērtēt komandas sniegumu tiem, kuri paši iekodušies melnajā trenera maizē.
2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm iegūlis vēstures annālēs, bet Latvija ir uzvarējusi. Pēdējā spēlē, kas nedaudz mīkstināja kreņķus pēc četru zaudējumu sērijas un uzdeva jautājumu, vai tas bija šīs komandas potenciāla atbilstošs finišs. Uz karstām pēdām pārliecinoši atbildēt nez vai ņemsies pat nu jau bijušais izlases galvenais treneris Zvirgzdiņš vai spēlētājas. Kā tas izskatījās no malas, jau pirms mazā pusfināla par 5.–8. vietu (zinošāks par pārējiem bija Ainars Bagatskis, kurš uz jautājumiem atbildēja pirms izlases pēdējās cīņas par 7. vietu pret Slovākiju un pēc izlases galvenā trenera paziņojuma par atkāpšanos no šī posteņa) atbildēt lūdzām septiņus Latvijas trenerus, uzdodot divus jautājumus.
Valdis Valters:
"1. Spēle ir laba, bet rezultāts nav tāds, uz ko cerējām. Pagrieziena punkts bija spēle pret Slovākiju. Vainīga pretinieču nenovērtēšana. Viņas bija sagatavojušas jauninājumus saistībā zonas aizsardzību, un mūsu komanda nebija tam gatava. Līdz ar to tika pazaudēta iniciatīva un spēle zaudēta. Tā bija sliktākā spēle čempionātā, lai arī svarīgākā. Ja būtu uzvarējušas, ceturtdaļfinālā vajadzētu apspēlēt Baltkrieviju, pusfinālā – Franciju, un tad jau būtu fināls. Pat nebija nepieciešamības pieveikt Spāniju. Dažās spēlēs varēja atļauties darboties ar plašāku sastāvu un nesisties līdz galam, turnīra gaitā sadalīt spēkus, lemjot, kur noteikti jāvinnē. Spēle kopumā ir laba, un ar to vajadzēja cīnīties finālā. Anete ir līdere, bet otrajā puslaikā viņa sliktāk spēlē. "Nolūzt", vai ir kāds cits iemesls. Pret Slovākiju pietrūka Lienes Jansones un Guntas Baško devuma.
Taktiski zaudējām tikai Slovākijai, Grieķija bija neparocīgs pretinieks, toties labi spēlējām pret Krieviju, kurai kopumā bija liels auguma pārsvars. Tā kā Spānija ir sabalansēta komanda, kas spēlē gudru basketbolu, to apspēlēt bija grūti.
Izlase labākās spēles aizvadīja priekšsacīkstēs, pēc tam spēle bija nedaudz vājāka. Domāju, ka labāk būtu bijis tā spēlēt sākumā, plānojot labāko sniegumu pret Spāniju un Krieviju. Žēl, jo medaļas un fināls šoreiz bija iespējami, un visus skatītāju rekordus būtu pārsituši. Ja neizcīnīsim piekto vietu, apmierinājuma par komandas sniegumu nebūs. Pretējā gadījumā var uzskatīt, ka uzdevums izpildīts.
2. Izlases trenera darbs nav vienkāršs. Šobrīd ar sievietēm tieši viņš ir sasniedzis visaugstākos rezultātus. Mēs vienmēr gribam vairāk, bet, kas notiks, kad mainīsies treneris, grūti pateikt. Varbūt rezultāti būs vēl sliktāki. Izlase ir riskants pasākums (smejas)."
Gundars Vētra:
"1. Jau no sākuma galvenais mērķis bija tikšana uz pasaules čempionātu. Varējām tikt arī pie medaļām, bet domāju, ka svarīgi ir pēc vakardienas smagā un nepatīkamā zaudējuma psiholoģiskajā ziņā ir "nenokārt degunus" un izcīnīt to piekto vietu. Tad mēs visi varētu būt priecīgi un komandas starts varētu tikt vērtēts kā ļoti labs. Ja aplūkojam komandu spēlētāju sarakstus, jebkura vieta labāko astoņniekā ir izlases spēkam atbilstoša. Tā kā čempionāts noritēja savās mājās, cerības uz augstāku vietu bija. Astoņniekā esam, ja tiktu labāko četriniekā, būtu pavisam labi. Izšķirošā spēle ar Slovākiju varēja tikt nospēlēta labāk. Iespējams, tai nebija simtprocentīgas gatavības. Zani Tamani redzēju visas sezonas garumā, tādēļ man nebija pārsteigums, ka viņa aizvadīja ļoti labu čempionātu. Zane spēlēja daudz kvalitatīvāk nekā iepriekšējos gados. Samazinājusies plaisa starp nosacītajām pamatspēlētājām un tām, kuras cīņā iesaistās no rezervistu soliņa. Pozitīvi pārsteidza Kristīne Kārkliņa, kuru iepriekš nebiju redzējis, un domāju, ka mums nākotnē būs kvalitatīva saspēles vadītāja. Arī Dita Krumberga kļūst par nopietnu spēku komandā. Vairāk gaidīju no Jansones, bet lomas komandā sadala treneris, un, iespējams, ka šī gada izvēlētajā modelī viņa tik labi nevarēja iekļauties. Iespaidu atstājusi saraustītā sezona, klubu mainīšana un regulāras spēļu prakses trūkums sezonas laikā. Ieva Kubliņa un Jansone ir līdzīgas spēlētājas, un vienai no viņām parasti metiens "aizgāja". Šoreiz, lai arī Ieva Tāre ir laba spēlētāja, šajā līmenī ceturtā numura pozīcijā viņa īsti nebija savā vietā. Varbūt arī Gunta Baško varēja nospēlēt labāk. Lai no Guntas dabūtu ārā visu labāko, viņai ir jāuzticas, jāļauj spēlēt, jo, pazīstot viņas spēles stilu, ir skaidrs, ka kļūdas būs. Domāju, ka Baško nedabūja tik būtisko psiholoģiskās uzticības devu. Latvijas spēlētāju resursi nav tik plaši, tāpēc katra basketboliste jācenšas izmantot maksimāli. Pietrūka vēl vienas kvalitatīvas spēlētājas, lai varētu agresīvi darboties aizsardzībā un parādīt labāko uzbrukumā. Būtu bijis labāk, ja visas varētu spēlēt ne vairāk par 25–27 minūtēm.
2. Neatbildēšu uz jautājumu, jo tas nav manā kompetencē un nebūtu korekti pret kolēģi. Zvirgzdiņš darīja visu, kas bija viņa spēkos, un komandu sagatavojis labi. Viņš ir maksimālists un grib uzvarēt, reizēm prasot no spēlētājām vairāk, nekā viņas ir spējīgas dot. Varbūt ir kāda plaisa starp treneri un spēlētājām. Ja Zvirgzdiņš pametīs amatu, kurš domā, ko likt viņa vietā? Par to neviens nedomā ne vīriešu, ne sieviešu basketbolā, vien pieņem lēmumus un tad cīnās ar to sekām tāpat kā visā valstī."
Aivars Vīnbergs:
"1. Ja izcīnīs piekto vietu, vērtējums būs "labi", jo radīja daudz pozitīvu emociju. Bija arī zaudējumi, bet vakardienas spēles laikā ne par kādu dižķibeli vai kredītu neviens nedomāja, un tas jau ir panākums. Ja būs zemāk, paliks mieles. Būs skumji, ja netiksim uz pasaules čempionātu. Turklāt sievietēm ir cita sūtība dzīvē nekā mums, vīriešiem. Pasaules čempionāts būtu izaicinājums, kas palīdzētu saturēt komandu kopā vēl kādu laiku, piesaistot jaunās spēlētājas. Mums joprojām ir "trīs vaļi" – Anete Jēkabsone–Žogota, kas apliecina savu klasi, Baško un Tamane, kas neapšaubāmi ir progresējusi. Komandai viņas ir ļoti nepieciešamas, lai arī abu pēdējo sniegums vairs nav tik stabils. Baško vakar guva septiņpadsmit punktus, bet sniegums spēles sākumā neļāva atrauties rezultātā. Arī Tamanei vakar nebija labākā spēle. Bez Aijas Brumermanes pirmajās spēlēs un Ievas Kubliņas, domāju, šis varētu būt Aijas Putniņas uznāciens uz lielās skatuves. Pirmajā spēlē viņa guva 11 punktus, pēc tam vai nu sevi pazaudēja, vai treneri viņu "aizmirsa". Potenciāls ir. Labākā no saspēles vadītājām pašreiz ir Kristīne Kārkliņa, kura tomēr arī pa grozu uzmet un labāk izskatās aizsardzībā. Kopumā pirmajiem numuriem maz ir pārķerto bumbu, bet rezultatīvu piespēļu – vēl mazāk. Arī Anete būtu efektīvāka, ja viņai nebūtu jānodarbojas ar driblēšanu un pašai jāizkārto sev uzbrukuma iespējas. Krumberga mani priecēja. Viņa apliecināja tieksmi lauzties zem groza, iemeta ļoti svarīgu trīspunktnieku pret Grieķiju, arī vakar pret Krieviju. Viņas darbības amplitūda ir palielinājusies un var palīdzēt grūtākajās spēlēs. Nedomāju, ka ar Sabīnes Niedolas lielāku iesaistīšanu mēs būtu augstāk, tomēr savās pāris minūtēs viņa vienalga neko nesabojātu. Bieži zaudējam bumbas pie groza, jo mums pietrūkst ne tikai auguma centimetru, bet arī kilogramu. Tāpēc taktiski eleganti izskatījās Tamanes nākšana ārā un piespēļu dalīšana Anetei, izvelkot pretinieku garos no groza apakšas. Lienei vairāk jācīnās par bumbām un jāmet no groza apakšas, bet viņa sāk veidoties par Uvja Helmaņa tipa spēlētāju. Pārāk daudz uzbrukumā esam meklējuši Aneti, kad vajadzētu pašām uzbrukt.
2. Tā nav mana kompetence. Ja izcīnīs piekto vietu, uzdevums būs izpildīts, un man neceltos roka mest akmeni Zvirgzdiņa virzienā."
Agris Galvanovskis:
"1. Gribējās, lai mūsu izlase šoreiz tiek četriniekā, bet komandas ir tik līdzīgas –Grieķija, Slovākija, kuras arī spēlē par 5.–8. vietu. Ar Krieviju nospēlējām līdzīgi, bet ir vajadzīga arī veiksme. Sākums bija labs, bet, kad pretī nāca meistarīgākas komandas, sākās noguruma izraisītas problēmas, varbūt izpaudās meistarības trūkums. Anete ir vienīgā, kas spēlē līderes lomu, pārējās darbojas viļņveidīgi. Labi sevi parādījušas Kārkliņa un Krumberga, bet trūkst stabilitātes. Krievijas, Čehijas un Slovākijas komandās bija garākas un masīvākas spēlētājas. Mēs šajā rādītājā esam apmēram pa vidu. Kur pietrūkst centimetru, jābūt meistarībai. Arī sieviešu basketbols ļoti strauji attīstās un kļūst arvien fiziski spēcīgāks. Ar pliku "kapāšanu" pastāvīgi vinnēt ir grūti. Mēs pret spēcīgām komandām grozus bieži guvām ar grūtībām, reizēm haotiski, kamēr pretiniecēm uzbrukums bija sakarīgāks, tomēr bija patiešām patīkami, kā komanda spēlē un cīnās. Eiropas basketbolā līmenis ir izlīdzinājies, un arī ar Krieviju spēle bija līdzīga.
Aktīva segšana, zonas presings, presings, ātrais uzbrukums – ar šiem ieročiem komanda, sevišķi pirmajās trīs spēlēs, kamēr nebija nogurusi, izskatījās labi. Tiklīdz nāca pretī konkurentes, kas spēlē "vīriešu basketbolu", sāka "buksēt" ātrais uzbrukums, un noteicošā loma bija meistarībai. Hemona, piemēram, pēdējā spēlē neko nerādīja, bet pagarinājumā iemeta deviņus no komandas vienpadsmit punktiem. Es par pēdējo tālo trīspunktnieku nepārmestu Baško, jo, ja viņa pie mīnus trīs ietu tuvāk grozam, pret viņu sekotu taktiskā piezīme un divi soda metieni. Komandā pietrūkst vēl vienas Anetes klases spēlētājas, tad būtu vieglāk.
2. Es teiktu, ka viņam jāturpina strādāt, jo izlase rāda saturīgu sniegumu. Nevar pārmest, ka mūsu basketbolistēm dažbrīd pietrūka meistarības, jo viņš tur neko mainīt nevar. Daudzas spēlē labos Eiropas klubos, krāj pieredzi, un domāju, ka pēc diviem gadiem izlase būs daudz stabilāka, bet jaunās spēlētājas meistarībā "pievilks" klāt tā saucamajām veterānēm."
Varis Krūmiņš:
"1. Vakardienas spēle starp Latviju un Krieviju bija viena no labākajām, ja ne pati labākā starp visām čempionāta spēlēm, un, ja būtu veiksme, pirmais četrinieks bija tuvu. Tad varētu teikt, ka esam nospēlējuši maksimāli labi. Labs iznākums būs, ja izcīnīsim piekto vietu un kvalificēsimies pasaules čempionātam. Ja ne, visi gaidījām, ka rezultāti būs labāki. Svarīgākā spēle bija ar Slovākiju, kurā uzvarot, varēja iegūt otro vietu grupā, pārējās spēles tika aizvadītas visai labi. Jēkabsone–Žogota bija izteikta līdere, Tamane ir krietni progresējusi. Labi ārējā līnijā spēlēja Kārkliņa, patika, kā spēlēja mūsu dziedātāja ["Zvaigžņu lietū 2"] Dita Krumberga. Baško labākas spēles mijās ar katastrofālām kļūdām, bet bez viņas izlase nebūtu tāda, kāda ir. Šis nebija Jansones čempionāts. Pieejamo basketbolistu, kas dod rezultātu, skaits ir ierobežots, tāpēc izlase spēles aizvadīja nevienmērīgi. Pret Slovākiju "bedre" gadījās tieši līderēm. Spēlē pret zonas aizsardzību komanda it kā apstājās. Aizsardzībā patika puspresings no centra līnijas, ar agresīvu aizsardzību laužot spēles gaitu, piemēram, pret Krieviju no mīnusiem panākot neizšķirtu rezultātu. Uzbrukumā bieži vienīgā kombinācija bija "Anete, met", kad jāmet pāri rokām, lai paspētu 24 sekundēs izmest pa grozu. Tiesa, krievietes reizes piecas noteiktajā laikā nemaz neizmeta pa grozu, kas ir aizsardzības nopelns.
2. Zvirgzdiņam ir, uz ko tiekties, jo virsotnes nav sasniegtas – medaļu vēl nav. Vajadzētu turpināt tiekties uz augšu, jo īpaši, ja nākotnes izredzes ir labas un meitenēm ir iespējas progresēt. Viņam vēl daudz darāmā, un kopā ar meitenēm vēl var daudz paveikt. Tādas klases latviešu treneri norakstīt nebūtu prāta darbs."
Mārtiņš Zībarts:
"1. Nospēlēja iespēju robežās. Ja būtu vinnēta Slovākija Latvijas izlasei neveiksmīgākajā turnīra spēlē, ceturtdaļfinālā nebūtu ļoti stipras konkurentes. Pārējie mači gan pret Spāniju, gan Krieviju bija labi, tikai nianses un veiksmes trūkums izšķīra cīņas iznākumu. Protams, ja Kārkliņa būtu trāpījusi brīvo metienu trīs sekundes pirms pamatlaika beigām... Anete Jēkabsone–Žogota ir komandas līdere gūto punktu un lieliskas aizsardzības darbības ziņā. Labi turnīru iesāka Tamane, kura šosezon ir progresējusi. Varbūt rokas trauma vai piezīmju nasta patraucēja tieši vakardienas spēlē cīnīties labāk. Divatā ar Aneti viņas ļoti labi sadarbojās. Patika Kārkliņas darbība aizsardzībā. Pret Slovākiju uzbrukumā gribējās daudzveidīgāku spēli pret zonas aizsardzību, jo zuda spiediens uz groza apakšu. Saspēlējoties tikai ap trīspunktu līniju, zaudējām mačā.
Latvija ir pirmā sešnieka komanda un var uzvarēt jebkuru izlasi, kas būs virs mums turnīra tabulā. Vieta, ko Latvija ieņems, būs objektīva.
2. Trenera Zvirgzdiņa vērtējums ir atkarīgs no Latvijas Basketbola savienības izvirzītajiem mērķiem turnīrā. Ja tie izpildīti, darbs jāturpina, ja ne, jāmeklē cits treneris. Tādā gadījumā šobrīd vislabākā kandidatūra būtu Gundars Vētra, ja viņš tam piekrīt. Strādājot ar sievietēm otro gadu un šosezon izcīnot gan Krievijas kausu, gan uzvarot valsts čempionātā, viņš ir apliecinājis augstāko trenera kvalifikāciju. Gundars Vētra šobrīd ir labākais Latvijas treneris."
Ainars Bagatskis:
"1. Vajadzēja vakar piekrist intervijai, tad nebūtu jārunā par spēli pret Itāliju (smejas). Patika komandas spēle un meiteņu atdeve, varbūt veiksmes varēja būt vairāk. Pēc pirmajām spēlēm dzīvojām sapņu pasaulē, ar katru nākamo cīņu Latvijas komandai bija arvien grūtāk. Zaudējums Krievijai bija šī čempionāta izdaiļojums – manuprāt, labākā čempionāta spēle. Būtu meitenes uzvarējušas, iespējams, pacīnītos pat par finālu. Klusībā cerēju ja ne uz medaļām, tad uz pasaules čempionātu gan.
Vakar Itālija bija jāuzvar, bet nevaru apgalvot, ka tad būtu 5. vieta. Komanda smagi strādāja aizsardzībā, bet uzbrukumā, kad Aneti "piežmiedza", spēle pajuka, jo pārāk uz viņu paļaujamies. Kad Krumbergai sāka veikties pret Krieviju, uzreiz bija cita lieta. Ļoti patika Guntas Baško spēle. Ja basketboliste vairāk nekā divdesmit minūtes spēlē Eirolīgas finālā, viņa ir laba spēlētāja. Tieši viņa "izvilka" maču pret Grieķiju, kā arī panāca pagarinājumu pret Krieviju. Nākamie izlases modeļi noteikti jābūvē ap Aneti, Guntu, cerams, Kubliņa būs ierindā, jo brīžiem pietrūka spiediena uz groza apakšu. Ļoti patika Kārkliņas darbība aizsardzībā. Spēlē pret Krieviju Hemonai daudz iespēju izvērsties uzbrukumā nebija. Tieši kāju darbību aizsardzībā es vairākiem vīriešu spēlētājiem minēju par piemēru, jo tā ir aizsardzības ābece. Zvirgzdiņš pierādījis, ka ir labs sieviešu treneris, kurš zina, ko dara, tomēr arī pretinieks izdomā "pretindes". Kā teica Krievijas basketbola pazinējs Tarakanovs [bijušais CSKA komandas snaiperis], ja Latvijai būtu vismaz viena Eiropas klases centra spēlētāja, viņas būtu neuzvaramas. Mums, kamēr Tamanei ar Aneti izdevās pikenrols, viss bija labi, bet jāņem vērā, ka Latvija spēlēja pret labākām komandām – Spāniju, Krieviju, savukārt Slovākijai "krita iekšā" viss. Vai tiešām domājat, ka treneris turēs laukumā rezervistes, par kurām viņš nav pārliecināts? Arī Krievija pret Spāniju divas minūtes pirms beigām bija vadībā ar 20 punktiem, un cīnījās labākās. Zvirgzdiņš uzticējās Niedolai, kurai šī pieredze būs tikpat vērta, cik visa iepriekšējā basketbolā sakrātā. Manuprāt, Zvirgzdiņš deva iespēju visām meitenēm, es viņām varbūt tik daudz iespēju pat nedotu (smejas). Minūtes ir jānopelna ar spēli laukumā, ar darbu treniņos.
2. Visu nosaka rezultāts. Ja tā nav, treneris ir vainīgs. Nezinu, kādi bija komandas uzdevumi pirms čempionāta un vai viņš tos ir izpildījis. Varbūt komanda nospēlēja labi, bet pretī nāca stiprākas? Mums jārespektē Zvirgzdiņa lēmums. Jebkurš treneris no ārzemēm nebūs labāks par vietējo. Piemēram, Gundars Vētra ir ļoti augstas kvalifikācijas treneris, kurš klubā trenē pasaules labākās spēlētājas. Vai viņam piedāvās, vai viņš piekritīs, kādas būs viņa prasības? Vienīgais pluss ārzemju trenerim būtu tas, ka, izvēloties ārzemnieku, latviešu treneri savā starpā nesakausies (smejas).