Eksperti izsaka bažas par vēl viena kara iespējamību

© Pixabay.com

Ķīnas un Ziemeļkorejas līderi solījuši stiprināt sadarbību starp abām valstīm, atzīmējot diplomātisko attiecību nodibināšanas 75. gadadienu, raksta “Reuters”, atsaucoties uz Phenjanas paziņojumu.

Uzsverot Ķīnas un KTDR attiecību "lielo nozīmi", Sji Dzjiņpins apliecināja, ka Pekina ir gatava "rakstīt jaunu nodaļu" attiecībās ar savu kaimiņu.

Savukārt Kims Čenuns solīja “nerimstoši censties” attīstīt sadarbību ar Ķīnu, “kā to prasa jaunais laikmets”.

Kas tieši ir domāts ar “jauno laikmetu”, nav norādīts, tomēr “Reuters” raksta, ka KTDR ir sākusi patiesi fundamentālu pārskatīt savu attieksmi pret Dienvidkoreju, kas rada zināmas bažas.

Paredzams, ka Ziemeļkoreja pārskatīs savu konstitūciju, lai atceltu iepriekš izvirzīto mērķi miermīlīgi apvienoties ar Dienvidkoreju. Tāpat plānots no jauna definēt abu Koreju robežas statusu.

Pēc ekspertu domām, tas viss var novest pie spriedzes eskalācijas pussalā. Galu galā janvārī Kims Čenuns aicināja veikt izmaiņas konstitūcijā, lai Dienvidkoreja tiktu uzskatīta par “galveno ienaidnieku” un lai Ziemeļkoreja šajā gadījumā plānotu Dienvidkorejas “okupāciju, pakļaušanu un atgriešanos”.

“Reuters” arī raksta, ka Dienvidkorejas Gjunnamas universitātes Ziemeļkorejas studiju profesors Lims Julčuls uzskata, ka Phenjana var paļauties uz savu kodolieroču trumpi, mēģinot vardarbīgi apvienot pussalu.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais