Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, tradicionāli labākos rezultātus tajās gūstošā “Saskaņa” identificējusi valsts problēmu cēloni – tā nekad nav tikusi pie varas. Šo sistēmisko kļūdu organizācija apņēmusies labot, uzsākot plašu diskusiju ar sabiedrību, bet diskusiju vadīšanai vairs netiks pieaicināti ārpus organizācijas savu atpazīstamību veidojuši cilvēki.
Aizvadītajā sestdienā “Saskaņa” pulcējās kongresā, lai dotu startu priekšvēlēšanu gadam un pārvēlētu organizācijas vadību. Pārmaiņas tajā nenotika. Eiroparlamentārietis, bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs saglabāja partijas domes priekšsēdētāja amatu, bet Jānis Urbanovičs partijas priekšsēdētāja posteni.
Pēdējais, vēršoties pie kongresa dalībniekiem, atgādināja Valsts prezidenta Egila Levita Saeimai pausto, ka Latvija nepiedodamā kārtā daudzās jomās nu atpaliek no tādām valstīm, kuras attīstībā vēl nesen bijām apsteiguši.
Cēloni tam politiķis - pretēji prezidentam - nesaskata zemā izglītības līmenī, bet tajā, ka Latvijā nenotiek pilnvērtīga varas maiņa, jo tradicionālās varas partijas nevēlas sadarboties ar citām partijām. Pat ar vēlēšanu nominālajām uzvarētājām.
“Tās ir varas nemainīguma sekas, ko garantē “sarkano līniju” reliģija. Ir izdevies pieradināt sabiedrību, tajā skaitā arī “Saskaņas” vēlētājus, pie tā, ka vieniem ir tiesības cīnīties par vietu pie valdības galda, bet citiem vajag izdzīvot opozīcijas režīmā. Valdības tādā veidā paliek paviršākas, bezatbildīgākas, un cieš visi, ieskaitot valdošo politiķu vēlētājus un arī mūs,” teica J. Urbanovičs.
Lai panāktu, ka konkurence par valdības stūri notiek “pa visu” laukumu, “Saskaņa” līdz pavasarim apņēmusies izstrādāt vēlēšanu programmu, uz kuras pamata aizsākt diskusiju par šo “sistemātisko problēmu”.
“Vispirms mums vajadzētu aktualizēt jautājumu sabiedrībā, izmantot vēlēšanas, lai runātu par to, ka šī ir sistēmiska problēma. Vajadzētu panākt, lai sacensība ir pa visu lauku [..] Bet mums ir vajadzīgs piedāvājums. Tam jābūt pozitīvam, ar visas Latvijas problēmu analīzi, vainīgo identifikāciju, kur pieļautas kļūdas, kur liela netaisnība,” savu redzējumu ieskicēja politiķis.
Un cīņā par varu “Saskaņa” vairs nepaļausies uz sabiedrībā it kā atpazīstamām, bet ne partijā izaugušām personībām. “Ārēju draugu implantācija mums neder, mums jāeksponē savējie, lai tiek pie runāšanas,” uzsvēra J. Urbanovičs.
Arī citi politiskās organizācijas biedri savās uzrunās norādīja, ka partijai pietiek savu līderu, kas pierādījuši savu varēšanu gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
“Līdz šim pārāk bieži atdevām augstas vietas sarakstos cilvēkiem no malas [..] Partija nav futbola klubs [..] Mēs uzbarojam un izaudzinām savus niknākos konkurentus. Vārdus nesaukšu, jo saraksts būtu pārāk garš. Šī ačgārnā prakse vairs netiks piekopta,” teica Boriss Cilevičs.
Un kaut arī vārdā neviens patiešām netika nosaukts, bija skaidrs, ka saskaņiešiem kremt 12. Saeimas vēlēšanās partijas sarakstu galvgalī ieliktie leģionāri, kas nu jau pametuši “Saskaņas” rindas un veido paši savus politiskos spēkus.
Iepriekšējās vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabala pirmais numurs bija kādreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kas nu nodibinājis savu partiju - “Republika”.
Savukārt Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta pirmajā vietā bija bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule. Arī viņa nu pametusi “Saskaņu” un tās Saeimas frakciju, lai pievienotos Vj. Dombrovska veidotajai partijai.
Arī Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta pirmais numurs bija viesstrādnieks - bijušais “Vienotības” pārstāvis Anrijs Matīss. Taču arī viņa pieaicināšana neveicināja partijas popularitāti šajā apgabalā, un Saeimā no tā tika ievēlēts tikai Valērijs Agešins, kas vēlēšanās startēja ar otro numuru.
