Ukraina centīsies panākt starptautisko miera uzturētāju spēku izvietošanu valstī - tie varētu būt ANO vai Eiropas Savienības (ES) valstu bruņotie spēki, intervijā aģentūrai LETA norāda Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jevhens Perebijnis.
Ukraina centīsies panākt starptautisko miera uzturētāju spēku izvietošanu valstī - tie varētu būt ANO vai Eiropas Savienības (ES) valstu bruņotie spēki, intervijā aģentūrai LETA norāda Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jevhens Perebijnis.
Diplomāts apgalvo, ka burtiski nākamajā dienā pēc Minskas vienošanās parakstīšanas Krievija sāka to pārkāpt. Savukārt ar EDSO novērotāju spēku esot par maz, lai monitorētu un kontrolētu Minskas vienošanās izpildi. Tāpēc tika ierosināts izvietot Ukrainā starptautiskos miera uzturētāju spēkus.
Viņš uzsver, ka pret šādu ideju Krievija uzreiz sāka protestēt. "Liekas, kas tur slikts, ja ANO miera uzturēšanas spēki, kas ir neatkarīgi, neangažēti, monitorētu, kā abas puses pilda Minskas vienošanos. Bet Krievija negrib Ukrainas konflikta noregulējumu, Krievija negrib mieru, tai nav vajadzīgi arī nopietni Minskas vienošanās izpildes mehānismi. Mēs centīsimies panākt starptautisko miera uzturēšanas spēku izvietošanu Donbasā, bet saprotam, ka to panākt būs grūti, jo Krievija ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, kas var bloķēt šāda lēmuma pieņemšanu. Ja tas tā notiks, Krievijai nāksies starptautiskajai sabiedrībai paskaidrot, kāpēc viņa tā rīkojas, kāpēc negrib mieru Ukrainā," klāsta Perebijnis.
Runājot par starptautiskajām sankcijām, kas tika ieviestas pret Krieviju saistībā ar agresiju Ukrainā, diplomāts atzīst, ka sankcijas bija ļoti svarīgas un tās ieviestas savlaicīgi. Pateicoties tām, izdevies izvairīties no notikumu attīstības sliktākā scenārija Ukrainā, norāda diplomāts. Vienlaikus viņš piebilst, ka gadījumā, ja Krievija turpinās ignorēt Minskas vienošanos, sankciju spiediens būs jāpastiprina, lai piespiestu Krieviju atgriezties civilizētu starptautisko attiecību rāmjos.
Runājot par starptautisku palīdzību, diplomāts uzsver, ka ir svarīgi, lai saglabātos ES un ASV vienotais atbalsts Ukrainai un noraidošā attieksme pret Krievijas rīcību, kopīgie atgādinājumi, ka tās rīcība ir nelikumīga un tā nepaliks bez atbildes. "Līdz šim ES ir izdevies saglabāt vienotu nostāju sankciju jautājumā, un mēs esam pateicīgi sadarbības partneriem par to. Mēs gribētu, lai tāda konsolidēta nostāja saglabātos arī turpmāk līdz brīdim, kamēr situācija Ukrainā tiks pilnībā noregulēta - izpildīti visi Minskas vienošanās punkti un Krima atgriezta Ukrainas sastāvā. Tikai tad varēs lemt par sankciju atcelšanu pret Krieviju," uzsver diplomāts.
Protams, Ukrainai ir svarīga arī ekonomiskā palīdzība, jo patlaban valsts pārdzīvo ļoti grūtus laikus - ir karš, kaujinieki ir iznīcinājuši vairāk nekā 30% industriālā potenciāla, akcentē Perebijnis. Tāpat ļoti svarīga ir arī militārā palīdzība, tostarp arī letālā militārā bruņojuma piegāde.
"Ukrainas armija patlaban nav tāda, kāda bija pirms gada. Šodien tā ir daudz spēcīgāka, bet tās materiālā bāze ir palikusi padomju laika līmenī. Mums ir ļoti grūti ar novecojušo tehniku un bruņojumu stāties pretī Krievijas armijai, kuras rīcībā ir ieroči, kādu nekad nav bijis Ukrainas armijas rīcībā," skaidro diplomāts.
Viņš arī uzsver, ka Ukraina ir ārkārtīgi pateicīga Latvijai par palīdzību, ko tā sniegusi. "Nav svarīgi, cik liels ir sniegtās materiālās palīdzības apjoms. Latvijai kā ES Padomes prezidējošajai valstij ir ļoti liela nozīme ES valstu kopīgās nostājas konsolidācijā pret Krievijas agresiju. Tas nav viegli, jo patlaban ES notiek dažādi procesi, bet Latvijai kā prezidējošajai valstij tomēr izdodas saglabāt vienotu nostāju," uzsver Perebijnis.
Viņš arī piebilst, ka Ukraina ir ļoti pateicīga Latvijai par tās karavīru ārstēšanu, kuri tika ievainoti Maidana laukumā un Donbasā. Ārstēšanu Latvijā ir saņēmuši 20 Ukrainas pilsoņi. Tāpat valsts pateicas Latvijai par tās pārstāvju piedalīšanos EDSO novērotāju misijā, kura patlaban ļoti sarežģītos apstākļos strādā Donbasā.
"Bet pats galvenais ir, ka ukraiņi jūt morālo atbalstu kā no Latvijas valdības, tā no iedzīvotāju puses. Ukrainu atbalsta, par Ukrainu pārdzīvo gan pilsoniskās sabiedrības, gan valdības līmenī. Mēs jūtam, ka neesam atstāti vienatnē, mums ir draugi un atbalsts," uzsver Perebijnis.