Saskaņā ar jaunāko Kopenhāgenā bāzētās Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu, tikai 37 procenti no tā dēvētajām virszemes ūdenstilpēm, piemēram, ezeriem vai upēm, 2021. gadā Eiropā bija labā vai ļoti labā ekoloģiskā stāvoklī, vēsta “Deutsche Welle”.
Neraugoties uz Eiropas valstu centieniem, šis skaitlis kopš 2015. gada gandrīz nav mainījies. Ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanās trūkums atspoguļo pastāvīgo spiedienu uz virszemes ūdeņiem visā kontinentā. "Mūsu ūdeņi saskaras ar vēl nebijušu izaicinājumu kopumu, kas apdraud Eiropas ūdens drošību," brīdināja EVA vadītāja Līna Ile-Mononena.
Saskaņā ar Vides aģentūras datiem, ķīmiskā piesārņojuma ziņā tikai 29 procenti virszemes ūdeņu ir klasificēti kā "labi". Tomēr Eiropas gruntsūdeņiem, kas ir lielākās daļas dzeramā ūdens avots, klājās labāk: 77 procentiem no tiem ir "labs" ķīmiskais stāvoklis.
Tas nozīmē, ka ūdenim nav pārmērīga piesārņojuma ar ķīmiskiem savienojumiem, piemēram, no lauksaimniecības, un potenciāli kaitīgām vielām, piemēram, tā sauktajām pastāvīgajām ķīmiskajām vielām (PFAS) vai mikroplastmasu.
Vislielāko spiedienu uz virszemes un gruntsūdeņiem rada lauksaimniecība, ziņo aģentūra, atsaucoties uz dalībvalstu sniegto informāciju. Galvenais iemesls tam ir intensīva barības vielu un pesticīdu lietošana. Tajā pašā laikā lauksaimniecība ir neapšaubāmi lielākais neto ūdens patērētājs Eiropā - un, nemainot praksi, pieprasījums pēc apūdeņotas lauksaimniecības, visticamāk, pieaugs līdz ar klimata pārmaiņām.
Virszemes ūdeņi ir pakļauti gaisa piesārņojuma, piemēram, ogļu sadedzināšanas un automašīnu izplūdes gāzu, kā arī lauksaimniecības spiedienam. EVA iesaka lauksaimniecībai izmantot "ilgtspējīgākas ekoloģiskās" metodes. Turklāt ir nepieciešamas "izmaiņas mūsu uzturā un ēšanas paradumos".
Aptaujas pamatā ir dati no ES dalībvalstīm, ko tās iesniedza EVA par laika posmu no 2015. līdz 2021. gadam. Kopumā vides aģentūra izvērtēja datus par 120 000 virszemes ūdensobjektiem un 3,8 miljoniem kvadrātkilometru gruntsūdens resursiem 19 ES valstīs un Norvēģijā.