Ir nepieciešams laikus aizdomāties par sagaidāmiem rītdienas izaicinājumiem. Tie būs tik izaicinoši, ka šo iespēju aizdomāties mums var arī nolaupīt, ja laikus to neizmantosim.
Ja vakcinācija pret Covid-19 turpināsies tādā pašā tempā kā līdz šim, Latvija ES kopējo mērķi – kolektīvās imunitātes iegūšanai vakcinēt 70% iedzīvotāju – sasniegtu tikai 2032. gadā; lēnāk par mums to izdarītu tikai Bulgārija. Igaunija un Lietuva savus iedzīvotājus no pandēmijas varētu pasargāt jau 2024. gadā.
Atmaskots noziedzīgs grupējums ar Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Rolandu Veinbergu priekšgalā, kurš ilgstošā laika periodā no nevarīgiem pensionāriem izkrāpis nekustamos īpašumus un naudu - šā gada 10. janvārī vēstīja TV raidījums “Nekā personīga”.
Kārtības labad likumprojekta anotācijā, ar ko tiek pamatoti Nacionālās apvienības piedāvātie Satversmes grozījumi "ģimenes jēdziena" nostiprināšanai, ir ietverts viss šīs kompānijas "džentlmeņu komplekts": tikumība, latviešu un lībiešu tradīcijas, dzīvesziņa, kristīgās vērtības, Latvijas identitāte Eiropas kultūrtelpā, ebreju kopienas vērtības (??), sabiedrības ataudze. Piesaukts pat Dzintars Rasnačs – acīmredzot kā eksperts un etalons ģimenes pareizības jautājumos.
Lai nebūtu pārpratumu, citēšu precīzi: "Par to mēs esam daudzkārt runājuši valdībā ‒ par krīzes vadības centru, kurš stāvētu virs ministrijām un kurš koordinētu, lai visas ministrijas līdzvērtīgi būtu iesaistītas nozīmīgu jautājumu risināšanā" (satiksmes ministrs T. Linkaits, TVRīga24).
Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce bija spiests atkāpties no amata pēc skandāla: izmantojot dienesta stāvokli, viņš mēģināja iegūt bezmaksas autostāvvietas caurlaidi no sava paziņas, Rīgas domes deputāta. Un tagad Rīgas domes deputāti kaisa pelnus uz galvas: populisma uzplūdā viņi ir gatavi vispār atteikties no tādām privilēģijām kā bezmaksas autostāvvieta.
Izskatot konstitucionālo sūdzību par to, ka bērna mātes partnerei likumdošanā tiek liegtas tās 10 brīvdienas, kas noteiktas bērna tēvam, Satversmes tiesa ir izvēlējusies šo lietu vērtēt maksimāli plašā tvērumā. Satversmes tiesa ir uzņēmusies formulēt, kas ir ģimene. Precīzāk sakot, uzdevusi to izdarīt Saeimai, taču pasakot priekšā, kā tieši tas jādara: jāpaplašina ģimenes jēdziena robežas līdz "sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm".
Jau atkal politiskajā darba kārtībā kā vasaras tveicē visus nogurdinājis dundurs ir atgriezies OIK – Saeimas darba kārtībā atkal ir kārtējie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), kas tiek pasniegts kā kārtējais apņēmīgais mēģinājums cīnīties ar OIK afēru – izbeigt to! Kā ir īstenībā, kas patiesībā notiek ap OIK afēru, kas sagaida Latvijas sabiedrību?
Dzīve pandēmijas apstākļos kā nekad iepriekš prasa no varas ātru un izlēmīgu rīcību. Un runa nav tikai par smago izvēli starp ekonomiku un veselības aprūpi, runa ir par sociālās stabilitātes saglabāšanu mūsu valstī.
ES robežu slēgšana, kura tika sākta 2020. gada martā, šokēja ļoti daudzus. Taču šāda politika ir tikai sekas tām ekonomiskajām un politiskajām tendencēm, kuras notiek globālajā ekonomikā. Pāreju uz šādu politiku jau 2017. gadā prognozēja Latvijas Atzinības krusta virsnieks, ekonomikas profesors Andrejs Jaunzems savā grāmatā “J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikas pārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum”.
Profesora Jaunzema prognozētā segregācija un robežu nodalīšana šogad precīzi īstenojās Covid-19 krīzes laikā.
Atsaucoties uz Elitas Veidemanes 29.07.2020. rakstu (https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/320769-ar-pasas-nogalinatu-vilcenu-un-lapsenu-rokas) vēlos norādīt uz vairākām problēmām. Rakstā paustais viedoklis ir pretrunā ar NRA.lv ētikas kodeksu, ir tendenciozs, aizvainojošs, sabiedrību maldinošs un aicina uz naida runu. Šis raksts ir žurnālista profesijas necienīgs.
Pēc tam, kad Neatkarīgā publicēja Armēnijas vēstnieka Latvijā Tigrana Mkrtčjana viedokli par atsākušos karadarbību uz Armēnijas‒Azerbaidžānas robežas (https://nra.lv/viedokli/tigrans-mkrtcjans/320170-armenijas-vestnieks-latvija-par-atsakusos-karadarbibu-uz-armenijasazerbaidzanas-robezas.htm), mēs saņēmām Azerbaidžānas Republikas vēstnieka Latvijā V.E. Džavanšira Ahundova viedokli, kuru publicējam tieši tādā formā, kādā tas tika iesūtīts.