Jau atkal politiskajā darba kārtībā kā vasaras tveicē visus nogurdinājis dundurs ir atgriezies OIK – Saeimas darba kārtībā atkal ir kārtējie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), kas tiek pasniegts kā kārtējais apņēmīgais mēģinājums cīnīties ar OIK afēru – izbeigt to! Kā ir īstenībā, kas patiesībā notiek ap OIK afēru, kas sagaida Latvijas sabiedrību?
Mums tiek stāstīts, ka beidzot īstenie tautas dēli ir devušies nesaudzīgā, uzvarošā cīņā ar šo ‒ pašu radīto himeru. Taču nez kāpēc, par spīti visiem to centieniem, šī afēra kā mistisks nenogalināms zvērs turpina plosīt Latvijas sabiedrības maciņus un mūsu tautsaimniecības konkurētspēju. Un, kamēr mēs tiekam baroti ar pasakām par varoņcīņām, par šīs afēras īstenošanu mēs joprojām piemaksājam vairākus miljonus eiro katru nedēļu. Katru nedēļu, kamēr tā tiek turpināta (ir acīm redzama jēga cīnīties par šī nezvēra dzīvību)…
Jā, lai arī kādas pasakas tiktu stāstītas, OIK afēra joprojām turpinās (ar nenozīmīgām izmaiņām, kuras sabiedrībai tiek pasniegtas kā nozīmīgi panākumi), un, cerot uz sabiedrības zemo apziņas līmeni, šī afēra gatavojas pārtapt jaunā kvalitātē. Gandrīz viss tam jau ir sagatavots. Atlikuši tikai pēdējie soļi.
Tāpēc tikai fakti. Tikai daži fakti, kas dos iespēju apjaust lietu patieso kārtību.
Vispirms jāpaskaidro tiem, kuri cer (vai baidās) uz šo tagad Saeimas darba kārtībā nonākušo likumprojektu ‒ ēzeļa ausīm ar Everestu ir vairāk kopīga nekā šim likumprojektam ar centieniem izbeigt OIK afēru.
Ir tieši otrādi.
Optimistiskākajā versijā to var vērtēt kā politisko cirku (turklāt ne visai veiksmīgā izpildījumā) ‒ proti, OIK likvidēšanas solītāji (skat. šeit) bija iecerējuši, ka tādējādi - iesniedzot šādu likumprojektu, kurš ir acīmredzami neloģisks un prettiesisks, tas tiks uzreiz noraidīts, bez tālākas izskatīšanas Saeimā, un “brašākajiem OIK apkarotājiem” tas dotu iespēju, vairs neko nedarot, nodemonstrēt visai sabiedrībai, jo īpaši ‒ saviem vēlētājiem, gatavību pildīt savu galveno solījumu - “likvidēt OIK”, bet atbildību par tā neizpildi pārlikt uz citiem, kas to nepieļāva - neatbalstīja šo dīvaino likumprojektu.
Tomēr tas neizdevās - šāda politiskā pirmklasnieku viltība bez pūlēm tika atmaskota un atbilstoši novērtēta - un visa Saeima “draudzīgi” nobalsoja par likumprojekta tālāku virzību, nododot to izskatīt Saeimas Tautsaimniecības komisijai.
Taču tikai ļoti naivais šādu balsojumu varētu uzskatīt par vienotu Saeimas politiskās gribas apliecinājumu cīnīties ar OIK afēru ‒ vienkārši tādējādi KPV tika iesēdināta pati savā slazdā, jo, šim likumprojektam saņemot “zaļo gaismu” no Saeimas, tieši KPV kļuva atbildīga par tā tālāko virzību (izgāšanu) - Saeimas Tautsaimniecības komisiju vada tieši KPV, un arī Ekonomikas ministrija (EM), kura ir atbildīgā par enerģētiku, atrodas KPV politiskajā pārraudzībā.
Ir skaidrs, ka pašlaik piedāvātajā redakcijā - paredzot vienkārši “nogriezt” OIK piemaksu (piemaksu par obligātajā iepirkumā iepirkto enerģiju vai jaudu), likumprojekts dotu iespēju radīt principiāli jaunu piesegu OIK afērai - radītu tiesisku pamatu nodrošināt tai jaunu finansējuma avotu (EM jau to ir iezīmējusi savā ziņojumā valdībai - Valsts budžets!...), lai nepieļautu neskaitāmas zaudētas tiesvedības par likumā skaidri noteikto saistību neizpildi no valsts puses.
Šāds likumprojekts ir reāls glābšanas riņķis visiem OIK krāpniekiem, jo dod iespēju ne tikai komersantiem, kuri ir godprātīgi darbojušies, bet visiem (arī tiem, kuri nav izpildījuši nosacījumus atbalsta saņemšanai) tiesvedības ceļā gūt tiem pašreiz likumā paredzētos ienākumus, nu vairs neraizējoties par savu pienākumu izpildi, vispār neko vairs nedarot - jo valsts tiem būs devusi šādu iespēju!
Nav grūti noticēt, ka šī likumprojekta virzītāji to neapzinājās, ja vien šis likumprojekts nebūtu tapis EM paspārnē…
Pēc vairāk nekā pusgada ilgas “vāļāšanās” pa Saeimu, šis (nu jau kārtējais OIK likumprojekts) ir nonācis līdz priekšlikumu iesniegšanai.
Interesanti, kā valdošās koalīcijas partneri mēģinās izmantot šo likumdošanas brāķi - turpinās ņirgāties par savu jaunāko brāli (pirms to visu tēvišķi liks izbeigt) vai pamēģinās no tā gūt sev vēl kādu labumu ‒ izmantojot iespēju šī procesa piesegā īstenot kādu “noderīgu” likumdošanas iniciatīvu? Drīz redzēsim!
Šīs afēras stāsts jau ir kļuvis tik garš un samudžināts kā mistikas seriāls, kura sākums jau piemirsies, bet par notiekošo skaidrība ir palikusi tikai tā režisoram. Iemesls ir pavisam vienkāršs - afēra joprojām turpinās, jo politiskās gribas cīnīties ar to nav bijis nekad, tieši otrādi - tiek izpildīti izmanīgi kūleņi un pēdu jaukšana, lai tikai to varētu nedarīt:
2017. gada rudenī TV3 žurnālisti atklāja sabiedrībai EM īstenotās OIK “konteinershēmas” - kad realitātē ir vienkārši tukša zaļa pļava, bet pēc EM dokumentiem - strādājoša OIK stacija! Sākot profesionāli izmeklēt šo žurnālistu atklāto epizodi, izrādījās (skat. šeit), ka tas ir tikai pavisam mazs fragments no OIK afēras miljardus vērtā aisberga redzamās daļas, kuru bija veidojusi un ilgstoši piesegusi savā paspārnē EM.
Protams, EM to visu noliedza un mēģināja veidot savu “alternatīvo realitāti”, joprojām (pretēji publiski apgalvotajam) turpinot piesegt šo afēru (skat. šeit).
Vajadzēja vairākus mēnešus intensīvas izmeklēšanas - īstenot desmitiem (vairāk nekā pussimt!) parlamentārās uzraudzības procedūrās paredzēto pasākumu (atbilžu “izsišanu” uz deputātu pieprasījumiem un jautājumiem), lai pierādītu un atmaskotu notiekošo un piespiestu EM atzīt, ka notiekošais ir afēra (skat. šeit).
Taču pat 13. Saeimas vēlēšanu tuvums nebija pietiekams, lai par enerģētikas jomu atbildīgie uzsāktu reālu cīņu ar šo politiski piesegto afēru - tika lolotas cerības, ka sabiedrības neapmierinājumu par šo afēru izdosies noslāpēt, kas arī tika mēģināts (skat. šeit).
Šīs problemātikas risināšanai (novilcināšanai) tika izveidota “augsta līmeņa darba grupa”, piedāvājot sabiedrībai gaidīt vairākus mēnešus uz tās rezultātu. Tāpēc, lai atmaskotu šī pasākuma bezjēdzību un notiekošā absurdumu, tā laika valdībai kā uz paplātes tika iesniegti konkrēti priekšlikumi par veicamajiem pasākumiem, kuru īstenošana nodrošinātu tiesiskā veidā ātru un būtisku OIK sloga samazinājumu visai Latvijas sabiedrībai (skat. šeit) - un tos EM jau sen varēja īstenot (bez jebkādām darba grupām), taču ar to īstenošanu EM joprojām “nez kāpēc” īsti nesokas…
Arī pēc tam, kad valdošajiem politiķiem kā uz paplātes tika pasniegts konstruktīvs, īstenojams risinājums - nekas no tā netika īstenots, vienīgi apņēmīgi solīts pie vajadzīgajiem pasākumiem pieķerties pēc … Saeimas vēlēšanām.
Tāpēc, redzot, ka turpinās izmisīga šīs afēras piesegšana (politisko sponsoru intereses?), nevis cīņa ar to (skat. šeit), izmantojot Saeimas vēlēšanu tuvumu (šo brīdi, kad Saeimas deputātu vairumam sāk rūpēt ne tikai koalīcijas padomes lēmumu izpilde) izdevās iniciēt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL).
Šie ETL grozījumi paredzēja vienkāršas, pašsaprotamas lietas, kurām jau sen vajadzēja būt īstenotām:
īstenot atbilstošu OIK uzraudzības sistēmu (reālas staciju pārbaudes),
novērst pārkompensāciju ‒ nosakot samērīgu, nevis pārmērīgu atbalsta apjomu (tā, kā to Latvija ir apsolījusi Eiropas komisijai, saskaņojot OIK, bet joprojām to nav izpildījusi…),
anulēt atļaujas komersantiem, kuri krāpjas vai nepilda atbalsta nosacījumus,
bet nepamatoti izmaksāto atbalstu ‒ atgūt.
Loģiski taču, vai ne? Bet “nez kāpēc” EM pati neko tādu “neiedomājās” ‒ vairāk kā desmit gadus…
Pieņemot šos nepieciešamos grozījumus likumā, varētu ātri un tiesiski nodrošināt OIK afēras izbeigšanu, jo EM vairs nebūtu iespējams to piesegt ar saviem “īpatnēji” izstrādātajiem noteikumiem vai ar savu bezdarbību ‒ tai būtu jāpilda likumā tieši noteiktais - tāds bija šī likumprojekta galvenais mērķis.
Pietrūka vienas nedēļas, lai šos grozījumus pagūtu pieņemt galīgajā lasījumā līdz Saeimas vēlēšanām.
Un tad nāca Saeimas jaunais sasaukums…
Ir vārdi un ir darbi jeb Kā var nesolīt?
Jaunpienākušie politiskie spēki, kuri saviem vēlētājiem karsti bija solījuši tikt galā ar OIK afēru - nu bija tikuši pie šīs iespējas. Lielākajiem solītājiem ‒ uzticēts ekonomikas ministra postenis.
Un it kā pēc loģikas (ja vien solītāji ir bijuši patiesi un ir pie pilnas veselības) vienā rāvienā nu vajadzēja tikt paveiktam visam nepieciešamajam, lai OIK afēru izbeigtu (jo visas varas sviras nu atradās jauno OIK “apkarotāju” rokās), nu labi ‒ vismaz tiktu pabeigts jau pirms tiem iesāktais ‒ vajadzīgās izmaiņas likumā, kuras vairs nepieļautu OIK afēras turpināšanos.
Taču, lai gan 12. Saeimā šī likumprojekta izskatīšana gandrīz tika pabeigta, pēc Saeimas vēlēšanām tā turpmākā virzība “nez kāpēc” iestrēga ‒ vairāk nekā uz gadu! Un tas notika tieši EM rīcības dēļ - tieši pēc EM lūguma tika apstādināta šī likumprojekta tālākā virzība, lai vēlāk, tieši ņemot vērā EM uzstājīgo pozīciju, šis likumprojekts tiktu principiāli pārstrādāts.
Tādeējādi likumprojekts gandrīz vispār zaudēja savu sākotnējo ietvaru ‒ tieši EM virzīto priekšlikumu dēļ, kuri torpedēja šī likumprojekta mērķi un šī mērķa kontekstā padarīja šo likumprojektu par gandrīz bezjēdzīgu (skat. šeit) - izņemot no tā gandrīz visu sākotnēji paredzēto un tā vietā paredzot, ka šīs principiālās lietas atkal tiks noteiktas ar EM izstrādātajiem MK noteikumiem - gan attiecībā uz atļauju anulēšanu negodprātīgajiem komersantiem, gan attiecībā uz viņu nelikumīgi saņemtā atbalsta atgūšanu, gan attiecībā uz pārkompensācijas novēršanu u.c.
Svarīgi atzīmēt to, ka līdz brīdim, kamēr šie noteikumi nebūs izstrādāti, īstenot likumā iecerēto vispār nebūs iespējams.
Kāpēc EM bija nepieciešami tik gari termiņi šādu, EM pašas paredzēto noteikumu sagatavošanai (par kuriem ieilgušā likumdošanas procesa dēļ tai bija zināms jau vairāk nekā gadu iepriekš) un vēl garāki termiņi to piemērošanai ‒ to īsti nespēja paskaidrot arī pati EM, taču tas netraucēja Saeimai to visu akceptēt.
Rezultātā, lai gan likuma grozījumi tika muļļāti vairāk nekā gadu un pieņemti vēl šī gada sākumā, paies vēl ilgs laiks, lai daudzas būtiskas likuma normas varētu vispār sākt piemērot. Uz dažām no tām būs jāgaida vēl vairāk nekā gadu! (Bet katra nedēļa - tie ir miljoni, kurus kādam apmaksā Latvijas sabiedrība - ir vērts likt pagaidīt…)
Vēl svarīga nianse ‒ piemērot šīs normas varēs tikai tā, kā to savos noteikumos būs noteikusi EM, un šeit atkal spraucas laukā tās pašas vecās “āža kājas”, atliek tikai iepazīties ar tiem noteikumiem, kurus EM (?) jau beidzot ir izstrādājusi…
Tikai dažas no tām:
Iepazīstoties ar šiem 2. septembrī valdības sēdē apstiprinātajiem noteikumiem (MK noteikumi NR.560 un NR.561) pirmais, ko nākas ievērot - šajos noteikumos ir “aizmirsies” ietvert pārkompensācijas novēršanas mehānismu. Vispār!
Nav ne tikai jaunā pārkompensācijas novēršanas mehānisma (kuram saskaņā ar likumu nu bija jāietver viss OIK komersantam izmaksātais atbalsts (nevis tikai daļa atbalsta, kā tas bija līdz šim) - tādējādi būtiski samazinot turpmāk izmaksājamā atbalsta apjomu vai pat vispār izbeidzot to), nav vairs arī “vecā” pārkompensācijas novēršanas mehānisma - nav vispār nekāda pārkompensācijas novēršanas mehānisma! Jo iepriekšējie noteikumi (Nr. 221 un Nr. 262), kuros bija šis mehānisms ‒ vairs nav spēkā, bet jaunajos tas nav iestrādāts.
Saskaņā ar likumā noteikto (pašas EM iesniegto priekšlikumu) jaunajām līmeņatzīmēm un piemērošanas metodikai bija jau jābūt izstrādātām un valdības apstiprinātām ‒ līdz 31. augustam. Ir jau oktobris, bet EM ne tikai nav nekāda pamatojuma metodikai, tā pat nespēj (?!) uzskaitīt šīs līmeņatzīmes, pēc kurām būtu jāveic šis aprēķins (lai gan šim mērķim ārpakalpojumā iztērēti vairāk nekā 30 000 eiro nodokļu maksātāju naudas, bet kura rezultātu (laikam cerēja, ka nevienu tas neinteresēs?) EM cenšas izvairīties uzrādīt - (skat. šeit)) - zīmīgi, ka šajā situācijā EM pat nemaz neuzskata, ka tā būtu kaut ko pārkāpusi un ka kāds ministrijā par šādu situāciju (likuma pārkāpumu) būtu atbildīgs (skat. šeit)…
Toties šajos noteikumos EM nav aizmirsies iestrādāt jaunu dāsnu atbalsta mehānismu speciāli vienam komersantam, kurš savu atļauju vēja elektrostacijām saņēma skandalozā konkursā vēl tad, kad ekonomikas ministrs bija Atis Kampars (skat. šeit).
Juridiskā jaunrade (nosauksim to tā) noteikumos piemērota arī attiecībā uz “OIK atļaujas” (atļauja komersantam pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros) anulēšanu un nelikumīgi saņemtā atbalsta atgūšanu no krāpniekiem - lai gan likums nosaka prasību, ka šādos gadījumos ir jāpieņem lēmums par atbalsta atgūšanu, EM ar saviem noteikumiem ir izveidojusi kārtējo “caurumu”, caur kuru ērti var izvairīties gan no atļaujas atņemšanas, gan no nelikumīgi saņemtā atbalsta izmaksas.
Pat vairāk - ar saviem noteikumiem EM ir pacentusies nodrošināt OIK krāpniekam iespēju legalizēt tiesības saņemt nelikumīgi atbalstu un paturēt to sev (skat. šeit)!
Tiek atkal ieviesta “vecā labā” brīdinājumu sistēma (OIK afēras piesega svarīga sastāvdaļa), kad par būtiskiem pārkāpumiem (arī acīmredzamu krāpniecību sevišķi lielos apmēros), par ko ne tikai būtu jāatņem OIK atļauja, ne tikai jāuzsāk nelikumīgi izmaksātā atbalsta piedziņas process, bet arī jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs, ‒ EM izstrādātie noteikumi paredz vienīgi iespēju izteikt brīdinājumu un ļauj turpināties tam visam, mums turpinot to visu apmaksāt, un vēl paredz iespēju paslēpt to!...
Tālāk piemērs, lai labāk būtu saprotama šī EM izdomātā (iespējams, ka ne ministrijā tapušā…) regulējuma apņēmīgā cīņa ar OIK afēru.
Ja šādu regulējumu piemērotu Ceļa satiksmes noteikumos - tad, pieķerot satiksmes pārkāpēju, kurš atrodas krietnā alkohola reibumā, pēc analoģijas ar šiem EM noteikumiem, tam nevis atņemtu vadītāja tiesības, piemērotu naudas sodu vai brīvības atņemšanu, bet gan… izteiktu par to brīdinājumu un ļautu turpināt piedalīties satiksmē, ļaujot arī turpināt lietot alkoholu, un mēs visi par šādu rīcību pārkāpējam vēl piemaksātu - turpinātu apmaksāt viņa degvielu un “šmigu”, kamēr triju gadu laikā viņš nebūs saņēmis trīs brīdinājumus! Bet, ja nebūs saņēmis - varēs turpināt braukt un saņemt mūsu piemaksu.
Tas ir godīgi, samērīgi, pamatoti? EM uzskata, ka ir!
Un to EM sabiedrībai pasniedz kā cīņu ar OIK afēru. Ir jābūt pilnīgam lutausim, lai tam ticētu.
Diemžēl lielākā sabiedrības daļa vēlas tam ticēt, tādējādi pieļauj to un turpina dārgi maksāt par to. Ko lai dara ‒ tāda ir pasaules lietu kārtība: kamēr ir aitas - būs cirpēji…
Turpinājums kādā no nākamajiem Neatkarīgās izdevumiem
